DISKUSIJA. Kur gatavo Latvijas spiegus un izlūkus?

 Piedalās

Armands Ruks, Valsts policijas priekšnieks

Anita Fišere, Valsts policijas koledžas direktora vietniece studiju mācību jautājumos

Valdis Pumpurs, bijušais Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks

 

 

Armands Ruks: Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 400 operatīvo darbinieku.

Valdis Pumpurs: Tas ir maz! Manā laikā bija divreiz, trīsreiz vairāk!

Armands R.: 90. gados policijā vispār bija 12 000–13 000 cilvēku. Tagad esam 4600. Policistu skaits ir ļoti samazinājies. Arī ar operu skaitu neesmu apmierināts, pēc papīriem – trūkst ap 150.

Kriminālpolicija sevī ietver gan operus, gan izmeklētājus un analītiķus. Bet ar ­zinātni ir tā, kā ir. Pats biju students maģistrantūrā Policijas akadēmijas likvidēšanas laikā, pēdējo gadu nācās pabeigt Latvijas Universitātē. Akadēmija bija domāta tam, lai pētītu operatīvās darbības teoriju, tika gatavota jauna mācību viela.

Operus speciāli gatavo vai viņi izaug dabiski?

Anita Fišere: Protams, gatavo! Ir noteikta izglītības programma, kas jāapgūst. Šobrīd notiek darbs pie ­noteikumu ­projekta, kurā noteikts, kā kļūt par ­pilntiesīgu operu.

Kas tad īsti gatavo operus?

Armands R.: Konsorcijs Iekšējā drošības akadēmija. Tā ir apvienība, kurā ietilpst Valsts policijas koledža, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. Augstskolu likums šādu modeli paredz. Šīs mācību iestādes cita citu papildina, ­apmainās ar mācību spēkiem.

Kurš tagad uz sitiena var atjaunot Policijas akadēmiju? Tās likvidēšana pārrāva dabisko pēctecību. Radās problēmas, kas šos gadus ir lāpītas.

Ir trīs līmeņu policija – iecirkņu, reģionālais un centrālais līmenis. Vecais mehānisms tika darbināts ar noteiktu policistu skaitu. Tagad ar mazāku skaitu nākas risināt tos pašus uzdevumus. Tāpēc esam izveidojuši tā saucamo reaģētāju, kurā apvienojas trīs policistu kategorijas – ceļinieki, patruļnieki un operatīvā grupa.

Labs opers ir nevis tas, kas nāk no skolas sola, bet ir drusku uz zemes padzīvojis.

Policijas koledžu pabeidz reaģētājs. Divus gadus ir speciāla programma, kas ietver iecirkņa līmeņa zināšanas, kriminālmeklēšanas pamatus. Tie jāzina jebkuram policistam. Ja kāds tēmē uz operiem, lai gadu iziet reaģēšanā, iemācās runāt ar cilvēkiem, iegūst izpratni par pamatizmeklēšanas darbībām. Labam operam jāsaprot arī administratīvo pārkāpumu process.

Policijas koledžā ir izmeklētāju mācību centrs. Lai apgūtu iecirkņa opera zināšanas, cilvēks iet uz šo centru. Pēc tam ir nākamais līmenis – Stradiņa universitāte, kur ir programma operatīvajiem darbiniekiem. Te darbojas mūsu ģenerālis Lieljukša kungs, arī pats esmu strādājis.

 

 

Armand un Valdi, jūs abi esat bijušie operi. Kur mācījāties?

Armands R.: Praktiskās gaitas kā ­iecirkņa inspektors sāku 1996. gada 4. janvā­rī. Vairāk nekā 20 gadi pavadīti Kriminālpoli­cijā. Dienestos speciāli tiek apmācīti cilvēki, tās ir ļoti specifiskas zināšanas, kuras nevar mācīt atklātā akadēmijā. Ir jāsaprot atšķirība starp iecirkņa līmeņa, reģionālo, organizētās noziedzības un smago noziegumu apkarošanas pārvaldes operatīvo darbinieku, kas izmeklēja Bunkus slepkavnieku lietu.

Un vēl ir slepenā sadaļa – cilvēki, kuri strādā ar ļoti specifiskiem pasākumiem. Pašam nedaudz sanāca tur pabūt, šos cilvēkus nemaz nevar atklāti mācīt.

Iecirkņa operam iemāca operatīvos pasākumus, arī sevišķā veidā veicamos, bet neiemāca taktiku, piemēram, iefiltrēšanos noziedzīgā vidē. Nav tādas katedras, kur māca iefiltrēšanos…

Valdis P.: Universitātē iemācījos pamatus, lai zini, ko drīksti darīt un ko ne. Saproti, kā tiek būvētas tiesības. Tad bija formālais policijas kurss, kur iemāca šaut vai stāvēt ierindā. Armands pareizi saka, ka pārējās mācības notiek uz ielas. No mentoriem, vecākiem kolēģiem. Man bija viens tāds, kurš Otrā pasaules karā dienēja Smeršā.

