*Minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros šogad ir 740 eiro (iepriekš 700 eiro).
*Garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā šogad ir 166 eiro (līdz šim 137 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 116 eiro (līdz šim 96 eiro).
*Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā noteikts 377 eiro (līdz šim 343 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 264 eiro (līdz šim 240 eiro).
*Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 604 eiro (līdz šim 549 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 423 eiro (līdz šim 384 eiro).
*Palielināts minimālās vecuma pensijas apmērs. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze palielināta no 171 līdz 189 eiro (25% apmērā no ienākuma mediānas), cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas). Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,2, un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes.
* Palielināts minimālās invaliditātes pensijas apmērs. Minimālās invaliditātes pensijas aprēķina bāze palielināta no 171 līdz 189 eiro (25% apmērā no ienākuma mediānas), cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas). III invaliditātes grupas gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes apmērā, savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensiju I un II invaliditātes gadījumā, aprēķina bāzei tiek piemēroti koeficienti – I invaliditātes grupai – 1,6, bet II invaliditātes grupai – 1,4.
*Palielināts minimālās pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā apmērs. Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs katram bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai palielināts no 171 līdz 189 eiro (25% apmērā no ienākuma mediānas), personām ar invaliditāti no bērnības – no 206 līdz 226 eiro (30% apmērā no ienākumu mediānas).
*Paaugstināts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts par 100 eiro, tas palielināts no 313,43 līdz 413,43 eiro mēnesī.
1% no pensiju otrā līmeņa iemaksām pāriet uz pirmo līmeni
No 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim – tātad nākamos četrus gadus – 1% no fondētās pensiju shēmas otrā līmeņa novirzīs uz pensiju pirmo līmeni. Līdz šim iemaksas pensiju otrajā līmenī bija 6% no gūtajiem ienākumiem (tagad 5%), savukārt pensijas kapitālu valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju pirmajā līmenī veidoja 14% no iemaksām (tagad 15%). Izmaiņu mērķis ir kompensēt darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu valsts un pašvaldības budžeta ieņēmumos.
Izmaiņas nodokļu sistēmā
*Šogad noteikts fiksētais ar nodokli neapliekamais minimums visām algām – 510 eiro mēnesī. Pensionāriem neapliekamais minimums šogad paaugstināts no 500 līdz 1000 eiro mēnesī.
*Iedzīvotāju ienākumu nodoklim noteiktas likmes. Ienākumiem līdz 8775 eiro mēnesī tā ir 25,5% apmērā, savukārt ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33%. Ienākumiem virs 200 000 eiro gadā – 3%.
*Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes paaugstinātas par 10% visiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm. Papildus ir noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš – kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris. Tas nozīmē, ka nodoklis par 2025. gadu jāsamaksā līdz 2026. gada 31. janvārim. CSDD no 2026. gada par nodokļa nomaksu nosūtīs atgādinājumu tiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri to jau nebūs samaksājuši līdz 10. janvārim.
*Akcīzes nodoklis pieaudzis tabakai un tās izstrādājumiem, degvielai, dabasgāzei, saldinātajiem un enerģijas dzērieniem, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem.
*Noteikts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs nākamajiem trim gadiem (2025., 2026., 2027. gadam) – 105 300 eiro gadā.
*Autoratlīdzību saņēmējiem līdz 2027. gada 31. decembrim ir pagarināta tiem noteiktā īpašā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu noteikšanas un veikšanas kārtība.
Stājušies spēkā grozījumi valsts pensiju likumā
Šogad pensijas indeksēs lielākā apmērā, paaugstinot pensijas indeksējamo daļu līdz 100% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Līdz šim indeksēja pensiju vai tās daļu, kas nepārsniedza 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Pensijas pārskata 1. oktobrī, un tiek prognozēts, ka tie varētu būt aptuveni 1518 eiro. 2024. gadā indeksējamā robeža bija 683 eiro.
