Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms jubilejas viesojies bērnības vietās
«Vēl joprojām neticu, ka man ir jau astoņdesmit pieci gadi,» baudīdams mūzikas nama Daile sarūpēto torti un šampanieti, pēc Daumanta Kalniņa koncerta savas jubilejas vakarā PDz sacīja dzejnieks Knuts Skujenieks. «Skumji ir tas, ka visi mani kolēģi ir zem smilts – Uldis Bērziņš, Juris Kronbergs, Pēteris Brūveris… Taču šovakar esmu priecīgs un apmulsis. Manos gados man sāk maitāties dzirde, tomēr es sakoncentrējos un koncertā dzirdēju praktiski visu. Vienmēr ir interesanti piedzīvot, kā tas, ko esmu darījis, dabū otru dzīvi. Tādos brīžos ir milzīgs gandarījums.»
Dzejnieks stāsta, ka jubilejas dienā bijušas ģimeniskas svētku pusdienas, bet iepriekšējā dienā viņš viesojies savā bērnības zemē Kurmenē.
«Tur, Mēmeles krastā, es uzaugu pie vecmāmiņas un vectēva, kur viņiem bija dzirnavas. Tajā vietā tagad dzīvo manu un brāļa skolasbiedru bērni, kas mūs katru gadu aicina uz vietējām Dzejas dienām. Varbūt tieši mazam pagastam dzeju vajag visvairāk, to es sapratu pēc tā, ka sanākuši tik daudz cilvēku. Es vienkārši nevaru uz turieni nebraukt, jo vairāki cilvēki, kas tur dzīvo, vēl atceras manus senčus, īpaši vecmāmiņu – feldšeri un vecmāti. Man vairākas dāmas nāca klāt un sacīja: «Mūs ir noķērusi Skujeniece!»
Mazdēls apbrīno vecvecāku mīlasstāstu
Jubilejas vakarā uz koncertu kopā ar savu draudzeni Keriju dzejnieku pavadīja viņa mazdēls Hugo, kurš mācās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. «Esmu lepns par savu uzvārdu, jo tam līdzi nāk liela atbildība. Cerams, vecāki man piekritīs, ka šo uzvārdu godam esmu turējis. Man ir liels prieks par mana vectēva garo mūžu, un es baudu katru brīdi, kad varu būt ar viņu kopā. No viņu mācos dzīvesprieku, jo viņš mūsu ģimenē ir galvenais dziedātājs un ballētājs. Viņš ir tas, kurš nodrošina smaidu visu sejās, un es to cenšos turpināt,» PDz teic Hugo.
Skujenieka mazdēla sirdslieta ir matemātika, un savu dzīves ceļu viņš diez vai saistīs ar daiļajām mākslām. Taču Skujenieka dzeja Hugo ir ļoti tuva. «Lasot vectēva dzeju, ar katru dienu topu gudrāks, man arvien skaidrāka kļūst vectēva dzīve, pagātne, viņa domas,» stāsta jaunietis.
Skaidrāks kļūst arī Skujenieku dzimtas nebūt ne vienkāršais stāsts. «Man sirdij vistuvākais ir nesen izdotais vēstuļu kopums – vectētiņa un manas vecmammas vēstules, ko viņi lēģera laikā (no 1962. līdz 1969. gadam dzejniekam tika inkriminēta pretpadomju aģitācija, un viņš tika izsūtīts uz nometni Mordovijā – PDz) viens otram sūtīja. Ir skaisti redzēt, kā viņu mīlestība septiņu gadu laikā ir attīstījusies, un neviens nav padevies,» saka Hugo.
Nesen Knuts un Inta nosvinēja dimanta kāzu jubileju.
Viņu mīlestības vēstules un dzeja, kas iznākusi krājumā Kro-Kro, šajā vasarā iestudētas arī režisores Ineses Mičules muzikālajā izrādē Knuta Skujenieka Kro-Kro. Krājuma nosaukumā apspēlēts veids, kā laulātie viens otru vēstulēs mīļi uzrunājuši par krokodiliem, un vēstuļu parakstos viņi zīmējuši mazus krokodilīšus. Abi bija precējušies tikai gadu, kad padomju vara Skujeniekus izšķīra. Lēģera laikā Knuts savai jaunajai sievai drīkstēja rakstīt tikai divreiz mēnesī, bet tikties – reizi gadā uz trim dienām. Vēstules tika pārlasītas simtiem reižu, jo tā bija viņu vienīgā saikne. Un tā septiņus garus gadus…
Lēģerī Knuts sarakstīja arī vairāk nekā 100 dzejoļu, sūtīja tos Intai, un viņa tos pārrakstīja un saglabāja.
Knuta un Intas mīlasstāsts ir patiesi apbrīnojams, jo, par spīti visam, viņi izturēja ilgos atšķirtības gadus un valdošās varas spiedienu. Tādēļ par šo krājumu Skujenieks saka: «Piemineklis manai sievai un mūsu mīlestībai.» Visvairāk dzejnieks ir gandarīts par to, ka šajā grāmatā atklājis Intas ļoti nozīmīgo lomu viņa dzīvē.
Skaista sagadīšanās
Dziedātājs un obojists Daumants Kalniņš paša izveidotajā programmā Drošinātājs izdziedājis Knuta Skujenieka dzeju.
«Biju jau izveidojis programmu ar Friča Bārdas dzeju un nolēmu, ka vajadzētu izpētīt vēl kādu latviešu dižgaru. Sākot šķirstīt Knuta Skujenieka dzejoļu krājumu, ko man bija uzdāvinājusi mūzikas nama Daile direktore Anda Zadovska, sapratu – jārada konceptuāla programma ar Skujenieka dzeju,» atklāj mūziķis.
Tas, ka programma dzejniekam atskaņota tieši viņa jubilejas dienā, esot skaista sakritība, jo koncertprogramma jau bijusi iecerēta pagājušajā rudenī. «Fakts, ka pats dzejnieks bija zālē, radīja nelielu stresiņu – ka tikai kādu rindiņu neaizmirstu! Skujenieka dzeju jau neizdomāsi, tai ir savs īpašais plūdums,» saka Daumants. Viņš izvēlējies dzeju no dažādiem dzejoļu krājumiem un dzejnieka dzīves posmiem. Koncertā Daumants no dzejnieka saņēma arī vērtīgu dāvanu – viņa atdzejotu Eiropas tautasdziesmu krājumu.