Uz policiju 1994. gadā atnācu no valdības apsardzes dienesta. Līdz 90. gadu beigām policijā strādāja cilvēki gan no Valsts drošības komitejas, gan citiem trakiem dienestiem. Viņi operatīvo darbu bija koduši kara laikā, kur drīkstēja šaut un spīdzināt. Lai strādātu ar aģentūru, bija citi noteikumi.

Te ir runa par doktrīnām. Padomju ­doktrīna saka – viss ir slepens. Bet Rietumu doktrīna otrādi – nekas nav slepens.

Oksfordā, Amsterdamas Universitātē gatavo lieliskus operatīvos darbiniekus, kuri var spiegot Telavivā, Teherānā, jebkur…

Tās ir divas dažādas pieejas. Abas ir pareizas. Tāpēc nevar teikt, ka Anitas kundze māca nepareizi. Bet es uzskatu, ka Policijas ­koledžā jābūt ­konkrētai apmācībai.

Armands R.: Kopš 2003. gada daudz ūdens aiztecējis. Neesot procesos, var šķist citādi. Man patīk, ka viedoklis balstīts nevis uz pļāpām, bet reāliem faktiem. Nepiekritīšu, ka visus šos gadus nav gatavoti operi. Ar ko tad es nodarbojos? Bet piekrītu, ka valstiski šim jautājumam jābūt sakārtotam. Jābūt specializētai augstskolai operatīvās un izmeklēšanas darbības subjektiem. Līdzīgi kā ir Aizsardzības akadēmija, kas ir specifiska karavīriem. Tā ir normāla pasaules prakse. Mums nav jāizdomā jauns ritenis par mācību saturu, mums ir stingri regulēts kriminālprocess, operatīvās ­darbības process.

Valdis P.: Es kārtis un naudu dotu Anitas kundzei. Tāpēc, ka Policijas koledža zina, ko vajag. Zina drēbi, metodiku. Ja kādu dienu saka – koledža, gatavojiet peldētājus, kas peld tikai uz muguras…

Anita F.: Mēs sagatavosim!

Valdis P.: Bet finansējums ir smieklīgs.

Anita F.: Pēdējo divu gadu laikā tas ir pietiekams, lai realizētu programmas, kas mums uzticētas.

Valdis P.: Es teiktu, ka koledžai jādot ne 6,6, bet 46 miljoni.

Armands R.: Mums ir inovāciju laboratorija, kiberlaboratorija.

Anita F.: Koledžā ir XVR simulācijas spēles, ko izmanto policijas darbinieki.

Armands R.: Tagad ir iezīmēts kopējais finansējums desmit miljonu eiro ­apmērā Ezermalas ielas attīstībai. Tūlīt sāksies ­darbi.

Anita F.: Būs stadions!

Valdis P.: Kriminālpoliciju interesētu ­laboratorijas, poligoni, vietas, kur var ­inscenēt noziegumus, nevis stadions.

Armands R.: Var jau teikt, ka viss ir slikti, bet man neceļas roka, ja redzu pozitīvas pārmaiņas.

Atgriežamies pie tēmas par operiem. Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters teicis: «Kur mūsu valstī ir operatīvā darbība? Ir policijas iecirkņi, kuros nav neviena operatīvā darbinieka un viņu darbu pēc savas izpratnes veic pats izmeklētājs vai kārtības policijas inspektori, kuri tam nav apmācīti.»

Armands R.: Vai (nopūta)… Labi, lai runā! Nezinu tādu iecirkni. Ir problēmas, kur ir nekomplekts. Padomju laikos bija modelis – ik pa 3–5 kilometriem iecirknis. Matīsa iela un Gogoļa iela – ar kājām 15 minūtes. Vai mūsdienās katrā vietā vajag iecirkni, ja daudz kas notiek elektroniski? Tāpēc ir reaģējošais busiņš, kas brauc uz notikuma vietu. Ir izveidotas grupas, kas reaģē. Jaunā gada sākumā Pārdaugavā griezīsim lenti, pārvaldei būs jaunas mājas. Alīses un Daugavgrīvas ielu klapējam ciet. Tur nav vērts ieguldīt naudu.

Valdis P.: Ja ņem virspusēji, darbs ar aģentūru nav nekāds. Mūsu valstī ir normāls darbs ar informatoriem, aģentūru, iefiltrēšanos, izsekošanu tikai uz narkotikām.

Armands R.: Nu pilnīgas muļķības!

Valdis P.: Un neatklātās slepkavības…

Armands R.: Jūsu laikā visas bija ­atklātas?

Valdis P.: Protams, nē. Mēs runājam par virzību, par to, lai Fišeres kundzei ir, ko mācīt!

