Ar piedošanu vien nepietiek
Vai dziednieks spēj palīdzēt visiem? «Es neesmu Dievs tas Kungs, kas visiem var palīdzēt. Ir jāapzinās, ko tu vari, ko ne. Ja pie manis atnāk cilvēks ar onkoloģisku slimību ceturtajā stadijā, vienīgais, ko varu – noņemt sāpes un atvieglot pāriešanu no šīs saules viņā saulē. Lai gan manā praksē ir bijuši brīnumaini izdziedināšanās gadījumi, kad izdevies cilvēku uzcelt no ļaunas slimības ceturtajā stadijā, un pēc tam viņš nodzīvo divdesmit gadus.
Vēža slimniekam var palīdzēt pirmajā un otrajā stadijā, trešajā jau ir grūtāk, bet ceturtajā es varu palīdzēt tikai atvieglot mokas.
Katra slimība mums par kaut ko vēsta, tāpēc ir jāatrod cēlonis. Iemeslu onkoloģiskai saslimšanai var būt daudz. Pirmkārt, cilvēka psiholoģiskā daba – viņš pats var sev uzvilkt virsū programmu, enerģijas, kas izraisa vēzi, otrkārt, pārtika, treškārt, dzīvesveids, mobilo telefonu un citu tehnoloģiju lietošana.
Pie manis nāk pacienti ar muguras, locītavu problēmām, jo masējot zem manām rokām notiek dziedināšana. Ne pret visiem esmu tik maigs kā pret jums, šad tad mēdzu arī ar kājām bradāt pa meiteņu mugurām,» dziednieks smejas, «jo vajag spēku, lai saliktu nobīdītos skriemelīšus vietā. Pie manis atveda tievu, smalku pusaudzi, kura vairākus gadus mocījās ar galvassāpēm. Meitene bija apmeklējusi dažādus speciālistus, bet neviens nevarēja palīdzēt. Veicu diagnostiku un konstatēju, ka vaina mugurā. Es atļāvos pa šīs meitenītes muguru pastaigāt kājām.
Pēc nedēļas bija sarunāta nākamā konsultācija. Viņa ar mammu atbrauca pie manis uz mājām, un mamma, izpētījusi manus sertifikātus, atzinās: «Es saprotu, ka jūs zināt, ko darāt. Pēc tā, ko es redzēju iepriekšējā reizē, nozvērējos, ka šeit vairs nekad neatgriezīšos.» Taču meitai galvassāpes mitējās, un viņas atbrauca.
Pēc mugurkaula var sastādīt cilvēka dzīves vēsturi, jo mugurkauls ir saistīts ar cilvēka 12 pamatčakrām un 20 garīgajām čakrām.
Dziednieks, diagnosticējot problēmu kādā skriemelī, nosaka, ar kādām problēmām mentālajā, garīgajā un enerģētiskajā līmenī cilvēks ir saskāries. Lai izdziedinātos, viņam vispirms sevi jāsakārto garīgajā līmenī. Diemžēl ar piedošanu vien nepietiek. Ne velti lielā piedošanas meistare Lūle Vīlma traģiski gāja bojā. Oi, šerpa tante bija! Uz viņu pašu nenostrādāja piedošanas princips. Ir situācijas, kad jāpiedod, bet dažreiz uz problēmu jāparaugās citādi.»
Par lāstu
Ko dziednieks saka par mūsdienu sērgu – lāstu, uz ko daudzi noveļ problēmas darbā un personiskajā dzīvē? «Lāsts ir enerģētiska programma, kas apzināti vai neapzināti uzlikta cilvēkam. Cilvēks pats sev var uzvilkt šādu programmu, bet tie, kas šādas programmas sūta citiem, neapzinās, ka viss nāks atpakaļ pār viņu galvu.
Lāstu nav tik daudz, kā par tiem runā, taču, kad cilvēks atnāk pie manis uz konsultāciju, skatos, vai tas ir vai nav, jo, ja kāds viņam to uzsūtījis, kamēr neesmu lāstu noņēmis, nevaru cilvēkam palīdzēt. Atnāk pie manis kundzīte ap gadiem četrdesmit pieciem un jautā: «Vai varat noņemt lāstu?» – «Varu,» atbildu. Tad viņa sāk skaitīt: «Kaimiņiene man uzlika lāstu uz kakla septītā skriemeļa, skauģe darbā – uz jostas trešā skriemeļa, bet vīra brūte uzsūtīja ļaunumu uz ceturto skriemeli.» – «Kā jūs to zināt?» interesējos.
Izrādās, zīlniece viņai to izstāstījusi un ieteikusi lāstu noņemt. Es skatos uz viņu, bet lāstu neredzu, taču konstatēju nopietnu osteohondrozi. Mēģinu viņai to teikt, taču viņa neklausās.
