Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
5
-
8
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Konsultē JURIJS PEREVOŠČIKOVS, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors.
Kas īsti ir šis 2019-nCoV?
Patiesībā jau koronavīrusi kā tādi nav nekas jaunums. Ar tiem pārsvarā slimo dzīvnieki, bet četri koronavīrusu veidi jau sen zināmi arī cilvēkiem. Lielas problēmas sabiedrības veselībai tie neizraisa. Tie ir sezonāli vīrusi, ar kuriem slimojam ikdienā, parasti – vieglā saaukstēšanās formā, smagāka slimības gaita mēdz būt cilvēkiem gados ar hroniskām slimībām.
Taču ir zināmi nu jau trīs vīrusa veidi, kas no dzīvniekiem ir pārgājuši pie cilvēkiem. 2002./2003 gadā tika identificēts SARS, 2010. gadā – MERS, un tagad parādījies vēl viens jauns koronavīruss – 2019-nCoV. Gada sākumā tas uzliesmoja Ķīnas pilsētā Uhaņā.
Citi lasa
Izsludināta globāla ārkārtas situācija
Pagājušajā ceturtdienā Pasaules Veselības organizācija izsludināja globālu ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā. Saistībā ar to noteiktas konkrētas prasības Ķīnai, kā arī pasākumi, lai koordinētu starptautisko atbildes reakciju šā vīrusa izplatībai (vakcīnu izstrādāšanu, donoru piesaistīšanu, informācijas apmaiņu utt.). Visām valstīm jāievēro prasība nepieļaut ievestajiem koronavīrusa gadījumiem izplatīties tālāk. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis: ja cilvēkam ir akūti augšējo elpceļu infekcijas simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāp kakls, ir klepus vai apgrūtināta elpošana) un viņš pēdējo 14 dienu laikā ir apmeklējis Ķīnu, tas ir signāls neatliekamai rīcībai. Tad šis cilvēks tūliņ pat tiek izolēts un izmeklēts. Ja mediķi apstiprina saslimšanu ar koronavīrusu, slimību profilakses un kontroles centra pienākums ir apzināt visus cilvēkus, ar ko saslimušais ir kontaktējies jau vismaz 2 dienas pirms saslimšanas. Šos cilvēkus informē par inficēšanās risku, tiek novērots viņu veselības stāvoklis – divas reizes dienā jāmēra ķermeņa temperatūra, un, ja parādās augšējo elpceļu infekcijas simptomi, nekavējoties jāzvana 113. Šāda stratēģija šobrīd noteikta visā Eiropā, jo vīrusa izplatību iespējams apturēt tikai tad, ja nenotiks tā pāreja no viena cilvēka uz otru.
Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms paudis, ka šobrīd situācija Ķīnā tiek ļoti labi kontrolēta, tomēr itin visām valstīm jābūt gatavām veikt agrīnu vīrusa atklāšanu, ierobežošanu, uzraudzību, izolāciju un kontaktpersonu uzraudzīšanu.
Arī Latvijā dienesti ir kaujas gatavībā
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā IEVAI apstiprināja, ka dienesta uzdevums ir būt 24 stundu gatavībā jaunajam vīrusam: «Ja nu tas būs nepieciešams, rīkosimies pēc noteiktā kārtības – pieaugušos nogādāsim Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, bērnus – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Arī slimnīcas ir gatavas nepieciešamajiem drošības pasākumiem, uzņemot saslimušos. Turklāt tagad ir izmainīts algoritms, pieņemot izsaukumus. Ja tiks minēti gripai raksturīgie simptomi, sekos papildu jautājums: vai pēdējo divi nedēļu laikā esat bijis ārpus Latvijas? Ja cilvēks būs bijis Ķīnā, mūsu uzdevums ir nekavējoties doties pie viņa un nogādāt Infektoloģijas centrā, lai iegūtu atbildi: vai tā ir sezonālā gripa vai jaunais koronavīruss? Līdz šim neviens gadījums Latvijā nav apstiprinājies.