Armands R.: Pagājušajā gadā bija 38 slepkavības. Pumpura kungs, ir arī novērstās… Vienu gadu septiņas, šogad trīs. To var izdarīt tikai ar apsteidzošu informāciju. Kas tad tās – rūķīši novērš? Jums nav ziņu, cik operatīvās informācijas tiek noformēts, cik realizētas izstrādes lietas. Jūsu laikā nebija speciālo izmeklēšanas darbību, tās ir no 2005. gada 1. oktobra. Tā būtībā ir visa 11. nodaļa…

Valdis P.: Mūsu laikā bija 250 slepkavības gadā, uz ielām spridzināja…

Armands R.: Ticu. Mums arī, redz, pa reizei kādu nošauj. Jāpriecājas par to, ka 2008. gadā uz 10 000 iedzīvotājiem bija 280, tagad 180 noziegumu. Atceros, ka 2001. gadā bija 11 pasūtījuma slepkavības, jūs tad strādājāt. Tagad pasūtījuma slepkavība ir reizi trijos gados.

Valdis P.: Paņemam no otras puses. Manā laikā valstī ienāca 300 kilogrami narkotiku. Tagad ienāk cik? Sakiet! Tonnām…

Armands R.: Šogad deviņos mēnešos ir jau 2000 narkotiku izņemšanu. Pēdējā Alūksnē. Narkotikām apakšā ir noziedzīgi ­iegūtu līdzekļu legalizācija, cilvēku dzīvība.

Valdis P.: Tas ir drausmīgs apjoms, jums ir daudz vairāk darba, nekā mums bija. Tāpēc jābūt darbam ar aģentūru.

Armands R.: Informācijas ir kā dubļu. Pietrūkst cilvēku, kam to apstrādāt.

Valdis P.: Nespēj apstrādāt.

Armands R.: Bet arī senāk nespēja.

Valdis P.: Es tak nesaku, ka agrāk bija ­labāk! Tieši otrādi.

Armands R.: Vienkārši mums nav cilvēku. Tas ir fakts.

 

 

Ja informācijas ir kā dubļu, tas nozīmē, ka aģentūra tomēr nestrādā slikti?

Armands R.: Tas modus operandi ir mainījies. Narkotikas nāk caur DPD, mums ir atsevišķs keiss. Arī caur citiem ­pasta ­pakalpojumu tīkliem. Ne mūsu, ne Roterdamas ostā neviens nespēj par 100 procentiem visu izkontrolēt. Ir milzīgi loģistikas tīkli, informācijas aprites ātrums, darknet vides, Telegram. Noziedzība kļuvusi rafinētāka.

Vai tas nozīmē, ka mainījušās arī operu funkcijas?

Armands R.: Funkcijas noteikti nav mainījušās, bet mainījusies vide, apstākļi, kuros jāstrādā. Agrāk spridzināja, šaudījās, bija rekets, tagad tas vairs nav aktuāli. Lielākā daļa slepkavību – 90 procenti – notiek sadzīvē, arī agrāk tā bija. Noziedzības pamats ir mantkārība. Iegūt nelegālus līdzekļus. Kāds tirgo narkotikas, kāds dzen kontrabandu.

Valdis P.: Manā laikā doktrīna bija citāda. Tā bija padomijas palieka, daudz spēcīgāka nekā tagad. Tad tas vairāk atgādināja militāro bloku. Nebija starpības – NKVD vai milicija. Rietumu civilizācijā ir citi modeļi. Metodes cilvēcīgākas un slepenība daudz mazāka.

Armands strīdēsies un galu galā sasitīs traukus pret manu galvu, bet – kur ir gala problēma? Kāpēc operi ir vajadzīgi, un ­kāpēc viņiem jābūt redzamiem? Ir lietas, ņemsim narkotikas, kur izmeklētājs saprot, ka no Amsterdamas nāk iekšā liels daudzums narkotiku. Vajag izsekot un iesēdināt vainīgos. Pēc izmeklētāju lūguma, Armands norīko cilvēku, kurš izseko narkotikas no ostas līdz šķūnim Koknesē. Citu pierādījumu nav. Tiesā saķertie saka – mēs nezinām, kā narkotikas nonāca Koknesē. Vienīgā iespēja ir legalizēt šo operu, kurš ir slepens, un teikt – nāc uz tiesu un liecini, ka tas pilsonis zaļā mētelī ar brillēm un bārdu paņēma to kasti un nolika tur. Bet mūsu apmācības modelis un struktūra neļauj to darīt. Pretojas.

Armands R.: Nav taisnība!

Valdis P.: Un galvenais – šis opers nemāk komunicēt ar sabiedrību. Neviens nav iemācījis. Nemāk liecināt, sastādīt protokolu, arī vairākās valodās, ja starptautiska lieta.

Armands R.: Likums ļauj izgaismoties, bet tad būs slēgta tiesas sēde. Likums ļauj izmantot pseidonīmu.

Ņemsim tādu operatīvās darbības pasākumu kā iefiltrēšanās noziedzīgā vidē… Ja Pumpura kungs saka: jābūt atklātiem, operam tas pasākums ātri beigsies. Ja izsekotāji būs sazīmēti, žuļiki uzreiz izmētās bildes savos čatos. Pumpura kungs, padomājiet, vai tas ir izdarāms?

