Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Par godu dzimšanas dienai pērn veidotais koncerts Uzdāvini man šo pasauli čukstus… tā arī nav noticis,» PDz pavēsta Uģis Roze, kurš 19. aprīlī svin 61. dzimšanas dienu. No pagājušā gada aprīļa četri jubilāra koncerti tikuši pārcelti uz šā gada martu, tad uz aprīli, un nu tie tiekot plānoti kaut kad septembrī.
«Kā saprotu, šobrīd cilvēkiem jau tiek atmaksāta nauda par nopirktajām biļetēm. Kas to zina, kad šis bardaks beigsies? Nevar cilvēkus tā mocīt. Tagad gaidu, kad Olgai Rajeckai būs 60. jubilejas koncerts, varbūt tad es varēšu kopā ar viņu nosvinēt savus jau 62,» sirsnīgi nosmej Uģis.
Viņš neslēpj, ka uz skatuves esot gatavs kāpt uzreiz, kā tas tikšot ļauts. «Vēl aizvakar satikāmies ar ansambļa Inversija dalībniekiem un atsvaidzinājām programmu, kuru bijām domājuši spēlēt manā jubilejas koncertā,» tā Roze.
Vaicāts, kā plānojis svinēt 61. dzimšanas dienu, dziedātājs atklāj: «Ģimenes balle, protams, būs. To man neviens neaizliegs. Vēlmi sumināt jubilejā ir izteicis arī ansamblis Inversija.
Iespējams, visi aizbēgsim kaut kur mežā.
Tikko viens no ansambļa dalībniekiem man atklāja noslēpumu – viņi man esot nopirkuši iebūvējamo gāzes grilu. Iekārtoju dārzā īpašu nojumi, un tā būšot viņu dāvana. Man patīk cept uz grila gan gaļu, gan zivis. Kādreiz man piederēja pat zivju cehs – eksportēju uz Vāciju kūpinātus lašus.»
Uz jautājumu, ko jaunu pandēmija ieviesusi viņa ikdienā, Uģis atbild: «Tā kā divās skolās esmu vokālais pedagogs, par manu ikdienu ir kļuvušas Zoom sapulces un nodarbības. Izglītības un zinātnes ministrija grib, lai bērniem dziedāt mācītu attālināti. Es to uzskatu par sviestu. Diemžēl šobrīd pat eksāmeni notiek attālināti. Bērniem, kas apgūst kāda mūzikas instrumenta spēli, ir jāieraksta mājās skaņdarbs un jāatsūta to uz skolu. Par to attiecīgi tiek saņemta eksāmena atzīme.
Tas nekas, ka šādā veidā iespējams skaņdarbu iespēlēt pa vairākām reizēm, vajadzīgajās vietās to samontējot,» neizpratni neslēpj Roze.
Vaicāts, vai jau ir vakcinējies pret Covid-19, Uģis atzīstas, ka to nav paveicis.
«Man pagājušajā nedēļā piedāvāja, bet es no šī pasākuma laipni atteicos, jo uzskatu – tas man nav vajadzīgs. Savos 60 gados neesmu potējies ne pret ko, vēl joprojām dzīvoju un elpoju. Tad kāpēc gan man savs organisms būtu jāpiemēslo ar ko šādu? Cilvēka galvenais imunitātes vadmotīvs ir viņa attieksme pret pasauli. Pozitīvs skats uz it visu. To neviens nevar iepotēt,» spriež Uģis.
Viņš uzsver, ka par imunitāti lieliski rūpējoties pats. «Ēdu un dzeru tikai to, par ko zinu, kas tas ir un no kurienes nāk. Jau ilgu gadus esmu kaislīgs makšķernieks, tādēļ ēdu tikai zivis, ko pats esmu noķēris. Audzēju pats savus gurķus, tomātus un zaļumus. Regulāri braucu ar riteni, staigāju ar kājām gar Gauju – dienā piecus sešus kilometrus,» stāsta Roze.
«Manuprāt, mūsu iepriekšējā dzīve atgriezīsies brīdī, kad beigsies propaganda par to, ka viss tagad notiekošais ir tik ļoti briesmīgs un drausmīgs.
Tik šausmīgi lipīgs… Man ir gan draugi, gan paziņas, kas šo ir izslimojuši bez jebkādām problēmām.
Labi, uz nedēļu paaugstinās temperatūra, pazūd oža un garša. Taču tas velns nav tik melns, kā to mālē. Tas viss ir mākslīgi radīts.
Mēs dzīvojam starp miljoniem mikrobu, parazītu un infekcijām. Savulaik man kaimiņos dzīvoja piecu bērnu ģimene, kas basām kājām staigāja no agra pavasara līdz vēlam rudenim – arī tad, kad peļķes klāja jau pirmais ledus. Bērni vasarās spēlējās dubļos, un neviens no viņiem neslimoja. Arī pats savu bērnību pavadīju, dzīvojoties pie Daugavas, – rokas varēju nemazgāt vairākas dienas, un viss bija kārtībā. Tā šodienas sterilitāte ir novedusi mūs tur, kur šobrīd esam. Mūsu ķermeņa imunitāte vienkārši ir atrofējusies. Tā vairs nespēj uztvert ienaidnieku, jo tā vienkārši nav. Visi ir pārdezinficēti,» tā Roze.
