Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No 30. novembra līdz 12. decembrim Dubaijā Apvienotajos Arābu Emirātos norisinās ANO klimata pārmaiņu konferencē COP28. Tā ir lielākā un nozīmīgākā starptautiskā sanāksme par klimata pārmaiņām, kurā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Konferences mērķis ir panākt radikālu rīcības maiņu globālās sasilšanas ierobežošanai līdz 1,5 °C.
Mainās straujāk un turpina pārsteigt
Jaunākie zinātniskie dati liecina, ka klimata pārmaiņas notiek daudz straujāk nekā centieni tās ierobežot, līdz ar to tiek kritiski apdraudētas ekosistēmas un kopienas. Šogad visā pasaulē piedzīvotas rekordaugstas temperatūras un ekstrēmi laikapstākļi, sākot no sausuma līdz katastrofālām vētrām un plūdiem, kas ir izpostījuši cilvēku dzīvi, ekonomiku un ekosistēmas. Neviena pasaules daļa nav pasargāta no klimata pārmaiņu ietekmes – to jau arī Latvijā manījām šovasar, kad piedzīvojām sen neredzēti postošas vētras spēku. Tiesa gan, nozares eksperti nav vienisprātis, vai vētra neapšaubāmi saistāma ar klimata pārmaiņām. Šādu datu apstiprināšanai jeb verificēšanai ir izstrādātas zinātniskas metodes, taču to pierādīšanai ir nepieciešams ilgāks laiks.
Laika prognožu eksperts Toms Bricis zina teikt, ka šā gada novembris Latvijā ir bijis viens no aukstākajiem pēdējās desmitgadēs. Vidējā gaisa temperatūra novembrī turējusies ap 1,7 grādiem.
Cik lielu postu Latvijas dabai un tautsaimniecībai var nodarīt klimata pārmaiņas? Visticamāk, mijiedarbībā ar cilvēku saimniecisko darbību, ja tā nebūs ilgtspējīga, var nopietni ciest dabas daudzveidība, un tam ilgtermiņā būs nepatīkamas sekas, kuras jutīsim visi.
Laika prognožu eksperts Toms Bricis zina teikt, ka šā gada novembris Latvijā ir bijis viens no aukstākajiem pēdējās desmitgadēs. Vidējā gaisa temperatūra novembrī turējusies ap 1,7 grādiem. Pēdējo 16 gadu laikā tik auksts vai vēl aukstāks novembris bijis tikai 2016. un 2007. gadā. Toties aizvadītais rudens lutinājis ar patīkamiem grādiem virs ierastās normas, un septembris Latvijā šogad ir bijis tik silts kā vēl nekad meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Bet oktobrī nokrišņu daudzums Latvijā bijis ap 122,8 milimetriem, kas to padara par vienu no slapjākajiem šajā gadsimtā. Prognozes vēstīja, ka arī novembris Latvijā būs siltāks par normu, taču izrādījās pavisam pretēji.
Sagaidot decembri, steidzamies priecāties par sniegotajām ainavām un ceram, ka baltā sega noturēsies arī uz Ziemassvētku laiku!
Starp citu, šogad meteoroloģiskā ziema iestājās jau 17. novembrī. Meteoroloģiskā ziema sākas, kad vidējā diennakts temperatūra piecas diennaktis pēc kārtas ir nulle grādu vai zemāka. Dažādās Latvijas vietās tā iestājas agrāk, citās vēlāk, piemēram, šogad ziema visātrāk atnāca Alūksnē – jau 25. oktobrī. Par kalendārās ziemas atskaites punktu uzskatām 1. decembri, kaut tas nemaz nenozīmē, ka šajā datumā būs sniegs vai sals, savukārt astronomiskā ziema sākas vien ap ziemas saulgriežu laiku un parasti ir 21. vai 22. decembrī, kad piedzīvojam gada īsāko dienu un garāko nakti, un arī šim notikumiem ar laikapstākļiem nav nekāda sakara.
Klimata pētnieki ir vienisprātis – neskatoties uz arvien gudrākām tehnoloģijām, kas precīzāk ļauj veikt dažādus mērījumus un aprēķinus, laikapstākļi tomēr kļūst grūtāk paredzami, kaprīzāki, ekstrēmāki. Klimata pārmaiņas mūs turpina pārsteigt.
Vairāk mitruma, bet mazāk sniega
Klimata pārmaiņas, ko šobrīd varam novērot visā pasaulē, arī Latvijā, izteikti manāmas pēdējo 30 gadu laikā. «Ja skatāmies uz vidējām gaisa temperatūrām gada griezumā, sākot ar datiem par 1961.gadu līdz mūsdienām, redzam, ka temperatūrai ir izteikti augšupejoša tendence. Vēl straujāk nekā vidējā nacionālā gaisa temperatūra kāpj minimālā temperatūra – tā pieaug teju divas reizes ātrāk, arvien izteikti lielākas ir arī ekstremālās temperatūras. Turklāt izteikti aukstas dienas piedzīvojam ne tikai ziemā, tādas parādās jebkurā gadalaikā,» stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimata prognožu daļas datu analītiķis Viesturs Zandersons.
