Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Notekūdeņu monitoringu veiks Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un biotehnoloģiju laboratoriju un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Šīs zinātniskās iestādes valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšana ietvaros izstrādāja jaunu monitoringa metodi Covid-19 koncentrācijas notekūdeņos noteikšanai un slimības uzliesmojumu prognozēšanai.
Notekūdeņu paraugu ņemšana plānota vienlaikus 12 pašvaldību administratīvajās teritorijās. Teritoriju izvēle ir atkarīga no epidemioloģiskās situācijas, un izvēles algoritms un rotācijas principi tiks izstrādāti sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru kā kompetento iestādi epidemioloģiskās drošības un slimību profilakses jomā.
Notekūdeņu paraugos tiks noteikta SARS-CoV-2 klātbūtne, kā arī tiks veikta SARS-CoV-2 genoma sekvenēšana.
Ņemot vērā līdzekļu ieguldījumu monitoringa infrastruktūras izveidē un uzkrāto iestāžu pieredzi, notekūdeņu monitorings būtu veicams ilgtermiņā, gan lai turpinātu Eiropas Komisijas ieteikumu (skat. zemāk) ieviešanu Covid-19 un tā jauno variantu savlaicīgā atklāšanā, gan vērtētu arī citus sabiedrības veselību un vidi ietekmējošus riska faktorus (farmaceitisko līdzekļu lietošana un to utilizācija, alkoholisko produktu un narkotiku lietošana u.c.).
Šā monitoringa turpināšanai 2022. gadā būs nepieciešami 538,7 tūkstoši eiro apmērā, bet 2023. gadā un turpmāk ik gadu – 518,7 tūkstoši eiro.
Nepieciešamību nekavējoties ieviest notekūdeņu monitoringu Covid-19 un citu riska faktoru uzraudzībai paredzēja arī Eiropas Komisijas šā gada 17. marta ieteikums par kopīgu pieeju SARS-CoV-2 un tā variantu sistemātiskai uzraudzībai notekūdeņos ES. Ieteikuma mērķis ir atbalstīt dalībvalstis notekūdeņu uzraudzības sistēmu izveidē visā ES kā papildu datu vākšanas un pārraudzības rīku Covid-19 pandēmijā, koncentrējot uzmanību uz vīrusa variantu parādīšanos un izplatīšanos.
