Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Iedrošinu nenosodot
«Pēdējā laikā daudzi pie manis brauc aprunāties, jautā par vakcīnām, interesējas, kad pandēmijai pienāks gals, lūdz padomu pēc koronavīrusa pārslimošanas,» teic slimību diagnostiķe Dzintra Žīgure. «Es stāstu cilvēkiem, kas ir šīs vakcīnas un ko tās dod. Saku, ka tām ir noteikta misija – pasargāt sevi un citus no smagas saslimšanas. Es iedrošinu cilvēkus vakcinēties, un man ir izdevies daudzus pārliecināt potēties pret Covid-19. Bet tiem, kuri slimo ar hroniskām slimībām un kuriem ir noteiktas smagas diagnozes, iesaku doties pie ģimenes ārsta, kas viņus nosūtīs pie speciālista izvērtēšanai, vai ar šādu diagnozi drīkst vakcinēties un kuru poti izvēlēties. Pie manis pēc padoma vēršas arī tādi, kas uzskata, ka veselības problēmas sākušās pēc abām Covid-19 potēm. Arī to var izvērtēt tikai zinoši speciālisti.
Katrs cilvēks ir individualitāte, un tāpēc nedrīkst nosodīt tos, kas nevēlas vakcinēties. Tāpat darba devējiem ir jāmaina uzskats, ka darbinieks, kas atsakās no špricēm, nav cienīgs strādāt uzņēmumā. Pārsvarā šie cilvēki baidās no blakusparādībām pēc vakcīnām. Lai mazinātu bailes, ir jārunā ar katru individuāli, un tas ir jādara ģimenes ārstiem. Cilvēkiem ir jāizskaidro, kas var notikt, ja viņi nepotēsies. Daudzi pēc padoma vēršas pie dziedniekiem, un tāpēc viņiem ir jābūt atbildīgiem, augsta līmeņa savas jomas speciālistiem. Šaubu brīdī var lūgt padomu psihologam, psihoterapeitam, kas var palīdzēt atbrīvoties no bailēm. Jāvēršas pie redzošiem cilvēkiem, kas ar savu darbu izpelnījušies klientu uzticību. «Ja tu pats izlemsi, droši vari špricēties,» es saku cilvēkam, kas man jautā – vakcinēties vai ne. «Redzu, ka tev viss būs labi.» Dziedniekam un ekstrasensam ir jāprot izskaidrot, ieraudzīt rezultātu, jo tikai tā var panākt pozitīvu iznākumu.
Es redzu un zinu, ka visas vakcīnas, kas pieejamas Latvijā, ir pārbaudītas un labas. Es vakcinējos ar Janssen, un man viss ir labi. Visi mani tuvākie ir ieklausījušies manī un ir vakcinēti, jo strādā skolā, bērnudārzā, dēls Artis ir masieris. Tiem, kas darbā kontaktējas ar cilvēkiem, strādā ar klientiem, apziņai ir jābūt augstā līmenī, lai viņi nenodara pāri citiem.
Citi lasa
Vakcinēšanās var cilvēku pasargāt ne tikai no saslimšanas, bet arī no nopietnām sekām, kas iespējamas pēc koronavīrusa izslimošanas. Pie manis pēc palīdzības vērsušies cilvēki, kas ir izslimojuši Covid-19, bet jau ilgāku laiku nejūtas labi. Viņiem trūkst skābekļa elpceļos, un asinis, kas cirkulē pa visu organismu, nav piesātinātas ar skābekli. Pēc smagās slimības šiem cilvēkiem spiež krūtīs un ir grūti elpot. Arī aorta, sirds vārstuļi bieži ir cietuši, tāpēc jāpabaro sirds ar skābekli, jānoregulē pulss. Šiem pacientiem iesaku mērīt skābekļa koncentrāciju asinīs ar pulsa oksimetru, kas nopērkams aptiekās un medicīnas preču veikalos. Iesaku uztura bagātinātājus, kas spēcina sirdi un asinsvadus un palīdz organismam atkopties. Tādi ir, piemēram, dihidrokvercetīns, ko iegūst no Sibīrijas lapegles mizas, somu preparāts Pycnogenol, kas ražots no priežu mizas, un mūsu pašu Latvijā ražotais līdzeklis Ho-fi.»
