Taču 58 gadus vecais Džonsons turpinās pildīt premjera pienākumus, kamēr netiks ievēlēts jaunais toriju līderis.
Līdz šim Džonsons, par spīti vairāku ietekmīgāko kabineta locekļu demisijai, turpināja turēties pie sava amata, taču ceturtdien, tikai nepilnas divas diennaktis pēc savas iecelšanas amatā, viņa demisiju publiski pieprasīja jaunais finanšu ministrs Nadims Zahavi.
Arī aizsardzības ministrs Bens Voliss mudinājis Džonsonu atkāpties, taču paziņojis, ka, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, pats turpināšot pildīt ministra pienākumus.
Džonsona pozīciju premjerministra amatā vispirms satricināja skandāls par ballītēm Dauningstrītā karantīnas režīma laikā, bet vēlāk viņš bija spiests atvainoties par to, ka esot aizmirsis par informāciju, ko agrāk saņēmis par bijušā toriju frakcijas galvenā uzrauga vietnieka Krisa Pinčera nepiedienīgo rīcību. Pinčers pagājušajā nedēļā bija spiests atkāpties, reaģējot uz apgalvojumiem, ka kādā privātā klubā esot apgrābstījis divus vīriešus un ka Džonsonam par to esot ziņots jau 2019.gadā.
Kopš otrdienas vakara vairāk nekā 50 likumdevēji ir atkāpušies no amatiem valdībā vai partijā, taču Džonsons vēl trešdienas vakarā noraidīja aicinājumus viņam atkāpties no amata.
Grafiku jaunā Konservatīvās partijas līdera vēlēšanām sastādīs 1922.gada komiteja un partijas vadība. Jaunais līderis varētu tikt ievēlēts līdz partijas kongresam oktobrī.
Džordžs Frīmans, kurš šodien atkāpās no zinātnes ministra amata, izteicies, ka Džonsons beidzot rīkojies pareizi un viņam vajadzētu nodot «amata zīmogus, atvainoties viņas majestātei, ļaut viņai iecelt pagaidu premjeru, kura vadībā ministri varēs strādāt, lai Konservatīvā partija var pienācīgi izvēlēties jaunu vadītāju».