Pie jaunā albuma Dakota sākusi strādāt, tikko parādījās pandēmija. «Koncertēt nevarēja, gājām studijā. Ir jau dziesmas, kas skan, piemēram, Māja uz riteņiem… Un tagad pēdējais Edvīna gabals, kas bija Latvijas sirdsdziesmu aptaujā, – Debesis virs manām mājām.
Dziesmai ir ļoti zīmīgs teksts. Kad tagad paklausās, it kā juzdams savu drīzo aiziešanu, Edvīns to ir rakstījis. Man jau šķiet, ka tā bija kaut kāda zīme. Varbūt mums draugiem arī vajadzēja pačekot vairāk, pieskatīt…» tagad aizdomājas Gundars.
«(..) Man patīk debesis virs manām mājām, tās man tik tur var piederēt. Pa Mēness kāpnēm uzkāpt basām kājām, uz mākoņmalas pasēdēt. Vienalga man, vai zvaigžņu nakts vai balta diena, gan kaut ko jaunu rīts man atkal atnesīs. Un mani vairs netraucēs neviens, man jāpaliek, kur esmu pats – savā paša pasaulē,» pēdējā pilnībā gatavā dziesmā stāsta Edvīns.
Gundars Lintiņš atklāj, ka ar Edvīnu sazvanījušies ik pa laikam, arī Ziemassvētkos, kad viņš bija sarakstījis kārtējo dziesmu.
«Skumji ārkārtīgi, jo varēja vēl dzīvot un dzīvot. Tekstos viņu Latvijas mūzikā neviens nevarēja pārspēt.»
«Tie viņam nāca… Un katra dziesma ir stāsts. Vistrakākais jau tas, ka visi Latvijas mūzikas frontmeni – mazliet agrāk Linga, tad Gunārs Meijers, Alex, nu Edvīns – visi gandrīz vienā laikā aizgājuši. Drausmīgi!»
Vairāk lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!