Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Likumsargi uzsver, ka satiksmes uzraudzības funkcija netiek likvidēta, bet gan paplašināta. Galvenie iemesli reorganizācijai – darbinieku trūkums un struktūrvienību sadrumstalotība. Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis TV24 raidījumam «Stopkadri ar Armandu Puči» uzsvēra, ka Valsts policijā īstenotās reformas uzlabos policistu reaģēšanas spējas.
Juris Jančevskis, Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks:
«Klasiskā ceļu policija, šis nosaukums tika izmainīts jau iepriekšējās Valsts policijas reformās, kas tika īstenotas 2009. gadā. Faktiski šāda struktūrvienība ar šādu nosaukumu eksistēja līdz 1. septembrim tikai Rīgas reģionā. Visos pārējos reģionos jau no 2009. gada satiksmes uzraudzības dienests tika pievienots patruļpolicijas dienestiem un faktiski arī tad viņi reaģēja ne tikai uz satiksmes uzraudzību, bet arī citiem kārtības policijas struktūrvienību pienākumiem.»
Jančevskis piebilda, ka, mainoties nosaukumam, satiksmes uzraudzības funkcija netika likvidēta, bet gan paplašināta. Valsts policijā 2022. gadā tika uzsāktas strukturālās reformas, kurā apvienoja vairākus dienestus, tostarp satiksmes uzraudzības nodaļu ar patruļpolicijas dienestu, izveidojot reaģējošo policijas dienestu.
Lielākajai daļai darbinieku paplašināja rīcības iespējas, lai ātrāk reaģētu uz satiksmes uzraudzības pārkāpumiem.
Galvenie iemesli reorganizācijai bija darbinieku trūkums un struktūrvienību sadrumstalotība.
«Ņemot vērā valsts policijas darbinieku kapacitāti, šos spēkus, un ņemot vērā to, ka šīs struktūrvienības bija ļoti sīki sadrumstalotas, mēs vairs šādā režīmā nespējām pilnvērtīgi pildīt savus dienesta pienākumus. Līdz ar to arī izveidoja šo reaģējošo policijas institūtu. Mēs spējam nodrošināt lielākam darbinieku norīkojumu skaitam šo paplašināto kompetenci, tai skaitā reaģēt uz satiksmes pārkāpumiem.»
Saskaņā ar īstenotajām reformām turpmāk jebkurš reaģējošais policists būs tiesīgs pieņemt lēmumu par plašāku pārkāpumu jomu, piemēram, reaģēt uz ceļu satiksmes pārkāpumiem, sabiedriskās kārtības traucējumiem, sadzīves konfliktiem, mazāk smagiem noziegumiem vai kriminālpārkāpumiem un citiem. Jaunākie Eiropas Komisijas statistikas dati par ceļu satiksmes drošību kopienas valstīs rāda, ka 2021. gadā uz Latvijas ceļiem bija trešais lielākais bojāgājušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju Eiropas Savienībā. Lietuva drūmajā statistikā ieņem 10. vietu, Igaunija – 18.