Valdis P.: Jā.

Armands R.: Un kā tas strādās?

Anita F.: Tad mēs vispār paliksim bez operiem.

Valdis P.: Nē, nepaliksim! Tā būvē spēcīgas sabiedrības un struktūras. Protams, tas ir megadārgi. Tas ir neizdevīgi, bet ko tad lai dara? Cik dzīvību zaudējam no Kokneses kokaīna? Tāpēc ir liecinieku aizsardzības programmas, Armands dod rīkojumu, lieciniekiem iedod Kolumbijas pasi un aizsūta uz Meksiku…

Armands R.: Tik vienkārši tas nenotiek. Ir pasākumu kopums, kas tiek izmantots arī Latvijā, bet tas ir slepens. Vairāk nestāstīšu, cik un kā mēs sargājam cilvēkus, cik pārvietojam uz citu valsti…

Ruka kungs savulaik intervijā KLUBAM par savu slepeno darbības laiku teica: «Tur nejauši nenonāk, notiek rekrutēšana… Kāds manī kaut ko saskatīja un uzrunāja.»

Armands R.: Tā arī ir – tur, kur biju, notiek rekrutēšana. Ir viena sadaļa no manas operatīvās darba pieredzes, par kuru nedrīkstu neko stāstīt. Bet vēl ir sadaļa, kad divus gadus strādāju Rīgā Ziemeļu rajona pārvaldē Allažu ielā, biju Kriminālpolicijas inspektors, opers.

 

 

Slepenā daļa saistīta ar tā saucamo floti…

Armands R.: Nezinu, kas par jūras spēkiem…

Valdis P.: Ziniet, kāpēc flote? Valsts drošības komitejā ar izsekošanu nodarbojās 7. pārvalde. Aukstā kara laikā Vidusjūrā tika dislocēta ASV jūras spēku 7. flote. Tāpēc arī pārvaldi sāka saukt par floti…

Armands R.: Bija drošības komitejas tā saucamais jūras spēks, un bija arī milicijas jūras spēks. Bija divi…

Valdis P.: Un viens otram staigāja pakaļ. Lietas krustojās…

Ruka kungs bija milicijas flotē?

Armands R.: Nekur es nebiju. Pāriesim pie nākamā jautājuma. Mainās sabiedrība, tehnoloģijas, bet operatīvā darba pamats paliek tas pats. Izsekošanas metodes austrumu nedraudzīgajā zemē ir tādas pašas kā Amerikā. Ir tiesiskā regulējuma īpatnības – Amerikā var provocēt, piemēram, prasīt: Pumpura kungs, dabū man kilogramu kokaīna! Bet pie mums tā būs provokācija, tiesa neņems pretī.

Valdis P.: Daudz kas vēsturiski nāk no Padomju Savienības. Rietumu civilizācijā notiek citādi. Mēs esam krustcelēs. Nevar jau teikt, ka viss no padomijas ir slikts. Bet 90. gados tas bija jāsalauž, Latvijā to neizdarīja. Es nerunāju par operu darbu.

Starp citu, līdz kādam vecumam var būt opers?

Armands R.: Pagarinoties var operēt līdz 60 gadiem. Augstskolās ir citādi, Fišeres kundze var dienēt līdz 70. Tāpēc cīnāmies, lai cilvēki, kuri mentāli nav izdeguši un fiziski to spēj, paliek dienestā pēc 50. Atradām iespēju – tiem, kuri šo vecumu sasnieguši un palikuši, maksājam 270 eiro vairāk. Neatkarīgi – kārtībnieks vai ģenerālis. Tas veicinājis palikšanu, tādu mūsu dienestā ir tuvu 300.

Dienests reāli noveco.

No 11 500 jauniešu, kam būtu jābeidz vidusskola, 3000 nepabeidza. Viņi nekvalificējas izglītības dēļ.

Anita F.: Tā ir problēma jebkurai izglītības iestādei!

Armands R.: Robots vai tehnoloģijas ­neiefiltrēsies noziedzīgā vidē.

Cik starp operiem ir sieviešu?

Armands R.: Salīdzinoši maz, apmēram 10 procenti.

Bet kopumā ar lepnumu var teikt, ka mums ir skaistākā policija Eiropā. Dienestā sieviešu ir 48 procenti.

Anita F.: Bet koledžā meiteņu ir 60–65 procenti.

Uz ko tad mēs ejam?

Anita F.: Sievietes dzīvo veselīgāku dzīvesveidu, ir fiziski spēcīgākas, labāk kārto normatīvus.

Armands R.: Nav fiziski spēcīgākas, bet nokārto normatīvus. Ja reaģēšanā aizbrauc divas sievietes un ir jāaiztur agresors… Vīrietim viņš neies virsū, bet sievietēm sit… Nedēļā ir 10–12 gadījumu ar pretošanos.

