«No siltiem cimdiem līdz pat grezniem galdautiem. Un tāda – silta un grezna – ir arī Ieva, viņas darbi, viņas dvēsele. Silta, jo spēj dot apkārtējiem prieku, pleca un omulības sajūtu. Silta – jo viņas darbi uztur cerību par latvieša spīta nezūdamību. Grezna – jo apbrīnojami plaša un bagāta ir viņas sirds, krāšņa ir Dieva dotā krāsu izjūta, kas nebūt nav pulēta augstās mākslas skolās. Izcilās kompozīcijas prasmes un proporciju izpratne ir kā mūsu zemes spēks, ko caur Ievas darbiem gūstam savai un savas tautas stabilitātei – lai nelocītos, neklanītos un nepadotos.
Kā maijā sprāgstoši pumpuri viens pēc otra pārsteidz Ievas dažādie darinājumi.
Viņas rokdarbos nav nekā lieka, tomēr tos nenosaukt par vienkāršiem – pat nelielie tamborētie galda virsmas sargi jeb ievārījumu burciņu cepurītes ir pārdomātas līdz pērlītei, līdz lentītes krāsai, sniedzot estētisku praktiskumu. Savukārt austajos brunču audumos gruzd lepnās latvietes ar igauņu asinīm spīts, neatlaidība un spēks. Izšūtās gleznas, rakstu cimdi un zeķes, mājīgi aizkari un izsmalcināti galdauti – viss tapis, harmoniski iedarinot gadsimtu tradīcijas, to papildinot ar mūsdienīgu akcentu. Lai gan praktiski pielietojami, Ievas darbi pretstāv patērētāja pasaules vieglībai un virspusībai – pamatīgums un sirds lolots rūpīgums caurauž katru darinājumu, sniedzot mums to, pēc kā ilgojamies – mieru un pārliecību, ka savu ceļu drīkst iet katrs.»
Ievas Vēberes radīto rokdarbu skaits ir apbrīnojami liels. Izstādes iekārtošana komandai aizņēma vismaz astoņas stundas.