No šodienas mēs Latvijā uz vietas arī varam veikt testu, lai noteiktu koronavīrusu, un atbildi iegūt 5–6 stundu laikā.»
Lielākoties vieglā formā
Saslimstot ar jauno koronavīrusu, slimības pazīmes ir tādas pašas kā gripai, un infektologi apstiprinājuši, ka slimība lielākoties norit vieglā formā. Smagākie gadījumi (arī tie, kas beidzas letāli), mēdz būt vecākiem cilvēkiem, kuriem ir vēl kādas citas hroniskas slimības vai novājināta imūnsistēma – līdzīgi kā tas notiek ar gripu. Tāpēc Latvijas infektologi ir neizpratnē – cilvēki zvana un prasa, kad būs pieejama vakcīna pret jauno Ķīnas koronavīrusu, bet paši atzīst, ka pret gripu nav vakcinējušies. Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis pat paironizē: sak, latvieši šajā ziņā ir viena drosmīga tauta – ja reiz nevakcinējas pret gripu, tātad nekāds vīruss viņus nespēj nobiedēt.
Zini!
Saslimstot ar jauno koronavīrusu, mirstība ir diezgan zema – 2% visu inficēto (salīdzinājumam: SARS koronavīrusam tā bija 10%).
Svarīgi! Pa gaisu vai ar pilieniem?
Dažkārt tiek lietots apzīmējums gaisa pilienu infekcija, kaut īstenībā ir divi veidi, kā infekcija var izplatīties – aerogēnā jeb gaisa ceļā vai pilienu veidā.
Lai varētu izplatīties pilienu infekcijas, nepieciešami lielāki siekalu vai elpceļu izdalījumu pilieni, kas satur vīrusa izraisītāju. Pilienu infekcijas ir: gripa, difterija, meningokoku infekcija un citas. Lai varētu izplatīties gaisa infekcijas, pietiek pat ar ļoti maziem pilieniem, kas spējīgi ilgu laiku atrasties gaisā. Pa gaisu izplatās: masalas, tuberkuloze, garais klepus un citas infekcijas slimības.
Ja ir viegls klepus, pilieni lido ne tālāk par diviem metriem. Ja saslimis cilvēks atrodas pietiekami tuvu, tie var nokļūt gļotādās, elpceļos. Un visi tie, kuri Ķīnā inficējušies, bijuši ciešā kontaktā ar koronavīrusa slimniekiem – tie ir, piemēram, ģimenes locekļi, kolēģi. Tātad cilvēki inficējās cits no cita, kas raksturīgi pilienu infekcijai.
SKAIDRO ZINĀTNIEKS
Kā vīruss var pāriet no dzīvniekiem uz cilvēku?
IVARS KALVIŅŠ, ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors:
«Šajā gadījumā runa ir par sikspārņa koronavīrusa gēnu, kas piedzīvojis mutāciju un sācis izplatīties arī uz cilvēkiem.
Koronavīrusi ir tā saucamie RNS vīrusi – ribonukleīnskābes vīrusi. Šie vīrusi, tāpat kā citi, izmantojot cilvēka šūnu ģenētisko aparātu, piespiež šūnām tos vairot. Taču atšķirībā no baktērijām, kurām raksturīgi «dodiet tik ēdamo – vairosimies pašas», vīrusam vajadzīgas saimnieka šūnas. Līdz šim koronavīruss par savu saimnieku izmantoja dzīvnieku šūnas, bet RNS vīrusiem ir kāda īpatnība – kopēšanas mehānisms tiem nav perfekts, un uz katru dalīšanos jeb kopiju RNS vīrusiem veidojas vidēji divas mutācijas. Par laimi, tie vīrusi, kas mutējušies, paši nomirst, jo nav spējīgi nevienu tālāk inficēt. Bet gadās tādas mutācijas, kas spējīgas izdzīvot un pat pārvarēt sugu barjeru un atrast cita tipa saimnieka šūnu, kā to izdarīja SARS, MERS un tagad atklātais 2019-nCoV vīruss.»