Jāprasa sabiedrībai, kas notiek ar mūsu bērniem, jauniešiem… Kas ir ielikts sporta stundās?

Šogad 230 atnāca uz pārbaudījumiem.

Valdis P.: Un puse nenokārtoja. Tās ir briesmas.

Armands R.: Bet tas neļauj nolaist latiņu un ņemt cilvēkus ar problēmām. Mums ir līdzekļi, varētu uzņemt vairāk kadetu, bet viņi nenāk. 450 nozvejo Bruņotie spēki.

Tikmēr meiteņu īpatsvars policijā aug?

Anita F.: Jā, protams. Kādreiz kadetu rindās bija puiši, bet šobrīd meiteņu ir stipri vairāk.

Kas viņas motivē?

Anita F.: Kad anketējam, nedalām – sieviete vai vīrietis. Tur dominē patriotiskās jūtas. Tas ir pamatā. Vēl – lai darītu cilvēkiem labu, padarītu sabiedrību drošāku. Atalgojums nav primārais.

Valdis. P.: Jo vairāk sieviešu, jo lielāks slogs uz izglītību. Vīrietis ir izturīgāks, dažkārt arī morāli, labāk kaujas, sieviete to var kompensēt ar zināšanām, ar taktiku, metodēm. Opera darbā sievietēm arī ir daudz labu īpašību, viņas labāk intervē, labāk vervē.

Armands R.: Negribu pazemināt sieviešu vērtību tāpēc, ka viņu tagad ir vairāk. Ir policijas uzdevumi, ar kuriem sievietei ir grūtāk tikt galā. Viņas bieži neizvēlas šo virzienu. Bet es zinu dāmas operatīvās ­darbinieces…

Tas pats Krivošejs, iespējams, nemaz nerunās ar sievieti. Noziedznieku vidē arī ir stereotipi – ar bābu runāt ir zem goda.

Valdis P.: Oksfordā un Amsterdamā meiteni iemāca tā runāt, ka Krivošejs bikses pieliek. Kā CIA strādā Irānā, Afganistānā!

Armands R.: Un Izraēlā.

Valdis P.: Afganistānā neviens opers netur līdzi sievietēm, kā viņas koļī tos arābus, modžahedus.

To jums iemācīja FBI akadēmijā.

Valdis P.: Jā, tāpēc būtiska ir izglītība.

Anita F.: Ir sievietes, kuras ir fiziski ­spēcīgākas par vīriešiem. Nevar visu vienā maisā likt.

Valdis P.: Pie mums ekipāža, kurā divas meitenes, izbrauc pie piedzēruša autovadītāja, netiek galā, sauc palīgus. Atbrauc vēl pusotra meitene. Bet principā viņai vajadzētu mācēt – izlauzt rokas, iešaut taizeri mugurā un aizvest uz iecirkni.

Anita F.: Arī tādas ir!

Armands R.: Un ir situācijas, kur puiši netiek galā. Te nav ko dalīt dzimumus, bet piekrītu, ka atbilde ir izglītībā un sagatavotībā.

Valdis P.: Vēl viena problēma ir personāla vadība. Uztaisām labu darbinieku un dzenam viņu, kamēr izdeg. Personālam jāseko līdzi katram no tūkstošiem. Trīs gadus pastrādā, jārada kādi kūrorta apstākļi, lai viņu motivētu un saglabātu.

Anita F. Šobrīd esam izstrādājuši mentoru – speciāli apmācītu policijas darbinieku – sistēmu jaunajiem darbiniekiem.

Armands R.: Ir iespēja pilnveidoties, cilvēki apmeklē kursus. Mācās par menedžeriem, līderiem. Mums nekad nekas tāds nav bijis.

Kad Pumpura kungs bija jauns, daudz kas balstījās uz patriotismu. Priecājāmies, ka mums iedeva jaunas bikses, futbolbumbu. Šobrīd jaunietis ir pārsātināts. Štuka būs? Nebūs. Pastrādā, ir par grūtu, aizbrauc uz Angliju. Tā ir realitāte. Vai viņi ir sliktāki? Nē. Tie ir brīvā valstī dzimuši cilvēki.

Armands Ruks ieskatās tālrunī, rāda ziņu – tiesa Bunkus slepkavības pasūtītājiem piespriedusi 15 gadus! 

Armands R.: Holivudas sižets par šo lietu sanāktu tāds, ka maz neliekas.

Valdis P.: Tas ir labi, ka bija notiesājošs spriedums. Lai beidzas runas, ka nepamatoti. Lapsām vismaz muti aizbāza.

Cik liela nozīme Bunkus lietā bija ­operu darbam?

Armands R.: Vislielākā.

Valdis P.: Pamatā rupjo noziedzību neatklāj izmeklētājs.

Romānu Jašinu var uzskatīt par operu?

Armands R.: Protams. Viņš ir viens no mūsu jaudīgākajiem operiem.

Bet izgaismots.

