Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jāuzsver, lai iekļūtu krāpnieku lamatās, nav jābūt neizglītotam. Visbiežāk cilvēki zaudē naudu un atklāj savus datus tieši neuzmanības, steigas un aizņemtības dēļ. Piedāvāju dažus ļoti vērtīgus padomus, kurus ievērojot, iepirkšanās drudzis pirms Ziemassvētkiem būs mierīgāks.
Citi lasa
1. Uzmanieties no pikšķerēšanas, smikšķerēšanas un kvīkšķerēšanas
Kiberkrāpnieki izmanto dažādas metodes, lai iegūtu jūsu personas un maksājumu datus:
- Pikšķerēšana parasti notiek ar e-pastu starpniecību. Krāpnieki sūta vēstules, kas ļoti atgādina ziņas no uzticamām organizācijām, piemēram, bankām vai piegādes uzņēmumiem. Pievērsiet uzmanību tekstā esošajām gramatikas kļūdām, īsiem un degošiem termiņiem un aizdomīgām hipersaitēm – tā ir zīme, ka visticamāk ir saņemta krāpnieciska ziņa. Vienmēr pārbaudiet hipersaites pirms to atvēršanas: novietojiet peles kursoru uz saites, lai redzētu tās patieso adresi.
- Smikšķerēšana ir pikšķerēšanas paveids, kad krāpnieki mēģina no jums izgūt informāciju, izmantojot īsziņas vai tērzētavas. Bieži šie ziņojumi aicina noklikšķināt uz hipersaiti, lai apmaksātu piegādi vai apstiprinātu sūtījumu. Piemēram, nesen bija mēģinājums apkrāpt cilvēkus WhatsApp platformā, aicinot atbalstīt un nobalsot par paziņu bērnu konkursā. CERT.LV dati liecina, ka, pateicoties bezmaksas DNS ugunsmūrim, aizdomīgā hipersaite nedēļas laikā tika bloķēta 8000 reižu.
- Kvīkšķerēšanā savukārt tiek izmantoti kvadrātkodi (QR,) kas lietotājus aizved uz viltus lapām, kur tiek ievākti jūsu dati.
2. Vienmēr pārbaudiet mājaslapas adresi
Viltus interneta veikalu mājaslapas vizuāli nereti atgādina pazīstamu zīmolu vietnes, taču tām ir atšķirīgas adreses. Tīmekļa vietnes adrese ir kā pirksta nospiedums vai cilvēka acs tīklene – tā ir unikāla. Pievērsiet uzmanību:
- adreses beigām – krāpnieki var mainīt oriģinālās adreses beigas, piemēram, no .lv uz .org vai .com. Pirms došanās uz tīmekļa vietni pārbaudiet, vai tās adrese ir tāda pati kā vienmēr;
- papildus var tikt mainīti vai pielikti burti adresē, piemēram, “faceboook.com” (ar trim “o”) vai “amaz0n.net” ar nulli ierastā “o” burta vietā;
- skaitļiem vai liekiem vārdiem adresē, piemēram, “amazonsale.com”.
Vienkāršs, bet drošs veids, kā patiešām nonākt īstajā vietnē, ir manuāli ierakstīt tās adresi pārlūkprogrammā.
3. Nepaļaujieties uz piedāvājumiem, kas šķiet pārāk labi, lai būtu patiesi
Krāpnieki bieži izmanto neticami pievilcīgas atlaides, piemēram, “90% atlaide jaunākajam iPhone” vai “bezmaksas piegāde ekskluzīviem zīmoliem”. Šādi piedāvājumi bieži vien ir saistīti ar viltus veikalu lapām. Pirms pieņemat lēmumu, pārbaudiet šī produkta cenu citās uzticamās vietnēs. Ja atšķirības ir ievērojamas, iespējams, jums ir darīšana ar krāpniecību.
4. Esiet piesardzīgi ar reklāmām un ziņojumiem sociālajos medijos
Krāpnieki nereti reklamē savas viltus vietnes sociālajos medijos vai Google. Vēl šovasar bija interesants gadījums, kad sociālajos medijos cilvēkiem tika rādīta ticama, bet viltus bankas aptauja-reklāma, kuras patiesais mērķis bija ievākt cilvēku datus – vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un informāciju par finanšu paradumiem. Pēc tam šī informācija tika izmantota, lai mērķtiecīgi zvanītu cilvēkiem un izkrāptu no viņiem naudu.
