Rīga +10°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Visupirms vecākiem jāgādā, lai labi zināmā vietā atrodas bērna pamatdokumenti – dzimšanas apliecība, ID karte, pase, uzvārda maiņas atļauja, medicīniskie dokumenti utt. Ja kāds dokuments nozudis, tas jāatjauno uzreiz, turklāt regulāri jāpārbauda, vai bērna personu apliecinošajiem un citiem dokumentiem nav beidzies derīguma termiņš. Nereti gadās tā: jau rīt bērnam vajadzīga ID karte vai pase, jo jādodas ceļojumā, bet izrādās, ka dokumentam nupat beidzies derīguma termiņš. Neapskaužama situācija, vai ne?
Pirms jebkura ceļojuma vērts tomēr vēlreiz pārbaudīt ceļošanas noteikumus un to, kādi dokumenti vajadzīgi bērnam un viņa pavadonim.
Jā, Šengenas zonas ietvaros jau no septiņu gadu vecuma ikviens bērns var ceļot pat viens, tomēr pirms tam jānoskaidro attiecīgās aviokompānijas noteikumi. Gadās, ka vecāki, piemēram, pie notāra noformē piekrišanu skolēnam ceļot vienam, bet izrādās, ka aviokompānija bērnus lidmašīnā laiž tikai tad, ja viņi ir kopā ar aviokompānijas nolīgtu pavadoni vai kādu pieaugušo, kam savukārt nepieciešama atbilstoša piekrišana robežas šķērsošanai kopā ar bērnu.
Kādu pilnvaru vajag, dodoties uz ārzemēm?
Mans bērns spēlē futbolu un ik pa laikam kopā ar komandu un treneriem dodas ārzemju braucienos. Skaidri zinu, ka, ceļojot Šengenas zonā, šādā gadījumā nekādas pilnvaras bērnam robežšķērsošanai nevajag. Tomēr ir vecāki, kas iet pie notāra un pilnvaro treneri pārstāvēt bērna intereses. Kam tas vajadzīgs?
Robežas šķērsošana un bērna interešu pārstāvēšana nav viens un tas pats. Vecāki parasti painteresējas, kādi dokumenti vajadzīgi, lai bērns vienatnē, kopā ar pavadoni vai grupā varētu šķērsot robežu, bet piemirst, nezina un nepadomā, kas ceļojuma laikā pārstāvēs bērna intereses. Kas notiks, ja ar bērnu ārzemēs kaut kas atgadīsies un būs vajadzīgs pieaugušais, kas drīkstēs rīkoties bērna interesēs?
Dabiskie bērna aizbildņi ir vecāki, bet ceļojumā viņu līdzās nebūs un viņi, visticamāk, arī nevarēs uzreiz ierasties.
Iedomāsimies situāciju: bērns ārzemēs pazaudē ceļojuma dokumentus vai arī viņam rodas tādas veselības problēmas, kuru risināšanā lēmums jāpieņem pieaugušajam. Tāpēc gudri rīkojas vecāki, kas jau laikus uzraksta pilnvaru bērna interešu pārstāvībai ceļojuma laikā. Proti, ir jāaiziet pie notāra un pilnvarā jānosaka, kurš cilvēks vai cilvēki ceļojuma laikā drīkst risināt situāciju viņa vecāku vārdā. Izdodot pilnvaru, pie notāra nav noteikti jānāk abām pusēm – gan tam, kurš izdod pilnvaru (tētis vai mamma), gan tam, kuru pilnvaro (piemēram, krustmāte, ar kuru bērns dodas ceļā, treneris, kora vadītāja utt.).
Tomēr vecākiem pirms tam ar izvēlēto cilvēku jāpārrunā, vai viņš uzņemas vajadzības gadījumā pārstāvēt bērna intereses, kā arī pirms došanās pie notāra jāprecizē šī cilvēka dati – vārds, uzvārds un personas kods. Pārstāvēt bērnu var pilnvarot vairākus pieaugušos – piemēram, abas skolotājas, kas dodas līdzi bērnu grupai. Vienu pilnvaru var izdot arī par vairākiem saviem bērniem, tikai tad vēlams notāram lūgt izsniegt pilnvaru izrakstus, lai katram bērnam tomēr ir savs dokuments. Toties nav iespējams visiem futbola komandas vai deju kolektīva bērniem noformēt kopīgu pilnvaru, jo šo dokumentu vecāki var izdot tikai katrs par savu bērnu.