Armands R.: Viņš ir publiska amatpersona – Kriminālizmeklēšanas pārvaldes nodaļas priekšnieks. Nav tas, kurš iefiltrējas noziedzīgā vidē. Pumpurs jau arī izgaismojās pirms simt gadiem.

Klasiskie operi ikdienā nestaigā formas tērpā. Ir arī kadri, kuri iet zem grifa VNO – valsts noslēpuma objekts.

Valdis P.: Doktrīnas ir dažādas. Amerikā tādi kā Jašins iet uz tiesu, bet Eiropā neiet. Viņš tiek slēpts.

Izmeklētājs bez opera…

Armands R.: Daudzās kategorijās nekas labs tur nav.

Valdis P.: Bet kur liksiet kriminālistu? Ledu vajag lauzt no sākuma.

Kas ir sākums?

Valdis P.: Kriminālists, kurš ir arī tas pats opers.

Mums tā ir?

Armands R.: Nē, ir mazliet citādi. Specializēts kriminālists ir katrā nopietnā notikuma vietā, pat ceļu satiksmes negadījumos. Bet uz katru veikala zādzību ­kriminālists nebrauc.

Kriminālistus gatavojat?

Anita F.: Mēs gatavojam visu, ko vajag Valsts policijai! Policija pasūta, un mēs sagatavojam. Katru gadu tas var mainīties.

Armands R.: Savulaik Policijas akadēmijā bija Kriminālistikas katedra, kur mācīja tehniku, taktiku, metodiku. Tur jau apakšā ir zinātne. Pēc akadēmijas likvidācijas ir sekas… Mums Kriminālistikas pārvaldē ir vairāk nekā 200 cilvēku. Bet viņi mācās tā – vecais kriminālists māca jauno. Tas nav pareizi. Šo virzienu gribam attīstīt, atgriezt normālā gultnē.

Jāsaprot, kā beigsies vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveide. No 2026. gada 1. jūlija tā būs Tieslietu ministrijas pakļautībā. Proti, mums ir reģionu birojs, kur ir kriminālisti, – tie, kuri brauc uz notikuma vietu, veic apskati, strādā ar 3D dronu vai lineālu, meklē pēdas pareizā secībā. Ir arī kriminālisti, kuriem ir eksperta sertifikāti un kuri spēj veikt trasoloģijas, daktiloskopijas ekspertīzi.

Valdis P.: Kriminālistu vajag vairāk, tiem jābūt daudz labāk apmācītiem. Te ir pamats – ja kriminālista nav notikuma vietā, pārējie var iet mājās. Ieskaitot operus. Jo opers ir nākamais solis. Kriminālists ierauga un nostiprina pierādījumus, jo cits nemāk to izdarīt.

Armands R.: Tas atkarīgs no notikuma veida, vietas. Ir kompleksās ekspertīzes, kuras jānozīmē noteiktā secībā. Tā reāli ir zinātne. Nopietnos gadījumos kriminālists un izmeklētājs strādā roku rokā. Pa soļiem, dalot kvadrātus.

Valdi, savulaik ļoti kritizējāt jau minētās Bunkus slepkavības vietas apskati. Televīzijā parādīja, kā tā notiek…

Valdis P.: Protams. Tur bija jābūt apkārt teltij, sētai. Mēs nedrīkstējām redzēt, ka tur staigā 15 meitenes no koledžas un vāc benčikus.

Armands R.: Es pildīju citus pienākumus un notikuma vietā nebiju. Skaidrs, ka tā nebūtu jānotiek. Bet tas atkal ir jautājums par nodrošinājumu un finansēm.

Valdis esot aizbraucis uz kapiem un netālu no notikuma vietas atradis vīrieša kreklu.

Valdis P.: Ne atradis, bet redzējis.

Armands R.: Mūsu kolēģis taču varēja celt trauksmi, lai kāds atbrauc un to izņem.

Valdis P.: Tas viss arī notika. Nedrīkst ignorēt trauksmes cēlājus, tā visa ir liecinieku bāze. Problēma radās no tā, ka tas Pumpurs, dīvāna eksperts, to redzēja. Bet vajag tā, ka man priekšā ir balts palags, neko neredzu. Uz nedēļu aiztaisīt ciet. Visi teiks – šausmas, skandāls. Bet Ruks iziet televīzijā un saka – jā, tas ir skandāls, bet man vajag izmeklēt, un es visus kapus aizvēru uz nedēļu!

Armands R.: Alūksnes gadījumā nelaidām nevienu klāt, nedevām informāciju. Tad jau nākamreiz, kad plānosim lielu operāciju, nedēļu iepriekš visus painformēsim. Būs ­bufete, baloni, nāciet ar bērniem…

Ironizēt jūs protat.

Armands R.: Dari ko darīdams, pārmetumi lido.

No tā, ka ļoti samazinājies policistu, operu skaits, izriet, ka tas ietekmē arī ­izmeklēšanu!