Atgādināsim, ka ir pabeigta pensionēšanās vecuma celšana, vienlaikus paaugstinot vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo stāžu no 15 uz 20 gadiem. No 2025. gada 1. janvāra tiesības uz valsts vecuma pensiju ir 65 gadu vecumu sasniegušajiem, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaikus, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Šogad pensionēties priekšlaicīgi var cilvēki, kas sasniegušas 63 gadu vecumu. Turpinās arī pakāpeniska piemaksu pie pensijas piešķiršanas atjaunošana par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. 2025. gadā tās piešķir cilvēkiem, kas devās pensijā 2015., 2016. un 2017. gadā.
Dārgāka pase un eID karte
Šogad paaugstinātas valsts nodevas par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu. Turpmāk valsts nodeva par pases izsniegšanu desmit darba dienu laikā būs 44 eiro (līdz šim 34 eiro) un divu darba dienu laikā – 70 eiro (līdz šim 60 eiro). Savukārt valsts nodeva par personas apliecības jeb eID kartes izsniegšanu desmit darba dienu laikā būs 25 eiro (līdz šim 15 eiro) un divu darba dienu laikā – 40 eiro (līdz šim 30 eiro). Saglabāti valsts nodevu atvieglojumi bērniem vai jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, kā arī cilvēkiem ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti. Šīm sabiedrības grupām nodeva par pases izsniegšanu 10 darba dienu laikā ir 20 eiro un par personas apliecības izsniegšanu – 10 eiro. Savukārt valsts nodeva par atgriešanās apliecības izsniegšanu cilvēkiem, kas ārzemēs nozaudējuši pasi vai personas apliecību, būs 50 eiro.
Sadārdzinājušies Latvijas Pasta pakalpojuma tarifi
No 1. janvāra mainījušies universālā pasta pakalpojumi. Piemēram, šogad vienkāršas iekšzemes vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no 1,65 eiro pieaugusi līdz 2,30 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Vienkāršas iekšzemes vēstules sūtījums ar sīkiem priekšmetiem svarā līdz 20 gramiem jeb sīkpakas cena ir 2,45 eiro. Ierakstīts iekšzemes pasta pakas sūtījums svarā līdz vienam kilogramam tagad maksā 6,82 eiro, bet svarā no viena līdz diviem kilogramiem – 7,87 eiro. Vienkāršas pārrobežu vēstules svarā līdz 20 gramiem nosūtīšana maksā 2,54 eiro uz Eiropas Ekonomiskās zonas valsti un 3,77 eiro – uz pārējo pasauli. Abonēto preses izdevumu piegāde un ar to saistītie pakalpojumi par vienu vienību šogad ir 0,70 eiro līdzšinējo 0,55 eiro vietā.
Pieaugs maksa par elektrības sadali
Samazinoties valsts atbalsta apmēram, elektroenerģijas rēķinos pieaugs maksājumi par sadales pakalpojumiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā norāda, ka sadārdzinājums varētu būt divu līdz sešu eiro robežās un šīs izmaiņas iedzīvotāji redzēs rēķinos, sākot no februāra. Paši sadales sistēmas pakalpojumu tarifi šogad paliks nemainīgi.
Jaunumi veselības jomā
Spēkā stājušies jauni recepšu zāļu cenu veidošanas principi. Jaunais uzcenojuma modelis paredz atteikties no esošās sistēmas, kurā pieļaujamais procentuālais lieltirgotavu un aptieku uzcenojums ir atkarīgs no zāļu ražotāja noteiktās cenas. Tā vietā visām recepšu zālēm par iepakojumu noteiks vienu fiksētu uzcenojumu un maksu par farmaceita pakalpojumu. Paredzams, ka dārgāko recepšu zāļu cenas samazināsies par 15–20%, bet lētākās (līdz 3 eiro par iepakojumu) varētu kļūt nedaudz dārgākas.
Turpmāk receptes tiks izrakstītas elektroniski un izrakstīt tās varēs arī māsas un vecmātes. Receptes papīra formātā varēs izrakstīt tikai noteiktos gadījumos.
