Zirgu izgatavojis marionešu meistars Rodžers Hilejs, kas ar savām lellēm un marionetēm – lielākoties Āfrikas dzīvnieku un putnu veidolā – slavens pasaules šovbiznesā jau vairāk nekā 30 gadu.
Lai mākslīgais zirgs kustētos, tiks nodarbināti trīs aktieri, un viens no tiem ir Kārlis Arnolds Avots. Viņš žurnālam «Privātā Dzīve» atklāj – lai apgūtu zirga izpausmes, tā gaitu, kopā ar kolēģiem – zirga marionetes vadītājiem Matīsu Milleru un Mārtiņu Gaili – devies uz zirgu stalli. Viņi vērojuši zirgus vairākas dienas.
Kārlis Arnolds uz skatuves ir atbildīgs par zirga galvas un ausu kustībām, bet Matīss un Māris kustinās pārējo ķermeni. Lai gan zirgs ražots no viegla materiāla – polietilēna, Matīsam un Mārim, kas lielu daļu laika pavada salīkuši, pēc nonākšanas no skatuves nepieciešama masāža un speciāli vingrojumi.
Mākslīgais zirgs teātrim izmaksāja krietnu summiņu – 7000 eiro.
«Bijām dzirdējuši, ka arī Londonas teātrī kādā slavenā izrādē ir līdzīgs zirgs, tikai daudz dārgāks nekā mūsējais,» atzīmē Kārlis. Londonas teātra zirgs esot aprīkots ar specifiskām tehnoloģijām un maksājot vairāk nekā 120 000 eiro.
Vaicāts, vai izrādei nebūtu bijis lētāk un ērtāk sadabūt dzīvu zirgu, Avots skaidro: «Šis zirgs var lidot un darīt dažādas neiespējamas lietas, ko īsts nevar. Izrādē zirgs raksturo arī Ģirta Ķestera atveidotā Spānijas karaļa Filipa V trauslo pasauli un tās tumšo un neprognozējamo pusi.» Savukārt Ķesteris atzinās – viņam būt uz vienas skatuves ar zirga marioneti ir daudz drošāk nekā ar dzīvu zirgu. Izrādās, saskarsme ar šo cēlo dzīvnieku Ģirtam radījusi bērnības traumu. Mamma viņu vedusi uz jāšanas treniņiem, bijis neveiksmīgs kritiens, un kopš tā laika aktierim ir bail no zirgiem.