«Tad jūs varat noņemt lāstu vai ne?!» Saku: «Labi, es noņemšu lāstu.» Es viņu noguldīju uz grīdas un sāpošos muskuļus stiprāk paspaidīju, pabradāju pa muguru kājām. Pēc masāžas viņa pieceļas, pagrozās un saka: «Jūs esat labi pastrādājis, man ir krietni vieglāk.» Tā es ņēmu lāstu nost ar Jumeiho masāžu!
Tagad ir modē tetovējumi, un man dažreiz jautā – kādas zīmes uztetovēt? Es noliedzu tetovēšanu un neiesaku tetovēt zīmes, jo šodien cilvēks uztetovē kādu zīmju kombināciju, tās viņam palīdz garīgajā ceļā, bet pēc gadiem pieciem šī zīmju kombinācija viņam traucē tālākai attīstībai. Ja cilvēks uz miesas uztetovē miroņgalvu vai melno atraitni – tā jau ir lāsta programma, ko dziednieks nevar noņemt. Viņš atbrīvo no lāsta enerģētikas, bet programma turpina ģenerēties un strādāt.»
Ēdiens kā zāles
«No tējām mājas aptieciņā vajadzētu būt pelašķim, dižzirdzenei, piparmētrai,» dziednieks uzskaita. «Viena no vērtīgākajām nezālēm ir gārsa, ko sauca arī par podagras zāli. Gārsa aizkavē audzēja veidošanos. To lieto salātos, vāra zupās. Var cept arī kotletēs – uzvāra rupjo miežu putraimu biezputru, blanšē gārsu, nātres, sarkano āboliņu un samaļ gaļasmašīnā, sajauc ar putru viens pret vienu, pievieno visu, kas nepieciešams kotletes masai, un cep cūku taukos. Iznāk lētas un gardas kotletītes.
Gārsu ziemai var ieskābēt kā kāpostus. Skābēšanai lieto jaunās lapiņas, drusku pielej klāt skābu kāpostu sulu ieraugam. Skābē lapiņas, bet kātiņus var sasiet buntītēs un iemarinēt kā gurķīšus. Ziemā būs garda uzkoda pie gaļas. Gārsu var sažāvēt, ziemā samalt un lietot pulvera veidā. Ja gribas pikantāku uzkodu, salasa pieneņu pumpurus un iemarinē kā gurķīšus. Tā ir ļoti veselīga uzkoda, jo pienenei ir pretonkoloģiska iedarbība, augs uzlabo gremošanu, stiprina kaulus.
Kaulu sistēmas veselībai pienene ir viens no vērtīgākajiem augiem.
Pieneņu lapas var lietot salātos. Svarīgas ir ne tikai auga bioķīmiskās īpašības, bet arī enerģētika, tāpēc mēs vasarā mājās dzeram puķūdeni. Traukā ieliekam augus, piemēram, jasmīnziedus, pārlejam ar aukstu ūdeni un pēc pusstundas, kad auga enerģētika ir strukturējusi ūdeni, to dzeram. Pamazām ūdens uzņem arī auga bioķīmiskās īpašības.
Mājas aptieciņā vajadzētu būt arī ievu mizu eļļas izvilkumam. Pavasarī saplēš ievas mizu, sagriež mazos gabaliņos, apžāvē un pārlej ar nerafinētu eļļu. Notur mēnesi tumšā, siltā vietā, pēc tam nolej izvilkumu un ir gatavs antiseptisks līdzeklis, kas palīdz atbrīvoties no sēnītes, to var smērēt uz strutojošām brūcēm, izvilkums palīdz pret kaulu sāpēm. Pavasarī var savākt priežu pumpurus, ko lieto tējā pret saaukstēšanos. Kad priežu pumpuri ir sprīdi gari, tos salasa, ieliek burkā, pārlej ar konjaku un noliek līdz rudenim. Rudenī, kad tuvojas vīrusa saslimšana, izdzer 30 gramus izvilkuma. Kaulos ielīst siltums, un vīrusi aizmūk.
Pret parazītiem palīdz gailenes. Gailenē neviens tārpiņš nedzīvo, jo sēnē ir viela, kas noārda tārpiņiem šūnu apvalkus.
Šī viela līdz 40 grādu temperatūrai sadalās, tāpēc gailenes nedrīkst karsēt, un pret parazītiem gatavo šņabja izvilkumu – gailenes rupji sagriež, pārlej ar šņabi, notur divas nedēļas un izvilkumu nolej. Sēnes var likt uz pannas un gatavot gaileņu mērci. Izvilkumu lieto 10 dienas pa ēdamkarotei no rīta pirms brokastīm un vakarā pēc ēšanas. Pēc tam ir desmit dienu pārtraukums, un tad vēlreiz desmit dienas lieto gaileņu izvilkumu. Pēc pusgada tūri atkārto. Ja nepatīk šņabis, sēnes var sažāvēt, samalt pulverī un lietot uz sviestmaizes.»
Dziednieks to stāsta tik garšīgi, ka nevar nepamēģināt.