Rīga +15°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tik daudz neparastā vienuviet!
Čužu purvs atrodas Abavas senlejā pie Kandavas. Braucot no Rīgas puses, pie luksofora jānogriežas pa kreisi, jāpārbrauc pāri tiltam un jānogriežas virzienā uz Zemīti, tur pēc pārsimt metriem būs norāde pa labi uz Čužu purva dabas taku. Taka ir 4,4 km gara, mitrajās takas vietās ir dēļu laipas, un šis nav gluži tradicionāls purvs, drīzāk vairāk vai mazāk mitra platība, kurā ir gan ēnains mežs, gan sausa priežu audze, pļavas un, pats galvenais, protams, skaistās un neparasti plašās klinšrozīšu audzes.
Čužu purvā izveidots dabas liegums, un tā ir viena no vecākajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā (dibināta 1924. gadā), taču tā pašreizējās robežas dabas liegums ieguva vien 1999. gadā. Dabas lieguma platība ir 96 hektāri, un tajā atrodas 10 Latvijā īpaši aizsargājami biotopu veidi.
Purvā sastopama ne tikai klinšrozīte, bet arī citi reti augi, tādi kā bezdelīgactiņa, odu gimnadēnija, purva dzeguzene u. c. Tas ir īpašs arī ar lielo dabas vērtību koncentrāciju nelielā platībā (īpaši aizsargājamas sugas: 17 augu, 9 putnu, 14 bezmugurkaulnieku un divas abinieku sugas).
Vēl kāds interesants aspekts – Čužu purvā ir viena no retajām sēravotu atradnēm Latvijā.
Savulaik šeit, līdzīgi kā Ķemeros un Baldonē, bijusi sēravotu dziednīca. Čužu purva sēravotu spēju samazināt reimatisma radītās sāpes 1902. gadā atklāja uzņēmējs Žanis Dannenbergs. Iesākumā uzcelto māju Abavas malā 1903. gadā viņš paplašināja un ierīkoja tur sēravotu dziednīcu, kurā apmeklētājiem piedāvāja sēra, skuju un ziedu vannas, kā arī dūņu kompreses. Pieaugot sēravotu dziednīcas apmeklētāju skaitam, 1935. gadā tika uzsākta lielākas sēravotu dziednīcas būvniecība, taču, Latvijai zaudējot neatkarību, tā nopostīta, un par ēku liecina vien kokos ieaugušie celtnes pamati netālu no purva takas sākuma.
Nav nekur citur Latvijā
Čužu purvs ir zemais purvs, un to papildina savdabīgas pļavas, kurās agrāk ganīja lopus, taču, pārtraucot tradicionālo saimniekošanu, purvs un zālāji pamazām aizauga ar krūmiem. Tomēr mūsdienās teritorija tiek atbilstoši apsaimniekota, lai nodrošinātu maksimāli labvēlīgus apstākļus čužu rozei, kura ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā kā reta un aizsargājama suga. Čužu augšanai un attīstībai nepieciešami ļoti specifiski augsnes un mitruma apstākļi.
Kandavas krūmu čužu atradni atklāja Rīgas dabas pētnieku biedrība jau tālajā 1846. gadā, un tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur šis augs sastopams savvaļā, pie sevis ziedos pulcējot kukaiņus, arī retas sugas: retos un īpaši aizsargājamos gaiļbiksīšu sīkraibeņus un gāršas samteņus, meža sīksamteni, zirgskābeņu zilenīti, spilgto purvspāri, bērzu briežvaboli, skabiosu pļavraibeni, spožo skudru u. c.
Īpašs avotiņš
Purvu divās atšķirīgās daļās sadala Smirnieku strauts. Uz ziemeļaustrumiem no tā ir augstais purvs ar simetrisku kupolu, bet uz dienvidrietumiem zemais purvs, caur kuru no Velna acs avota tek Velna strauts. Takas viens posms šķērso Velna acs strautu un ved caur kaļķainu zāļu purvu un klinšrozītēm nosētu klajumu.
Velna acs avotam, kas ir viens no lielākajiem avotiem Kandavas apkārtnē.
Avotu veido vairāki mazi avotiņi, un to minerālvielu sastāvs atšķiras. Arī Čužu purvā avoti ir ar atšķirīgu minerālvielu koncentrāciju – gan bagāti ar sērūdeņradi un kalciju (tāds ir arī Velna acs avots, par ko liecina visai izteikts sēra aromāts, līdzīgi kā avotiem, piemēram, Ķemeros), gan minerālvielām mazāk bagāti. Velna acs avots ir valsts nozīmes aizsargājams avots, tas sākas Abavas senkrasta pakājē un tek caur Čužu purvu līdz pat Abavai.
Čužu purva dabas taka ļauj izbaudīt ļoti dažādas ainavas un nonākt šķietami pavisam atšķirīgos biotops – pārsteidzoši, ka tie atrodas tik tuvu līdzās cits citam!
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