Iespējams, kāds vecāks teiks: bet mūsu trenerim bija līdzi komandas saraksts, un viss bija kārībā! Nevajag jaukt divas dažādas lietas – jā, šāds saraksts derēs robežas šķērsošanai Šengenas zonā, bet tas nekādā ziņā nederēs bērnu interešu pārstāvībai krīzes situācijā.
Kā uzticēt dažus vecāku pienākumus?
Mums abiem ar vīru ir dežūru darbs, tādēļ šad un tad iegadās tā, ka nevaram izpildīt to vai citu ar bērnu saistītu pienākumu. Piemēram – viņš jāaizved pie ārsta, jāizņem no bērnudārza, jāpieņem kāds lēmums vecāku sapulcē. Mums ir cilvēks, kam šos pienākumus uzticēt. Ko darīt, lai šis cilvēks var pārstāvēt bērna intereses?
Šādā situācijā vecākiem konkrētajam cilvēkam jāizdod pilnvara noteiktu bērna interešu pārstāvībai. Mūsdienās vecāki šādas pilnvaras raksta gan vecvecākiem gan, piemēram, auklītēm. Šādā pilnvarā ļoti precīzi jānosaka, ko tieši pilnvarotais cilvēks drīkst darīt. Piemēram, ka vecmāmiņa drīkst izņemt viņu no pirmsskolas izglītības iestādes, pavadīt pie ģimenes ārsta, saņemt receptes un zāles aptiekā utt. Šāda veida pilnvaras var izdot tikai tik ilgam laikam, cik vajadzīgs konkrētā uzdevuma veikšanai (piemēram, aizvest pie ārsta 4. martā), bet var arī noteikt, ka pilnvara derīga līdz bērna pilngadībai. Tomēr vecākiem ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, kādas bērna intereses varēs pārstāvēt, piemēram, vecmāmiņa. Parasti robežas vislabāk izdodas precizēt sarunā ar notāru.
Svarīgi saprast, ka šī nav pilnvara bērna nodošanai citas personas aprūpē, bet tikai konkrētu interešu pārstāvībai.
Ko darīt, ja nebūšu mājās ilgstoši?
Man būs uz diviem mēnešiem jādodas darba darīšanās uz ārzemēm – savam bērnam nevarēšu būt blakus, atstāšu viņu pie sava vīra, kas nav bērna tēvs. Vai varu pie notāra izdot pilnvaru, lai manas prombūtnes laikā bērna intereses pārstāv viņš?
Arī šajā gadījumā varētu izdot pilnvaru konkrētu bērna interešu pārstāvībai, tomēr, ņemot vērā, ka mamma būs projām ilgāku laiku, vērts atcerēties, ka dzīve mēdz izspēlēt visdažādākās situācijas. Proti, var gadīties, ka vīram vajadzēs pārstāvēt tādas bērna intereses, kas mammas izdotajā pilnvarā nav ietvertas. Tāpēc ilgstošākas prombūtnes (nedēļas, mēneša utt.) gadījumos bērna interesēs būtu izdot pilnvaru, kurā mamma uz laiku bērna aprūpes tiesības pilnībā nodot citam cilvēkam, šajā gadījumā – savam vīram jeb bērna patēvam. Ar šādu pilnvaru vecāki nodrošinās visām dzīves situācijām.
!Bērnu tiesību aizsardzības likumā teikts, ka bērnu var nodot citas personas aprūpē uz laiku līdz trim mēnešiem. Tātad: ja periods ir īsāks par trim mēnešiem, var doties pie notāra un rakstīt pilnvaru. Ja šis periods pārsniedz trīs mēnešus, būs vajadzīgs bāriņtiesas lēmums.