Armands R.: Kā tad neietekmē! Esam cīnījušies par kriminālprocesa vienkāršošanu, jo bija uzkrājums ar vecajām lietām. Vienkārši trūka darbaroku, lai pieņemtu lēmumu par procesa izbeigšanu noilguma dēļ. Pirms četriem gadiem policijas lietvedībā bija tuvu 160 000 kriminālprocesu, no tiem 122 000 Rīgā. Šobrīd Rīgā ir 63 000. Likums ļauj strupceļā nonākušas lietas nosacīti izbeigt. Ja ir jaunatklāti fakti, tad atkal var celt augšā. Protams, ir lietas, piemēram, Rebenoka lieta, kuru nevar nolikt plauktā.

Ar Bunkus lietu vienu brīdi iestrēgām. Tā bija jāsāk šķetināt no citas puses. Lietu atklājām, aizejot citu ceļu! Protams, likumīgi.

Tagad Kriminālprocesa likumā iegrozījām izmeklētāju palīgu institūciju. Lai izmeklētājam nav jākrāmējas ar tehniskām lietām. Šobrīd ir 130 palīgi, bijušie izmeklētāji, pensionāri, kuri zina drēbi. Viņi ir priecīgi, jo pie pensijas klāt var nopelnīt kādu naudiņu.

Pumpura kungam ir zināšanas, viņš var pieteikties koledžas Izmeklētāju mācību centrā. Dalīties un palīdzēt.

Valdis P.: Nē, nē, vēl nē.

Kas attur?

Valdis P.: Atalgojums.

Anita F.: Ja salīdzinām mūsu koledžas un LU un RSU pasniedzēju atalgojumu, tas nav sliktāks, ir konkurētspējīgs.

Armands R.: Mums lektoram koledžā atalgojums ir mazliet zem diviem tūkstošiem. Agrāk bija 1100–1300. Ja likumdevējs nobalsos par budžetu, tajā būs iekļauts būtisks 10 procentu algu pieaugums policistiem.

Valdis P.: Ja būtu Ruka vietā, es ietu citu ceļu. Vēl vairāk samazinātu policistu skaitu, bet palielinātu efektivitāti un dubultotu atlīdzību – 5000–6000 eiro uz rokas.

Armands R.: Tas nav iespējams. Izmeklēšanā pēc štata mums būtu vajadzīgi 940, reāli dzīvē ir 679.

Valdis P.: Tas ir pēc normatīviem, bet ja visu optimizē…

Armands R.: Mēs jau tā esam nooptimizējušies… Mums nav, kas atstrādā notikumus. Viens no riskiem ir sastrēbt karstu. Jūs sakāt – atlaist… Bet, redzot uzdevumus, kas šajos ģeopolitiskajos apstākļos nāk klāt saistībā ar ārējo apdraudējumu… Nebūs tā, ka bez policijas kāds varēs tikt galā. Es ­redzu, ka jau ir gaisma tuneļa galā.

Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš KLUBĀ teicis: «Jāmin arī valsts attieksme pret izmeklētājiem. Nekad pret izmeklēšanu neesam izturējušies kā pret iekšējo valsts drošību.»

Valdis P.: Protams.

Armands R.: Es pēc 20 gadiem aizeju uz savu Allažu ielas iecirkni un redzu, ka mans kabinets ir precīzi tāds pats, kā bija. Aizslēgts, jo tur vairs nevar laist cilvēkus.

Valdis P.: Tā ir cūcība. Sistēma no iekšas sevi nesakārtos.

Armands R.: Bet pajautājiet Eiropolā par Latvijas Kriminālpoliciju. Jums pateiks ļoti labus vārdus. Ir projekts, kas saistīts ar naudas atmazgāšanu un narkotiku apkarošanu. Mēs operatīvajām darbībām saņēmām 600 000… Rezultāts – Eiropā aizturēti 72 noziedznieki, izņemts ap astoņām ­tonnām narkotiku.

Tas nozīmē, ka operatīvajām darbībām varat saņemt naudu no Eiropas?

Armands R.: Jā, un tagad esam novinnējuši nākamo konkursu – 2,3 miljonus Kriminālpolicijas operācijām.

Ko darīsiet ar šo naudu?

Armands R.: Tas ir noslēpums. Audzējam muskuļus. Esam panākuši, ka starptautiski mums uzticas. Ne jau tāpat vien Alūksnē atklājām laboratoriju… Tikko vēl vienu atklājām, bet publiski neesam paziņojuši.

Tie policisti, kuri iesaistīti Alūksnes notikumā, saņems vairāk…

Armands R.: Mēs prēmējam. Godīgi sakot, arī Bunkus lietā Eiropols palīdzēja, īpaši laikā, kad mums nebija analītisko programmu. Tika izņemti nenormālie terabaiti ar video materiāliem no dažādām videokamerām. Viss jāanalizē. Jāsaprot, no kurienes nāca transports, kas tika izmantots uzbrukumā. Tagad mums pašiem ir iepirktas programmas, kas spēj analizēt liela apjoma datus. Tas ir mākslīgais intelekts.