Šogad no valsts budžeta tiks apmaksāta atkarību ārstēšana, un tas nozīmē, ka no alkoholisma, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes varēs ārstēties, nemaksājot 4 eiro līdzmaksājumu narkologam vai 7 eiro slimnīcas nodaļā. Savukārt diabēta pacientiem apmaksās intravitreālās injekcijas acu tīklenes slimību ārstēšanai. Onkoloģijas un citu slimību ārstēšanai šogad paredzēts iztērēt 21,6 miljonus eiro, tostarp jaunu medikamentu un diagnožu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.
Jaunumi transportlīdzekļu vadītājiem un īpašniekiem
* Šogad automašīnām vairs neizsniedz tehniskās apskates uzlīmes. To, ka transportlīdzeklim ir veikta valsts tehniskā apskate un ir dota atļauja dalībai ceļu satiksmē, apliecinās tikai ieraksts Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī izsniegtais transportlīdzekļa tehniskās apskates novērtējuma protokols. Pārliecināties par tehniskās apskates termiņu iespējams Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) e-pakalpojumu portālā e.csdd.lv, kur iespējams pieteikties arī atgādinājuma saņemšanai par apskates termiņa beigām.
• Ja transportlīdzeklis piedalīsies ceļu satiksmē bez noteiktajā termiņā veiktas valsts tehniskās apskates vai OCTA polises, to fiksēs ar tehnisku iekārtu, neapturot transportlīdzekli. Par fiksēto pārkāpumu nekavējoties tiks nosūtīta informācija atbildīgajām institūcijām un transportlīdzekļa īpašniekam. CSDD informāciju par pārkāpumu nosūtīs uz transportlīdzekļa īpašnieka e-pastu, tāpēc svarīgi pārliecināties, ka saziņai ar CSDD reģistrēta aktuāla e-pasta adrese.
• Stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas autovadītājiem, kuri atteiksies no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpā, noteiks kriminālatbildību. Papildus ar izmaiņām Administratīvās atbildības likumā velosipēda, elektroskrejriteņa un mopēda vadītājiem, ja viņi atsakās no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpā, tiks noteikta administratīvā atbildība.
Svarīgi nekustamo īpašumu un mājokļu saimniekiem
• Lai pēc ilgstošā kadastrālo vērtību iesaldēšanas perioda strauji nepieaugtu nodokļu slogs, stājušās spēkā divas kadastrālās vērtības –fiskālā un universālā. Nekustamā īpašuma nodokļa un nodevu aprēķiniem izmantos fiskālo kadastrālo vērtību, kas saglabāsies līdzšinējā apmērā. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi iedzīvotājiem 2025. gadā nepieaugs. Universālā kadastra vērtība noteikta, balstoties uz tirgus cenām 2022. gadā, nepārsniedzot 80% no vidējā cenu līmeņa.
• Spēkā stāsies mantojuma tiesību reforma. Būtiskākās izmaiņas – mantojumu vairs nevarēs pieņemt klusējot, kā arī noteikta mantinieku ierobežota atbildība pret mantojuma atstājēja kreditoriem.
• Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam pieaug nodokļa likme par sadzīves atkritumu apglabāšanu, kas nozīmē augstākas nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Izmaksas var samazināt, šķirojot atkritumus un samazinot nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu.
Naudas aprite
Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt informāciju par klientiem – fiziskām personām, kas ir Latvijas rezidenti –, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gada laikā ieskaitītās skaidrās naudas kopsumma vienā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir 7000 eiro vai vairāk.
Izmaiņas valsts nodrošinātajos pakalpojumos
Šogad autentifikācija Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv, tikai izmantojot mobilo lietotni eParaksts mobile, personas apliecību (eID karti), eParaksts karti vai mobilās lietotnes Smart-ID kvalificēto versiju. Autentifikācija ar banku izsniegtajiem internetbanku rīkiem vairs nav pieejama.