Trešajā dabas skaitīšanas sezonā gan Vidzemē, gan Latgalē konstatēts jauns savvaļas ziedaugs – smaržīgais ancītis, divas jaunas piepju, viena ķērpju un trīs sūnaugu sugas, arī vēl viena lielās kosas atradne.
Dabas skaitīšanas eksperti, apsekojot biotopus, anketās fiksē tajā sastopamās sugas. Pateicoties viņu zināšanām, vērībai un profesionalitātei, tiek pamanīti dabas retumi, no kuriem daži ir vien pāris milimetru lieli, piemēram, ķērpji.
“Jaunas atradnes par izzudušām vai ļoti retām uzskatītām augu sugām ir nenovērtējami atradumi ar lielu zinātnisku un praktisku nozīmi, vienlaikus apliecinot dabas skaitīšanā iesaistīto speciālistu augsto profesionālo raudzi.
Lai arī gads ir tikko sācies, mūs jau ir pārsteigusi ziņa par jaunu Latvijā pirmoreiz konstatētu sēņu sugu, ko atklājuši alu un atsegumu pētnieki.
Aprīlī un maijā, kad tiks uzsākta arī citu biotopu grupu apsekošana, varam sākt gaidīt jaunu Latvijas dabas dārgumu atklājumus,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.
Ja atradums Latvijā fiksēts pirmo reizi, auga parauga izpēti veic nozares zinātnieks. Tā kā šo sugu padziļināta analīze aizņem laiku, iespējams, nākamajos gados uzzināsim par vēl lielāku dabas skaitīšanas laikā atklāto atradumu skaitu.
Dabas inventarizācija jeb dabas skaitīšana Latvijā tiek veikta kopš 2017. gada, kad eksperti piekrastē, pļavās, mežos, purvos, upēs un ezeros, alās, un iežu atsegumos pēta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti.
Biotops ir teritorija, kuru apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, kas piemērojušās noteiktiem dzīves apstākļiem. Dabas skaitīšanas kontekstā ar to saprot Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos biotopus jeb tādas dzīvotnes, kas nav bieži sastopamas, tajās koncentrējas daudzveidīgas augu un dzīvnieku sugas, kā arī tās atbilst noteiktiem kvalitātes kritērijiem.