Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
“Dīzeļgeitas” ietekmē dažas pilsētas ieviesa aizliegumu dīzeļdegvielas automašīnām. Cik ilgi vēl būs atļauts izmantot transportlīdzekļus ar dīzeļdzinējiem?
Kaut gan likumdošanas iniciatīvas visā pasaulē liek domāt, ka ar akumulatoru un citu risinājumu darbinātas automašīnas samazinās iekšdedzes dzinēju tirgus daļu, likumos tiek radītas arī iespējas ražotājiem, kas paliek uzticīgi iekšdedzes dzinējiem. Kopš tā saucamās “Dīzeļgeitas” 2015. gadā arvien biežāk ir dzirdamas sarunas par dīzeļdegvielas aizliegšanu. Emisiju pārbaužu skandāls aptraipīja ar dīzeļdzinēju darbinātu transportlīdzekļu reputāciju, un dažas Eiropas pilsētas ir ieviesušas dīzeļdegvielas aizliegumus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti.
Lietot vārdu “aizliegums” gan nebūtu īsti pareizi, jo noteikumi attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst jaunākajiem izpūtēja emisiju standartiem. Aizliegumu mērķis ir atteikties no vecākām, visvairāk piesārņojošām automašīnām, nevis tieši no dīzeļdzinēju transportlīdzekļiem.
Pēdējā laikā dažās valstīs ir raisījušās diskusijas par pilnīgu iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu aizliegumu, lai samazinātu CO2 emisijas. Tomēr paredzams, ka šādi valsts mēroga iekšdedzes dzinēju aizliegumi vispirms attiektos tikai uz mazas un vidējas noslodzes transportlīdzekļiem, tāpēc tam nevajadzētu apdraudēt ieguldījumus ar dīzeļdegvielu darbināmos lielas noslodzes transportlīdzekļos — jo īpaši ņemot vērā faktu, ka pieaugošā atjaunojamās dīzeļdegvielas pieejamība ļauj tiem kļūt ilgtspējīgākiem.
Vēl nav skaidrs, kā plaši valsts mēroga aizliegumi attiecībā uz jaunām automašīnām ar dīzeļdzinējiem ietekmēs atjaunojamo dīzeļdegvielu.
Tomēr, kā norāda, piemēram, Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra (IRENA), biodegvielai ir nozīmīga loma, ja vēlamies pietiekami ātri dekarbonizēt transportu, lai sasniegtu Parīzes klimata nolīgumā noteiktos emisiju samazināšanas mērķus, tāpēc ir pamatoti apgalvot, ka biodegvielai nedrīkstētu piemērot nekādus aizliegumus.
Kāpēc šobrīd ieguldīt dīzeļdzinēju automašīnās, ja elektriskie un ūdeņraža transportlīdzekļi nomāks dīzeļa izmantošanu?
Lai mēs sasniegtu klimata un gaisa kvalitātes mērķus, ir nepieciešamas visas tīrās mobilitātes iespējas. Dažās valstīs, piemēram, Norvēģijā, popularitāti gūst elektriskās automašīnas, kas pat pārspēj iekšdedzes dzinēju automašīnu pārdošanas rādītājus. Elektriskās vieglās automašīnas sāk cenā pielīdzināties iekšdedzes dzinēju automašīnām, jo samazinās litija jonu akumulatora cenas — Bloomberg jauno enerģijas avotu analītikas atzars paredz, ka šogad cena par akumulatora kilovatstundu sasniegs 134 USD.
Tomēr elektrības tīrību nosaka ieguves tīrība, bet elektrība daudzviet pasaulē joprojām tiek iegūta no ogļu un gāzes dedzināšanas. Turklāt sarežģīta ir arī izmantošana smagajā transportā, kurā lielas jaudas nepieciešamība, gari braucieni un augstākas neatgriezeniskās izmaksas apgrūtina akumulatoru izmantošanu īsā un vidējā termiņā.
Ūdeņradis varētu atrisināt jaudas un attāluma problēmas, bet nav daudz ražotāju, kuri pārdotu tam piemērotus transportlīdzekļus, kas cenas ziņā spētu konkurēt ar iekšdedzes dzinējiem.
Kaut gan sāk materializēties ieguldījumi infrastruktūrā, IEA norāda, ka nozarei joprojām ir nepieciešama būtiska attīstība, pirms tā spēs ieņemt nozīmīgu lomu.
Transporta nozares profesionāļi apzinās, ka smago transportlīdzekļu izmantotāji retāk maina transportlīdzekļus, tāpēc transportlīdzekļiem ar atšķirīgu degvielas avotu ir grūtāk ienākt tirgū, jo īpaši tāpēc, ka sekundārajā tirgū kravas automašīnām saglabājas augsta tālākpārdošanas vērtība. Tāpēc nozīmīga loma ir šķidrajai degvielai, un iekšdedzes dzinēju izmantošana turpināsies. Pat ja atjaunojamā degviela nesasniegs cenas paritāti ar tās fosilo ekvivalentu, tas joprojām būs lētāk nekā visa autoparka nomaiņa vai uzlādes infrastruktūras izbūve.
Nav šaubu, ka elektrības akumulatoru un ūdeņraža izmantošanai būs nozīmīga loma pilsētu mobilitātē, kā to jau parāda arvien plašāka elektrisko autobusu izmantošana. Tomēr tālsatiksmes loģistikā iekšdedzes dzinējiem būs svarīga loma.
