«Norādīju, ka ģimenes ārstiem tas ir jādara obligāti. Ja kāds negrib vakcinēt, viņš nevar strādāt valsts sistēmā un var darīt to tikai privāti. Ja visi 1300 ģimene ārsti janvārī to sāktu darīt, seniori un hroniskie pacienti šobrīd būtu savakcinēti,» pauž Circene.
Viņa met akmeni Vakcinācijas biroja virzienā, jo tur neviens neesot bijis saistīts ar veselības aprūpi.
«Sākās absolūtais haoss ar zvaniem uz 8989, kur neviens neko nezināja pateikt. Pēc tam nebija vakcīnu, tad nebija iespēju uz tām pierakstīties. Tad izdomāja ģimenes ārstu nosūtījumus un vēl visādus brīnumus. Visu šo iemeslu dēļ tagad esam tur, kur esam.»
Viņasprāt, obligātā vakcinēšanās jāpiemēro visiem strādājošajiem.
«Esmu par to, ka tiem, kas negrib vakcinēties, ir jādzīvo nošķirti no pārējās sabiedrības. Protams, slimo arī vakcinētie, bet daudz vieglākā formā. Viņi lielākoties nenonāk intensīvajā terapijā. Ar līdzekļiem, kuri šobrīd izdoti Covid-19 inficēto ārstniecības procesā, mēs būtu varējuši nodrošināt onkoloģiskajiem pacientiem visu jaunāko zāļu apmaksu,» lēš Circene.
Par Danielu Pavļutu viņa teic – veselības ministrs ar savām darbībām izaicinājis visu mediķu sabiedrību. «Ir liela neapmierinātība. Pēdējais piliens bija par mediķu mobilizāciju ar kriminālatbildību atteikšanās gadījumā. Ārsti, kuri var strādāt, jau tagad to dara, turklāt līdz absolūtam pārgurumam un izdegšanai,» atgādina Circene.
«Lielu lomu nospēlēja arī tas, ka mediķiem netika palielināta alga, kā tas bija solīts. Šinī gadījumā tā ir veselības ministra atbildība. Kādreizējais veselības ministrs Ivars Eglītis šādā situācijā atkāpās, jo godīgi atzina – nevaru vairs uzņemties atbildību par veselības aprūpes nozari. Ja Pavļuts jūlijā uzskatīja, ka obligātā vakcinācija ir vajadzīga, viņš varēja teikt: «Jautājums ir kritisks, tādēļ vai nu mēs darām tā, vai atkāpjos!» Tagad no viņa atvainošanās nevienam nekāda labuma nav…»