Vadoties pēc Eiropas statistikas rādītājiem, patlaban vidēji visās 27 Eiropas Savienības valstīs dzimst vidēji 1,38 bērni uz vienu sievieti. Lai iedzīvotāju skaits būtu stabils, dzimstības skaitam vajadzētu būt 2,1 bērns uz vienu sievieti. «Šis ir lielākais auglības līmeņa kritums kopš 1961. gada,» raksta Eiropas Savienības statistikas aģentūra Eurostat. Zemās dzimstības rezultāts būs strauja eiropiešu novecošanās, kas savukārt nākotnē nozīmēs darbaspēka trūkumu.
1964. gadā Eiropas Savienībā dzima 6,8 miljoni bērnu, taču jau 2023. gadā dzimušo skaits bija uz pusi mazāks. Šobrīd ražīgākās valstis ir Bulgārija ar auglības rādītāju 1,81 bērns uz vienu sievieti, Francija ar 1,66 bērnu uz vienu sievieti. Savukārt viskritiskākais rādītājs ir Maltai, Lietuvai un Spānijai, kur auglības rādītājs ir nedaudz virs viena bērna uz vienu sievieti.

Statiķi ievērojuši, ka Eiropā ir arī palielinājies vecums, kad sievietēm dzimst pirmais mazulis. Latvijā pirmais bērns piedzimst aptuveni 28 gados, bet Itālijā, Norvēģijā, Spānijā un Īrijā pirmo bērnu sagaida virs 31 gada vecuma. Visjaunākās māmiņas ir Moldovā, Gruzijā, Bulgārijā, Rumānijā un Turcijā. Tur pirmie bērni nāk pasaulē sievietēm zem 27 gadu vecuma. Šobrīd Eiropā vidējais vecums, kad sievietes laiž pasaulē savu pirmdzimto, ir 29,8 gadi.
Neraugoties uz to, ka ik gadu Eiropā nomirst vairāk cilvēku nekā piedzimst, Eiropas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 1,6 miljonu imigrācijas dēļ.