Vīnogas regulāri nonāk dažādos augļu un dārzeņu antitopos pesticīdu atliekvielu dēļ. Audzēšanas laikā vīnogām tiešām lieto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus jeb fungicīdus, lai pasargātu no kaitēkļiem. Tāpēc arī pastāv bažas, ka veikalos nopērkamās vīnogas var saturēt noteiktu daudzumu pesticīdu atliekvielu. Ko darīt? Reizēm iesaka vīnogas rūpīgi mazgāt pirms ēšanas, pat 20–30 minūtes pamērcēt un tad viegli paberzēt vēl pašas ogas.
- Tumšajās vīnogās esošie flavonoīdi un resveratrols kavē iekaisumu veidošanos organismā, mazina sliktā holesterīna izgulsnēšanos, palīdz šķidrināt asinis – tātad pretdarbojas visiem faktoriem, kas paaugstina sirds slimību risku. Šīs vīnogu labās īpašības pāriet arī sarkanvīnā un tumšajā vīnogu sulā. Latvijas zinātnieku pētījumi rāda, ka arī pie mums augušās sarkanās vīnogas ir bagātas ar antioksidantiem.
- Vīnogas mēdz dēvēt par ilgdzīvotāju produktu, jo tās satur spēcīgus antioksidantus, kas aizkavē novecošanu. Protams, šādi vīnogas darbosies ne jau vienas pašas, bet kombinācijā ar vienkāršu, labu ēdienu, turklāt ierobežotā kaloriju daudzumā.
- Vīnogas – vislabāk no sava vai kaimiņu dārza, jo tās nav miglotas, – iesaka baudīt kā iespējamo profilakses līdzekli pret nervu sistēmas traucējumiem, kā arī labai atmiņai un smadzeņu darbībai.
- Jo tumšākas krāsas vīnogas, jo tās bagātākas ar veselību sargājošām vielām.
- Vīnogas ir arī labs C vitamīna avots, viens neliels ķekars (100 g) var nodrošināt apmēram vienu piektdaļu no C vitamīna dienas devas. Bet ar piebildi, ka vīnogas ir svaigas, nesen plūktas, jo C vitamīns ir ātri gaistošs, tāpēc vīnogas (un arī visas citas ogas) vislabāk ēst tikko rautas.
- Vīnogas satur daudz augļu cukuru, taču tie, īpaši jau sarkanajās un zilajās ogās, atrodas kopā ar vērtīgiem antioksidantiem un šķiedrvielām. Tāpēc nelielās devās pašmāju tumšās vīnogas noteikti ir laba izvēle, un tās uzskatāmas par veselīgu našķi.
- Vīnogas jāglabā istabas temperatūrā. Lai saudzētu to labo garšu, vīnogas nevajadzētu likt ledusskapī.