Turklāt pat tad, ja reklāma izskatās uzticama, un tā ir ievietota sociālo mediju platformā, kas ir uzticams resurss, reklāma var aizvest uz krāpniecisku lapu. Sociālie mediji pārbauda, vai reklāmās netiek iekļauti aizliegti produkti, bet nepārbauda reklamētāju uzticamību. Krāpnieciskas reklāmas tiek dzēstas, ja par tām tiek saņemtas lietotāju sūdzības, tāpēc, lai pasargātu sevi un citus, ziņojiet par krāpnieciskām reklāmām sociālo mediju administratoriem, kā arī CERT.LV.
5. Pārbaudiet drošības elementus
Šifrēts savienojums, uz ko norāda https:// mājas lapas adresē un tai blakus bieži vien redzamais slēdzenes simbols, palīdz pasargāt jūsu datus, pārsūtot tos šifrētā veidā, taču tas negarantē, ka vietne ir īsta. Ja kaut kas šķiet aizdomīgs, meklējiet papildu informāciju par vietni, izmantojot rīkus, piemēram, Scamadviser.
Pārliecinieties, ka vietnē norādītajā kontaktinformācijā ir iekļauta adrese un kontakttālrunis, pa kuru sazināties, ja jums būs radušās problēmas vai jautājumi, vai arī pieejama tikai bezpersoniska kontaktforma, kas tiks nosūtīta uz info e-pastu.
Pirms ievadīt savus datus vai veikt maksājumu, pārbaudiet arī pieejamās atsauksmes par šo interneta resursu. Ja atsauksmju nav vai tās ir negatīvas, drošāk būs pirkumiem izvēlēties citu vietni.
6. Paroles un maksājumu drošība
Izmantojiet unikālas un sarežģītas paroles katram kontam, it īpaši interneta veikalos. Nekādā gadījumā nelietojiet vienu un to pašu paroli vairākās vietnēs, jo krāpnieki bieži veido datubāzes ar nozagtām parolēm.
Veicot maksājumus, priekšroku dodiet kredītkartēm vai PayPal, jo tās nodrošina papildu aizsardzību. Izveidojiet atsevišķu kontu iepirkšanās vajadzībām un neturiet tajā visus savus līdzekļus. Izvairieties no naudas pārskaitīšanas tieši no bankas konta, ja neesat pārliecināti par pārdevēja uzticamību.
7. Regulāri atjauniniet savas ierīces un programmatūru
Neatkarīgi no tā, vai iepērkaties no datora vai mobilā telefona, pārliecinieties, ka operētājsistēmas, pārlūkprogrammas un drošības programmas ir atjauninātas. Tas palīdzēs novērst krāpnieku piekļuvi jūsu datiem, izmantojot dažādas ievainojamības.
8. Reaģējiet uz krāpnieku aktivitātēm
Ja saņemat aizdomīgu zvanu, e-pastu vai īsziņu, par to noteikti ziņojiet. Latvijā šo informāciju varat nodot CERT.LV, rakstot e-pastu uz [email protected] vai sūtos SMS uz tālruņa numuru 23230444. Tas palīdzēs bloķēt krāpnieciskas aktivitātes un aizsargāt citus lietotājus.
9. DNS ugunsmūris kā aizsardzības rīks
Lai efektīvāk pasargātu sevi no krāpniekiem, izmantojiet bezmaksas aizsardzību – CERT.LV un NIC DNS ugunsmūri. Šis rīks bloķē piekļuvi kaitīgām saitēm, ko identificējusi CERT.LV un par kurām ziņojuši arī paši iedzīvotāji. DNS ugunsmūris novērš risku, kas saistīts ar pikšķerēšanas un citām kiberkrāpniecības kampaņām, kas aktuālas tieši iedzīvotājiem Latvijā.
Tagad lietotne pieejama arī Android un iOS lietotājiem. DNS ugunsmūra lietotne ne tikai pasargā no bīstamu saišu atvēršanas, bet arī neļauj saņemt telefona zvanus no numuriem, kurus CERT.LV ir identificējusi kā krāpnieciskus.
Ziemassvētku laiks ir brīnumu un prieka pilns, un, lai tas tāds arī paliktu, iepērkoties internetā, vienmēr saglabājiet modrību. Ievērojot šos padomus, jūs pasargāsiet savus datus, naudu un svētku noskaņu no kiberkrāpniekiem. Atcerieties – papildu piesardzība nekad nekaitēs!
