Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Diāna Krūmiņa, kurai izdevās no paraolimpiādes atvest zelta medaļu, atzīst – viņas veikums ir pamanīts un novērtēts. «Tagad, piemēram, ieejot veikalā, ir prieks dzirdēt no nepazīstamiem cilvēkiem, ka ir skatījušies un jutuši līdzi – un es ticu, ka tā ir arī pārējiem sportistiem, kas devās uz Parīzi,» spriež Diāna.
«Ir nopelnīts mirklis, kad varu mazliet atpūsties.
Sportistam brīvdienas gan ir ļoti ierobežotas. Tomēr, jo lielāka pauze, jo grūtāk atkal uzlikt sevi uz trases. Es pašlaik atļaujos sevi mazliet palutināt – aiziet kaut kur garšīgāk paēst, apēst kādu burgerīti, kartupeļus frī, taču tikai nedaudz, normas robežās,» atzīstas viņa.
«Acu priekšā ir četri gadi, nākamās olimpiskās spēles, bet
es nedomāju skriet notikumiem pa priekšu – iesim maziem solīšiem.
Es nekad nerunāju par mērķiem pirms sacensībām – iesim uz sacensībām un tad skatīsimies, kas būs, izspiežot no sevis labāko. Sportists sagatavojas un tad šauj ārā. Tas arī parāda, kas iepriekš paveikts,» uzskata Diāna. Pašlaik sportiste jau atsākusi treniņus, domājot par pasaules čempionātu nākamgad.
Domājot par nopietniem nākotnes mērķiem, Diāna šoruden ir sākusi studēt sporta pedagoģiju.
«Izvēle studēt nākusi «piespiedu-brīvprātīgā» kārtā, ieklausoties ģimenes teiktajā.
Sports nav mūžīgs. Tu ziedo savu ķermeni un nezini, cik ilgi vēl varēsi ar to turpināt nodarboties. Mans nākotnes mērķis ir kļūt par treneri, lai es ar savu pieredzi varētu izaudzināt nākamos sportistus. Es vēlos atdot to, ko man ir devusi Latvijas Paralimpiskā komiteja un Latvijas tauta, jo, viņu balstīta un mudināta, esmu nākusi te,» skaidro Diāna.