Dzīves pults – optimisms
«Redzu, ka koronavīruss pamazām atkāpsies, kad vairākums cilvēku būs vakcinējušies. Taču mani pārsteidz dezinformācijas vilnis par Covid-19, kas dažreiz aizrauj līdzi arī gudros un saprātīgos prātus. Aicinu neklausīties dezinformācijā un pašiem to nevairot. Cilvēki Latvijā potēsies arvien vairāk, jo redzēs, ka vakcinācija ir palīdzējusi tām zemēm, kurās abas potes saņēmuši vairāk nekā 70% pieaugušo iedzīvotāju. Man ir prieks par tām valstīm un cilvēkiem, kuriem ir spēcīga iekšējā apziņa un kas apzinās pandēmijas nopietnību. Mēs katrs esam kā ūdens lāse pasaules okeānā, un katrs varam mainīt vīrusa izplatību pasaulē, tā dabu. Lai novērstu pandēmiju, katram ir jāiesaistās šajā procesā ar savu domāšanu, attieksmi. Bet cilvēki ir tik bailīgi! Pēc vēža operācijas man izņēma vienu plaušu, pirms pusotra gada es pieredzēju divas klīniskās nāves, man veica sešas operācijas. Lai sevi pasargātu, es vakcinējos, jo pie manis var atbraukt slims cilvēks un mani inficēt ar koronavīrusu. Es to negribu. Man ir nopietnas slimības, bet es sevi iedrošināju, sapratu un sajutu, ka pēc vakcinācijas viss būs labi. Ja cilvēka iekšējā pasaule ir haotiska, baiļu pārņemta, tad šīs bailes var piesaukt negatīvu reakciju, kas kā blaknes var izpausties pēc potēšanās. Savukārt, ja cilvēka iekšējā pasaule ir līdzsvarā, harmonijā un viņa iekšējā enerģija ir pozitīva, tad nav jābaidās no iespējamām blakus parādībām. Divas dienas var sūrstēt plecs, cilvēks var just nelielu drudzi, jo ķermenī tiek ievadītas vielas, kas var izraisīt reakciju.
Pie manis bija atbraukusi daktere, kura sūdzējās par kājas un muguras vainām. Mēs daudz runājām. Viņa teica, ka ir vakcinējusies, jo «ja es sevi sargāšu, tad mani Dievs sargās». Man patika viņas vārdi. Taču ierodas arī baiļu pārņemti klienti, un es viņiem stāstu, visu izskaidroju, mēs kopā pajokojamies, pasmejamies, un cilvēki no manis aizbrauc mierīgi. Pēc kāda laika zvana un lepni saka: «Esmu vakcinējies ar abām potēm, un zini – man viss ir kārtībā, kā tu teici!» Es vienmēr esmu bijusi pozitīva, un mana enerģētika ir bijusi piesātināta ar optimismu. Optimisms ir mana vadošā dzīves pults. Bez tā es nespētu ne dzīvot, ne elpot, ne iziet to elli, ko, smagi slimojot, esmu izgājusi. Viss ir atkarīgs no cilvēka paša. Ir jāmīl sevi, un sevi mīlēt – tas ir darbs ar sevi. Daudzi to saprot, par to domā, bet nedara. Domāt un nedarīt – tas ir muļķa mierinājums. Bet domāt un darīt – tā ir gudra cilvēka rīcība. Es cilvēkiem novēlu ar šo gudrību dzīvot, elpot un iet uz priekšu dzīvē.»
No potes neizsprukt!
«Šis ir smags periods ne tikai ārstiem, bet arī dziedniekiem,» saka dziedniece Biruta Fedotova. «Man visu laiku jānodarbojas ar to, ka jāskaidro, jāpārliecina cilvēki vakcinēties. Kad pie manis ierodas pacients, es viņam lieku uzvilkt bahilas, dezinficēt rokas. Saviem klientiem pieprasu sertifikātu, kas apliecina, ka viņš ir pārslimojis Covid-19 vai ir vakcinējies. Ja ne, lūdzu uztaisīt testu. To pieprasu ne tikai tāpēc, ka dziedinot esmu kontaktā ar cilvēku, tādā veidā es stimulēju cilvēkus vakcinēties. Jā, ir tādi, kas izsaka pretenzijas – kāpēc man jātaisa tests? Bet tad es saku – piedodiet, tādā gadījumā es jūs nevaru pieņemt. Dziedinot esmu kontaktā ar cilvēku un nevaru ievērot divu metru distanci. Es strādāju mājās, un cilvēki labprāt brauc pie manis. Izkustēšanās no mājas – arī tas ir dziedniecisks process. Pacientam, kas atbraucis uzrāda testu, es saku: «Tu tik un tā neizspruksi bez vakcinēšanās, tev būs jāpotējas pret Covid-19, tāpat kā mums visiem.» Un parādu viņam sertifikātu. Reiz atbrauca sieviete, kuras vīrs pirms tam bija ieradies pie manis uz konsultāciju. Viņi bija nolēmuši nevakcinēties, taču, kā stāstīja sieviete, viņas vīrs pēc vizītes pie manis jau nākamajā dienā devās vakcinēties un paķēra viņu līdzi.
Pārsvarā vakcinējas cilvēki ar augstāko izglītību, bet ar pārējiem ir jārunā. Kaimiņam kļuvis slikti pēc potes, citam radinieks esot miris pēc vakcinēšanās, vēl kāda tantiņa aizgājusi no dzīves pēc vakcīnas injekcijas – šie citam no cita uzklausītie stāsti ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nevakcinējas. Es cenšos kliedēt dezinformāciju un stingri saku: «Latvijā neviens nav nomiris no potes. Neviens! Bet no kovida cilvēki mirst katru dienu.» Ir klienti, kurus slimība attur no vakcinēšanās. Un tad es saku: «Ja jums ir nopietnas, hroniskas vainas, jūs esat riska grupā, un jums ir obligāti jāvakcinējas! Pote jūs paglābs no nāves.» Es diezgan stingri, tieši pasaku, un cilvēki maina domas.