Pilsētās mainīsies sabiedriskā transporta izmantošana, lai nodrošinātu drošību un ilgtspējību
2021. gadā galvenā uzmanība tiks pievērsta pilsētu rīcībai apstākļos, kad vakcinācija tikai nesen ir sākusies, un arvien vairāk cilvēki izvēlas doties savās ikdienas gaitās ar personīgo autotransportu, lai tādējādi mazinātu risku inficēties ar Covid-19. Ko pašvaldības darīs, lai šis aspekts nemazinātu gaisa kvalitātes uzlabojumus?
Pēdējā gada notikumi ir likuši mums pārvērtēt sabiedriskā transporta izmantošanu pilsētās.
Tie, kuriem absolūti nepieciešams uzturēties pilsētā, biežāk izmanto automašīnas. Savukārt autobusi, tramvaji un vilcieni tiek uzskatīti par salīdzinoši nedrošu pārvietošanās līdzekli. Kaut gan braukšana automašīnā šķiet drošāka, to īpatsvara pieaugums var ietekmēt kopējo gaisa kvalitāti it īpaši lielpilsētās.
Īstermiņā būtiska ietekme būs plašākai elektrodivriteņu un velosipēdu izmantošanai. Tomēr velosipēdus nevar īsti uzskatīt par universālu vietējās mobilitātes risinājumu. 2021. gadā plašāks atbalsts būs jāsniedz sabiedriskā transporta nozarei.
Valdībām, kuras patiešām vēlas risināt klimata pārmaiņas, noteikti būs jāatbalsta sabiedriskā transporta nozares attīstība, tajā arvien vairāk ietverot ilgtspējīgus risinājumus. Būtiska nozīme būs pieejamajam budžetam – publiskie līdzekļi arī turpmāk būs jānovirza šīs nozares atbalstam, jo tieši tas nākotnē ļaus cilvēkiem pārvietoties, radot zemākas oglekļa emisijas.
Valdības ir spiestas vairāk pievērsties dekarbonizācijai
Tā kā Baltajā namā ir jauns saimnieks, mēs varam optimistiskāk raudzīties uz klimata mērķu sasniegšanu globālā līmenī. Covid-19 pandēmija pasaulei ir radījusi vienlaikus divas problēmas — jātiek galā ar vīrusa izplatības ekonomiskajām sekām un jāpāriet uz ilgtspējīgāku nākotni bez liekas kavēšanās. Tas nozīmē arī ilgtspējīgāku mobilitāti, kas turklāt radītu jaunas darbvietas.
Elektrifikāciju nevar paveikt vienā dienā, jo ir noteikti šķēršļi, tostarp ar attālums, ko var nobraukt ar vienu uzlādi, kā arī pati uzlādēšana un cena.
Tāpēc pasaule attīstīsies noteiktā virzienā, kurā ietilpst arī mobilitātes elektrifikācija un alternatīvo degvielu izmantošana.
2021. gadā valdībām būs jārada labvēlīgāki apstākļi, lai tiktu ieviesti ilgtspējīgi mobilitātes risinājumi, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamo degvielu izmantošanu kravu pārvadājumu jomā, lai tuvotos klimatneitralitātes sasniegšanai. Lai veicinātu atjaunojamās degvielas plašāku izmantošanu, noteicošais būtu valdības rīcība, kas padarītu šo degvielu ekonomiski izdevīgāku gan patērētājiem, gan transporta nozares “smagsvariem”. Tehnoloģijas turpinās attīstīties, bet valdībām ir jādod skaidrs signāls par to apņemšanos nākotnē dekarbonizēt transporta nozari.
Klimata pārmaiņas palielina pieprasījumu pēc atjaunojamās degvielas
Cilvēcei paliek arvien mazāk laika, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā paredzētos CO2 emisiju samazināšanas mērķus. Tāpēc plašāk var tikt ieviestas vecās transporta pārvaldības metodes. Tradicionālā satiksmes plānošana, samazināts ceļu transporta apjoms – daudzi no šiem paņēmieniem joprojām nav zaudējuši aktualitāti arī mūsdienās.
Nākamajā desmitgadē transporta ilgtspējas nodrošināšanai ievērojama loma būs elektrifikācijai. Lai gan elektrisko transportlīdzekļu ieviešana sauszemes transporta un pārvadājumu jomā ir ļoti svarīga, mēs nevaram vienkārši turpināt izmantot fosilo degvielu, kamēr elektrifikācija vēl tikai tiek attīstīta.
Maz ticams, ka atjaunojamā degviela mūsu ceļā uz elektrifikāciju tiks vienkārši aizmirsta. Paredzams, ka 2035. gadā sauszemes transporta nozarē atjaunojamās degvielas patēriņš sasniegs maksimumu, bet pēc tam, cerams, liela daļa pāries uz elektrifikāciju. Bet līdz ar atjaunojamās degvielas ražošanas jaudu pieaugumu mēs varēsim izvērtēt tās izmantošanu gaisa un jūras transportā. Tas arī nozīmēs efektīvāku ilgtspējības sertifikāciju izmantotajai biomasai, kā arī labāku izpratni par to, kā tiek iegūtas izejvielas.