Anita, dzirdot to, kas šodien izskanējis, – ko vēl, jūsuprāt, vajadzētu Policijas koledžai…

Anita F.: Mums ir viss, koledža divu gadu laikā ir augusi. Tieši pateicoties lieliskajai sadarbībai ar Valsts policiju. Izveidots Izmeklētāju mācību centrs, ir brīnišķīgi nokomplektētas auditorijas, gatavojamies būvēt stadionu, kura mums ilgstoši nav bijis. Izglītības programmu augsto kvalitāti novērtēja arī akreditācijas komisija, kurā bija starptautiski eksperti. Mainījusies koledžas vadība…

Armands R.: No Nīderlandes nopirkām simulācijas spēli.

Anita F.: Pedagogs kopā ar programmētāju izstrādā scenāriju – sākotnējās darbības notikuma vietā. Kadets liek brilles uz acīm, viņš kā reaģētājs ieradies notika vietā un veic darbības.     

Armands R.: Un pasniedzējs vēro darbību secību. Vairs nav kauns koledžā laist iekšā delegācijas – ir gan infrastruktūra, gan saturs. Koledžas direktors Homenko kungs nāk no Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes, ir vadījis Kibernoziegumu apkarošanas nodaļu, labi pārvalda svešvalodas, ir mācījies FIB. Viņš zina, kas vajadzīgs nākotnes policistam.

Anita F.: Mācību centru atklāja 2022. gadā. Pirmajā gadā tika apmācīti apmēram 800 izmeklētāji no dažādām ­iestādēm – Militārās policijas, prokuratūras. Pagājušajā gadā jau vairāk nekā 2200, šogad deviņos mēnešos tuvojamies 2300.

Valdis P.: Viss ir baigi skaisti, un man pat nav, ko iebilst. Bet tagad paņemam koledžas publiski pieejamo pārskatu par 2023. gadu. Cik uzņemti kadeti?

Anita F.: 110.

Valdis P.: Neklātienē 19.

Anita F.: Koledža nevar saražot visu Valsts policijai nepieciešamo.

Valdis P.: Lūk, kur es tēmēju! Es saku – ir par maz finansējuma.

Armands R.: Šobrīd būvējam katastrofu pārvaldības centrus Talsos, Alūksnē, Tukumā, kur policija, Robežsardze un VUGD būs zem viena jumta, lai vieglāk administrētu un taupītu resursus. Tās būs modernas ēkas.

Birznieka-Upīša ielā, kur bija banka, tūlīt griezīsim lenti, tur būs Austrumu policijas pārvalde, kas apvienos Gogoļa, Matīsa ielas iecirkņus…

Valdis P.: Bija jārīkojas sen. Ja politiķu vainas dēļ tas nav izdarīts, ir jādara tagad – kardināli, sāpīgām metodēm.

Varētu jautāt – kas Kriminālpolicijas priekšnieka amatā jums traucēja lauz ­sistēmu no iekšas?

Valdis P.: Tas pats, kas šodien. Finanšu un politiķu atbalsta trūkums. Visa birokrātiskā mašīna.

Armands R.: Man ir tāds teiciens – nabadzība nav negods, bet sociālā netaisnība. Nekārtība ir negods.

Valdis P.: Bet tā ir necieņa pret darbiniekiem, pret jums, ja liek strādāt kabinetā ar izgāztām durvīm. Un pēc tam jautā – kāpēc pēc desmit gadiem tu izdedz. Bet kā neizdegsi… Mēs nevaram atklāt noziegumus, ja valstī nav 3000–5000 ļoti profesionālu un motivētu darbinieku.

Anita F.: Mēs ejam pareizu ceļu ar līdzekļiem, kas pieejami. Konsorcijs ir ieskrējies. Latvijas Universitāte ir lieliski nokomplektējusi jauno studentu skaitu – ap 100 katru gadu. Koledža gandrīz izpilda savu kvotu. Ar laiku attīstīsim arī zinātnisko darbību. Es skatos ļoti ­pozitīvi.

Valdis P.: Ļoti pieticīgi. Es aizmirstu to konsorciju, visas kārtis un finansējumu dotu tikai Policijas koledžai.

Armands R.: Vēl kas svarīgi: izveidojām jaunu profesiju – izmeklētājs, kas vairs nav policists. Iekšējās drošības akadēmijas ietvaros uzņēma virs 100 jauniešu. Kopumā studē ap 200 jauniešiem. 2027. gadā būs pirmais izlaidums. Skaidrs, ka lauvas tiesa nāks pie mums.

Valdis P.: Virsrakstā var likt – mums pēc 25 gadiem būs ideāla policija!

Jo Valdis Pumpurs beidzot būs ­apmeklējis Policijas koledžu…

(Smiekli.)

 

 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «GANDRĪZ PRATINĀŠANA» saturu atbild Žurnāls Santa.