Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Saskaņā ar tirgus izpētes uzņēmuma JATO Dynamics datiem par 28 valstīm šī gada septembrī pavisam tika reģistrēti 212 197 jauni elektroauto, kas ir par 14% vairāk nekā pērnā gada septembrī. Kādi faktori ietekmē elektromobiļu tirgu, un ko varam gaidīt turpmāk?
Ražotāji rāda, ko var
2024. gadā ražotāji neatlaidīgi pūlējās piesaistīt svārstīgos pircējus, izlaižot aizvien jaunus un jaunus elektromodeļus. Tāpat viņi darīja visu, lai tiktu galā ar sāpīgajiem punktiem – tiem, kas atvēsina sabiedrības interesi, tostarp cenu un konkrētiem tehniskajiem rādītājiem.
Piemēram, Francijas uzņēmums Peugeot ziņo, ka tā jaunais elektriskais SUV E-3008 ir guvis lieliskus komerciālus panākumus – tikai divus mēnešus pēc ražošanas sākuma Eiropā pieņemti 50 000 pasūtījumu. Kompānija uzsver, ka šos panākumus nosaka ne tikai modeļa modernais izskats un progresīvais interjers ar 21 collas panorāmas ekrānu, bet arī konkurētspējīgā tāldarbība. Versijā ar 96,9 kWh akumulatoru E-3008 ar pilnu uzlādi nobrauc līdz 700 km. Arī premium zīmoli gādājuši par iespaidīgiem jaunumiem. Nesen izlaistajam elektriskajam SUV Audi Q6 e-tron ar 94,9 kWh akumulatoru būtu jāspēj mērot 625 km.
Šie piemēri liecina, ka inženieriem izdodas pilnveidot elektriskās piedziņas tehnoloģijas, un jauno modeļu tāldarbība kļūst aizvien lielāka.
Vēl viena pozitīva tendence ir cenas ziņā pieejamāku pilsētas elektromobiļu pieplūdums. Šajā segmentā ir ienākuši labi pazīstami zīmoli, kas tirgū laiduši Citroën ë-C3, Renault 5, Hyundai Inster un Kia EV3. Lielākajai daļai cena sākas no 25 000 eiro, bet ar pilnu uzlādi veicamais attālums ir apmēram 300 km.
Piedāvājuma paplašināšanās šajā segmentā īpaši nozīmīga ir Baltijas valstu tirgiem, kur elektroauto izplatību zināmā mērā ierobežo cenas ziņā pieejamu modeļu trūkums. Līdz ar to arī dārgāku modeļu ražotāji un importētāji cenšas tās pielāgot.
Piemēram, iepriekš pieminētā Peugeot E-3008 versija ar 73 kWh akumulatoru Latvijā maksā no 47 500 eiro, bet no 51 800 eiro ar lielāku akumulatoru. Līdzīgi skaitļi ir arī citiem populāriem elektrokrosoveriem: bez akcijas Volkswagen ID.4 cena sākas no 51 700 eiro, Ford Explorer – no 49 640 eiro, bet citam jaunpienācējam – Cupra Tavascan – no 55 500 eiro.
Lielākie intereses uzkurinātāji
Latvijas vadošā auto vēstures pārbaudes servisa AutoDNA vadītājs Agris Dulevičs uzsver, ka galvenie faktori, kas ceļ elektroauto pieprasījuma līkni, ir tieši valsts atbalsts un pieejamība plašam sabiedrības lokam naudiskā izteiksmē.
«Salīdzinoši nedārgi elektromodeļi ir ideāli piemēroti gan uzņēmumiem, kuru darbinieki daudz braukā pa pilsētu, gan ģimenēm, kuras nevar vai negrib tērēties uz divām iekšdedzes automašīnām,» skaidro Agris.
«Protams, cilvēki domā arī par uzlādes infrastruktūru un automobiļa lietošanas ērtumu, taču galvenā tomēr ir cena.»
Te jāņem vērā, ka privātie pircēji Latvijā var izmantot valsts subsīdiju, kas jauna automobiļa gadījumā ir no 4500 līdz 9000 eiro. Šim atbalstam ir liela nozīme, un šādu “burkānu” izmanto vairākas Eiropas valstis.
«Čehija jaunu elektromobiļu pircējiem nāk pretī ar 8000 eiro, savukārt Francijā ģimenēm ar zemiem ienākumiem piedāvā līdz 7000 eiro. Starp citu, Itālijā nesen atjaunotais subsīdiju budžets tika izķerts 8 vai 9 stundu laikā,» piebilst Agris.
Dažos reģionos gan elektriskā segmenta attīstību sabremzējusi subsīdiju programmas apcirpšana.
Savukārt viens no faktoriem, kas attur no šādas automašīnas iegādes, ir tas, ka daļa cilvēku elektroauto uzskata par nepiemērotu saviem dzīves apstākļiem. «Lai elektromobilis būtu ikdienā patiešām ērts, ir nepieciešama uzlāde mājās vai darbā. Un labāk, ja diendienā nav jāmēro lieli attālumi. Pretējā gadījumā šo auto priekšrocības mazinās,» spriež Agris Dulevičs.
Kāda izskatās nākotne?
Pēc Agra domām, elektromobiļu realizācijas apjoms turpinās pieaugt tieši iepriekš minēto faktoru dēļ – pateicoties zemākai cenai un plašākam modeļu piedāvājumam. «Eiropā ir lielākais mazo un kompakto auto tirgus. Līdz ar pieejamo elektroauto vilni pārdošanas skaitļi atkal varētu kāpt, jo pilsētniekiem, kuriem ne vienmēr pieejama privāta uzlāde, ar 300 km sniedzamību pietiks veselai nedēļai,» saka Agris.
Eksperti ir vienisprātis, ka daudzi jau tagad labprāt pārsēstos elektromobiļos.
Ražotāji ir gatavi reaģēt uz šo vēlmi: vairāki uzņēmumi ir apņēmušies līdz 2030. gadam pilnībā pāriet uz elektromobiļu ražošanu vai nodrošināt, ka tie veido ievērojamu daļu modeļu portfeļa. Tiesa, daudzas kompānijas, tostarp Ford, Mercedes-Benz un Volvo, ir pārskatījušas savus plānus un paziņojušas, ka pagaidām turpinās ražot iekšdedzes dzinējus.
Savukārt Stellantis Group joprojām stingri plāno līdz 2030. gadam pilnībā pāriet uz elektroauto ražošanu Eiropā. Šo apņemšanos lielā mērā nosaka klientu vēlmes: piemēram, Peugeot ziņo, ka 25% jaunā 3008 pasūtījumu ir SUV elektriskā versija, bet pārējie pircēji izvēlas hibrīdus vai benzīna auto.
Peugeot konsekventi īsteno savu stratēģisko plānu visa modeļu klāsta elektrifikācijai, tāpēc jau tagad katram uzņēmuma modelim var iegūt gan iekšdedzes, gan simtprocentīgu elektrisko piedziņu.
