«Par sabiedrības šķelšanu ir žēl, bet tas tiek darīts tīši, lai tauta neapvienotos, citādi tautas priekšstāvji var ciest. Sabiedrībai ir nepieciešama šī trauksme, jo kara jau tagad nav.
Jocīgi, ka cilvēki cits citu mēģina mudināt uz to, lai visi iet vakcinēties, bet neredz ar kādu varu un spēku mūs grib uz to piespiest.
Man jau pašam ir vienalga – esmu joprojām ejošs un varošs, kaut man ir 70 gadi un kapu kalniņš jau redzams. Vēl aizvien gribas kāpt kalnā, bet ne tā, lai pēc tam redzētu pārplūdušu leju un nebūtu, kur nokāpt…
Uzskatu, ka man ir tiesības nomirt kaut vai no tā paša vīrusa, bet bez izmainītas ģenētiskās struktūras un apziņas.»