Augstākās tiesas pārstāvis informēja, ka spēkā atstāts Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru, ievērojot noziedzīgo nodarījumu kopumu, tostarp , slepkavības mēģinājumu, un iepriekš neizciesto sodu, apsūdzētajam Mārim Kovaļovam piespriesta brīvības atņemšana uz astoņiem gadiem un astoņiem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzība uz trīs gadiem.
Slepkavības mēģinājums izdarīts 2022.gada 29.jūnijā Rīgā, Teikas mikrorajonā. Kā liecina apsūdzība, Kovaļovs, būdams alkohola un narkotisko vielu ietekmē, ieradās upura dzīvesvietā ap plkst.5. Upuris bijis tā brīža draudzenes bijušais dzīvesbiedrs. Saniknotais Kovaļovs piezvanījis pie dzīvokļa durvīm un, tiklīdz 1975.gadā dzimušais vīrietis atvēris durvis, varmāka, kliedzot, ka nogalinās, ar gaļas kapājamo nazi cirtis viņam pa galvu. Upurim izdevies aizlikt priekšā roku un aizcirst durvis, tomēr uzbrucējs pa roku trāpījis divas reizes, nodarot cietušajam vidējas smaguma pakāpes miesas bojājumus. Sieviete, kura kopā ar cietušo atradās dzīvoklī, izsaukusi policiju, kas uzbrucēju pamanījusi un aizturējusi netālu no notikuma vietas.
Par šo uzbrukumu policija sāka kriminālprocesu gan par slepkavības mēģinājumu, gan par mēģinājumu nelikumīgi iekļūt mājoklī pret tajā dzīvojošo personu gribu.
Kriminālprocesā par slepkavības mēģinājumu Kovaļovam tikusi veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze, bet īpašas novirzes no normas speciālisti neesot konstatējuši.
Drīz pēc tam Kovaļovs nopelnījis vēl vienu kriminālprocesu, jo, atrazdamies policijas iecirkņa aizturēšanas telpā, izsitis armētu stiklu, tādējādi tīši bojādams citas personas mantu. Vīrietis jau iepriekš sodīts par laupīšanu, zādzībām un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Kā drošības līdzeklis viņam visu šo laiku bijis piemērots apcietinājums. Rīgas pilsētas tiesā ir vel viena lieta, kurā apsūdzēts Kovaļovs, kā arī Ruslans Guzjakovs. Viņi apsūdzēti pēc Krimināllikuma 180.panta, kas paredz atbildību par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā. Pašlaik lietas iztiesāšana ir atlikta, jo Guzjakovs izsludināts meklēšanā.
2023.gada 23.jūlijā Kovaļovs izbēga no Rīgas Centrālcietuma, taču dažu stundu laikā viņu izdevās aizturēt Sarkandaugavā. Par ieslodzītā bēgšanu tika sākt kriminālprocess un lieta nodota tiesai.
Atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru apsūdzētais notiesāts par slepkavības mēģinājumu, apgabaltiesa atzina, ka ir pareizi novērtēti lietā iegūtie pierādījumi un izdarīti pamatoti secinājumi par apsūdzētā vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Tiesas vērtējumā, tikusi atspēkota apsūdzētā versija par to, ka viņš nonāvēt cietušo nav vēlējies, cietušā dzīvoklī nav iekļuvis un miesas bojājumus nav nodarījis, ir argumentēti atzīts, ka inkriminētajos apstākļos apsūdzētais rīkojies ar tiešu nodomu, proti, izdarot cietušā galvā mērķētu cirtienu, paredzot cietušo nonāvēt.
AT atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, jo daļā, kas attiecas uz slepkavības mēģinājumu, apsūdzētais kasācijas sūdzību nebija pamatojis atbilstoši likuma prasībām, proti, nebija norādījis, kādus Krimināllikuma pārkāpumus vai Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus pieļāvusi apelācijas instances tiesa. Savukārt daļā, kas attiecas uz svešas mantas tīšu bojāšanu, apsūdzētais apelācijas instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā nebija pārsūdzējis.