Kā pašai noteikt bērna aizbildni?
Diemžēl savus bērnus audzinu viena, jo vīrs jau vairākus gadus ir viņsaulē. Pēdējā laikā man sašķobījusies veselība – baidos arī par savu dzīvību. Ne man, ne maniem bērniem nekad nav bijušas labas attiecības ar vīra māsu, un tās ir vēl vairāk pasliktinājušās pēc vīra nāves, jo māsa dikti cerēja uz mantojumu. Esmu domājusi: ja ar mani kas notiktu, tieši vīra māsa noteikti darītu visu, lai kļūtu par manu bērnu aizbildi. Bet man ir ļoti laba, tuva draudzene, un es gribētu, lai par manu bērnu aizbildni kļūst viņa. Vai man ir kāda iespēja to noteikt?
Bērna dabiskie aizbildņi ir viņa vecāki. Ja nav abu vecāku, bāriņtiesa ieceļ bērnam aizbildni. Vienam vai abiem vecākiem ir iespēja pašiem iecelt aizbildni, savu gribu izsakot testamentā. Pie notāra taisītajā testamentā ir iespēja norādīt, kāpēc par aizbildni tiek izvēlēts tieši šis cilvēks. Testamentā var noteikt pat vairākus aizbildņus. Proti, var gadīties, ka cilvēks, kam uzticēti aizbildņa pienākumus, konkrētajā brīdī tos, piemēram, veselības stāvokļa dēļ, nevarēs uzņemties. Ja testamentā būs noteikts otrs aizbildnis, rūpes par bērnu uzņemsies viņš.
Iespēju testamentā iecelt bērnam aizbildni mēdz izmantot vecāki, kas kopā daudz ceļo vai, piemēram, dodas lidojumā ar vienu lidmašīnu.
Proti, ja nu ar abiem vienlaikus kas atgadās, bērns būs drošās rokās. Tāpat šo iespēju izmanto gadījumos, ja bērnam ir tikai mamma vai tētis, piemēram, viens no vecākiem ir miris. Visbiežāk testamentā aizbildni ieceļ tad, ja ir aizdomas, ka vairāki tuvinieki centīsies kļūt par bērna aizbildņiem mantas dēļ.
Lai gan neviens likums to neparedz, testamentā ieceļot bērnam aizbildni, ar izvēlēto cilvēku pirms tam noteikti jāvienojas, pārliecinoties, ka viņš vajadzības gadījumā ir gatavs uzņemties vecāku pienākumus.
Kļūšana par aizbildni ir brīvprātīga. Ja testamentā būs iecelts aizbildnis, kurš šos pienākumus tomēr negribēs uzņemties, ar varu to viņam piespiest neviens nevarēs.
Kā uzturēt bērnu, ja saslimis tētis?
Dzirdēju nelāgu gadījumu par kādu ģimeni. Tēvs bija ģimenes apgādnieks, turīgs uzņēmējs, bet saslima un nonāca komā. Visa ģimene – gan sieva, gan bērni palika pavisam bez naudas. Zināja, ka vīram kontā nauda ir, bet nevarēja tai tikt klāt: meklēja, no kā aizņemties, lai nopirktu pārtiku un zāles! Vai šādām situācijām var sagatavoties?
Šādā situācijā būtu lieti noderējis nākotnes pilnvarojums. Proti, īpašs pilnvarojuma veids, kurā cilvēks nosaka, kas drīkstēs rīkoties viņa vārdā, ja viņš pats kāda iemesla dēļ nespēs rīkoties. Ja vīrs vēl tad, kad spēja rīkoties, būtu pie notāra noslēdzis ar sievu nākotnes pilnvarojuma līgumu, šobrīd situāciju varētu risināt. Ārstu komisijas izdotu dokumentu ar atzinumu, ka šis cilvēks veselības traucējumu dēļ nespēj lemt un rīkoties, un tas būtu pamats, lai stātos spēkā nākotnes pilnvarojums. Nu viņa vārdā sieva varētu, piemēram, bankā izņemt naudu.
