Satversmes tiesa (ST) pērn rudenī atzina GMI slieksni par neatbilstošu no 2025.gada 1.janvāra. Veicot aprēķinus, ST secināja, ka GMI pabalsts kopā ar pārtikas komplektiem nesasniedz vienas personas pārtikas groza izmaksas, bet zupu virtuves un brīvpusdienas skolēniem nav pieejamas ikvienai trūcīgai personai.
Tā kā GMI pabalsts primāri nesedz pat izdevumus par pārtikas grozu, to nevarot uzskatīt par pietiekamu arī apģērba iegādei. Tāpat ST vērtējumā, nevar uzskatīt, ka visām trūcīgām personām būtu nodrošināts atbalsts apģērba iegādei, jo netika sniegta informācija par pieejamo atbalstu pašvaldībās.
Lai izpildītu ST spriedumu, Labklājības ministrija (LM) rosina GMI ienākumu slieksni no 20% palielināt līdz 22% no ienākumu mediānas.
Attiecīgi 2025.gadā GMI pieaugtu no 151 eiro līdz 166 eiro.
Ministrijas ieskatā, šāds pieaugums ir samērīgs pret citiem iedzīvotājiem, kuri veic nodokļu nomaksu.
Ja slieksni tuvinātu 25% apmēram no ienākumu mediānas vai noteiktu precīzi 25% apmērā, tas radītu vairākus riskus, it īpaši attiecībā uz minimālajām pensijām, uzskata LM. Ja būtiski palielinātu minimālo vecuma pensiju, tā tuvosies minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei.
Savukārt palielinot slieksni līdz 25%, nāktos palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus noteiktām grupām. Tāpat nāktos palielināt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi, līdz ar ko minimālo pensiju apmēri pakāpeniski tuvosies vidējiem pensijas apmēriem, kas galvenokārt pieaug uz pensiju indeksācijas pamata.
Citi lasa
Vienlaikus LM nepiekrīt ST paustajam, ka GMI saņēmējiem netiek apmierinātas pamatvajadzības pēc pārtikas, apģērba un apaviem.
Ministrija norādīja, ka visi GMI saņēmēji ir trūcīgas personas, kuras saņem pārtikas un preču komplektus Eiropas programmas ietvaros. Atkarībā no tā, vai mājsaimniecībā ir vai nav bērni, papildus GMI pabalstam var saņemt pārtikas pakas un higiēnas vai saimniecības preču pakas.
Papildus tam teju 70% pašvaldībās ir pieejama zupas virtuve vai cits alternatīvs siltā ēdiena izsniegšanas pakalpojums. Turklāt lielākajai daļa jeb 84% mājsaimniecību, kuras saņem GMI pabalstu, ir vēl citi ienākumi, atzīmēja LM.
Ministrija GMI sliekšņa apmēru nesalīdzina ar mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta (MRIB) pārtikas groza izmaksām mēnesī, jo pārtikas groza izmaksas šobrīd pieejamas tikai par 2020.gadu. Savukārt izmantot inflācijas kalkulatoru pārtikai kopumā, nevis katram konkrētajam pārtikas grozā iekļautajam produktam neesot metodoloģiski korekti, uzskata LM.
Pārskatīt cenas pārtikai varot tikai tad, kad apkopoti dati par pārtikas cenām iepriekšējā gadā, kā arī pārtikas groza vērtību pārrēķina atsevišķi katram grozā iekļautajam produktam.
Šobrīd LM norit iepirkums, lai aktualizētu MRIB vērtības līdz 2025.gada nogalei.
Ministrija tāpat norādīja, ka MRIB ietvaros izstrādāto pārtikas grozu nevarot uzskatīt par minimālo pārtikas grozu. Tas ir pārtikas grozs pamata uzturvielu, nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai pietiekamā apjomā jebkuram Latvijas iedzīvotājam.
«Eurostat» dati liecina, ka 2023.gadā nomainīt vecās drēbes pret jaunām nevarēja atļauties 28% Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa jeb līdz 563 eiro vienai personai mēnesī. Vienlaikus praksē pašvaldību sociālie dienesti ļoti reti vai dažkārt sastopas ar klientiem, kuri sūdzas par apģērba vai apavu trūkumu, norādīja LM, atsaucoties uz sociālo dienestu aptauju.
Pašvaldību sociālajiem dienestiem ir izstrādāts mehānisms, kā šādas problēmas risina, piemēram, piesaistot labdarības organizācijas vai organizējot apģērbu un apavu ziedošanu un izdali sociālajā dienestā vai citā pašvaldības iestādē.
Savukārt trūcīgo iedzīvotāju provizoriskie aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 15% trūcīgo iedzīvotāju sagādā lielas grūtības nodrošināt sev vai ģimenei nepieciešamo apģērbu un apavus.
Līdz ar GMI palielināšanu no 2025.gada paaugstinās arī Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (VSNP) līdz 22%. Vienlaikus LM neplāno pārskatīt VSNP, kuru apmērs noteikts 25% vai vairāk no ienākumu mediānas. Tādējādi tikšot saglabāta «samērīga pieeja» valsts atbalsta saņemšanā starp personām, kuras ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un saņem valsts pensiju, un personām, kuras nav veikušas VSAOI un saņem VSNP.