Daudzi vairāk uzticas dezinformācijai, kas tiek izplatīta sociālajos tīklos, nevis speciālistiem. Tuviniece ievietoja internetā ziņu par jaunas trīs bērnu māmiņas nāvi. Viņa letālo iznākumu saistīja ar vakcinēšanos, lai gan Zāļu valsts aģentūra nāves iemeslu nebija izvērtējusi. Kā vēlāk noskaidrojās, jaunās sievietes nāves iemesls – plaušu embolija – bija saistīts ar cita medikamenta lietošanu. Cilvēki ir iebiedēti, bet, kad ar viņiem individuāli aprunājas, saprot, ka ir jāvakcinējas. Ja dakteriem, ģimenes ārstiem būtu 40 minūtes, stunda laika, lai izrunātos ar katru cilvēku, izskaidrotu, vakcinācijas statistikas aina būtu citāda. Man neviens cilvēks pēc sarunas nav teicis, ka neies vakcinēties. Un es esmu lepna, ka tieku galā ar skeptiski noskaņotajiem. Cilvēkiem stāstu, ka visas vakcīnas ir labas. Tad viņi jautā, ar kuru es esmu potējusies. Saku, ka mana ģimene ir potējusies ar AstraZeneca vakcīnu. Tad viņus interesē – kā es pieņēmu šādu lēmumu? Stāstu, ka neklausījos dezinformāciju, bet sekoju oficiālajai informācijai, kas vēstīja, ka Tibetas garīgais līderis Dalailama, Romas pāvests, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un citi bijušie Latvijas prezidenti ir vakcinējušies ar šo poti. Es nolēmu – man arī vajag to poti.
Tie, kas ir izslimojuši Covid-19, runā citādi. Ja pirms slimības viņi bijuši pārliecināti antivakseri, tad, tikuši uz kājām, dodas vakcinēties. Daži seko antivielām un, atkarībā no rādījuma, ar ģimenes ārstu konsultējas, kad vēlama pote. Ar ģimenes ārstu konsultējas arī jautājumā, pēc cik mēnešiem ieteicams vakcinēties, ja vīruss ir pārslimots. Savā praksē esmu novērojusi, ka cilvēks, kas vīrusu ir izslimojis viegli, pēc sešiem septiņiem mēnešiem sūdzas par komplikācijām – tā saucamo smadzeņu miglu. Viņš neatceras, pēc kā gājis uz otru istabu, viņš kaut ko dara, rosās, bet nesaprot, ko grib paveikt, kādam mērķim to dara. Citiem parādās nervu sistēmas darbības traucējumi, straujas garastāvokļa maiņas, iekšējs nemiers. Daži sūdzas par sāpēm locītavās, ir jutīgas aknas, spiež pakrūtē. Mēs visu izrunājam, izanalizējam, kas ir iemesls šiem simptomiem, un tad es saku – jums steidzami jāvakcinējas! Cilvēks ar šīm komplikācijām ir riska grupā.»
Kā domāsi, tā dzīvosi
«Ar vakcīnas palīdzību nevar ne nočipot, ne uzlikt lāstu. Cilvēks pats ar savu domformu izveido lāstu, jo – kā domāsi, tā būs! Viņš izveido negatīvo domformu un tās ietekmē pats sev bojā nervu sistēmu. Daži ar stingru pārliecību saka – kovids neeksistē. Paldies Dievam, man izdodas viņus pārliecināt par pretējo, un pēc mūsu sarunas cilvēks dodas mājās daudz priecīgākā noskaņojumā. Šos maldus var kliedēt arī ģimenes ārsts, psihologs, bet, ja cilvēks tā vietā, lai konsultētos ar speciālistu, dzīvo savās domās – viņš taču var saslimt! Viņš pats ar savām domām var piesaukt slimību. Cilvēks saka: man tas kovids nebūs! Es saku: pārstāj lietot formu – ne! Tādā veidā tu sevi programmē: man tas kovids būs! Ir jādomā, ko domā un kādus vārdus runā! Koronavīrusa pandēmijas laikā ir jāsaka: es iešu vakcinēties, es būšu laimīgs un dzīvošu veselīgu savu mūžu.
Covid-19 delta variants ir ļoti spēcīgs, lipīgs, un tie vairs nav joki. Tie, kas pandēmiju noliedz, atsakās vakcinēties, no saslimšanas neizspruks. Ja arī simptomi būs viegli, pēc sešiem septiņiem mēnešiem parādīsies sekas, ko organismā būs izveidojis kovids. Jāsaņemas, jo šī nebūs pēdējā ziema, kurā cīnīsimies ar pandēmiju. Nākamajā gadā gaidāmi tikpat lieli pārbaudījumi. Tāpēc ir jāiet vakcinēties. No vakcīnas neviens nav miris. Veselība – tā ir katra paša atbildība.»