Mūsu galvaspilsētā biezākais sniegs kopš 2011. gada janvāra jeb 12 gadu laikā.
Un, kaut piedzīvojam izteikta sausuma periodus, arī nokrišņu daudzums ik gadu ir arvien lielāks – līst biežāk, kā arī īsā periodā uz zemes nonāk vairāk nokrišņu spēcīgu lietusgāžu vai sniegputeņu veidā.
Arī novembra beigās un decembra sākuma šogad esam piedzīvojuši intensīvu snigšanu un dažu dienu laikā tikuši pie vairāku desmitu centimetru biezas sniega segas visā Latvijas teritorijā. Rīgā decembra pirmajos datumos sniega segas biezums sasniedza 30 centimetru, un tas ir mūsu galvaspilsētā biezākais sniegs kopš 2011. gada janvāra jeb 12 gadu laikā.
Savulaik Latvijā piedzīvojām arī salu, kad termometra stabiņš mēdza nokristiem līdz pat –30 grādiem, taču arī kas tāds novērots pēdējoreiz 2012. gadā par īpaši drēgnu vietu izslavētajos Zosēnos.
Tas vien, ka šogad jau novembra beigās varējām iekāpt kārtīgā kupenā, nenozīmē, ka klimata pārmaiņas neeksistē – tās novērojamas, salīdzinot datus ilgtermiņā.
Tai pašā laikā aizvadīto gadu ziemās esam bijuši liecinieki, ka sniega sega ir nenoturīga. Sasnieg ziemas brīnumzemes ainavu cienīgas kupenas, taču ilgi neturas, nāk atkušņi, kas mijas ar salu, lietu – nav vienmērības.
Analizējot klimata datus ne tikai par pēdējiem dažiem gadiem, bet desmitgadēm, pētnieki secinājuši, ka aizvien mazāk ir to dienu gadā, kad sniega sega ir vismaz vienu centimetru bieza. Modelējot nākotnes prognozes, LVĢMC eksperts teic, ka redzēsim stipras snigšanas gadījumus, bet šīs sniega sega būs nenoturīgas.
Zinātnieku prognozes piepildās
Ilgtermiņa nākotnes laika prognozes tiek veidotas, izmantojot matemātiskas modelēšanas sistēmas, kuras balstās uz pagātnes datiem un dažādiem citiem faktoriem, kuru ietekmei ir nozīme klimata pārmaiņas. «Kādi laikapstākļi mūs sagaida nākotnē, atkarīgs arī no mums, cilvēkiem, mūsu rīcības un izvēlēm. Cik efektīvi vai zaļi būsim un cik daudz siltumnīcefektu gāzu izmetīsim atmosfērā. Veidojot klimata pārmaiņu prognozes, zinātnieki izstrādā trīs scenārijus, kādas varētu būt intensīvas klimata pārmaiņas, vidējas un ne tik izteiktas.
Līdz 2100. gadam Latvijā vidējā gaisa temperatūra varētu pieaugt par 5–5,7 °C grādiem.
Kaut arī šīs prognozes nespēj precīzi noteikt, kāds būs laiks un cik būs grādu, piemēram 2054. gada 4. decembrī Talsos, vismaz mums ir priekšstats, kā pasaule varētu izskatīties nākotnē. Līdz šim veidotie pieņēmumi ir apstiprinājušies,» atklāj Zandersons.
Saskaņā ar intensīvo klimata pārmaiņu modeli, līdz 2100. gadam Latvijā vidējā gaisa temperatūra varētu pieaugt par 5–5,7 °C grādiem, salīdzinot ar 1961. gada vidējo gaisa temperatūru, un tas notiktu galvenokārt uz siltākas ziemas rēķina. Vidēji intensīvu klimata pārmaiņu scenārijs sola pasiltināšanos par 3,5 °C grādiem, bet maz izteiktas pārmaiņas vidējo gaisa temperatūru pacels par 1–1,5 °C grādiem. Iespējamas vētras, negaisi, taču Viesturs Zandersons skaidro, ka tos ilgtermiņa prognozēs paredzēt ir grūtāk, jo šādas intensīvas laikapstākļu izpausmes skar nelielas teritorijas un veidojas noteiktu īstermiņa apstākļu ietekmes rezultātā. Jo tie krasi svārstīgāki, jo lielāki vētru un negaisu riski.
Jāsaimnieko zaļāk un jāmācās pielāgoties
ANO klimata pārmaiņu konference COP28 šogad par savu mērķi izvirzīja novērtēt globālo progresu, lai izdotos ierobežot planētas sasilšanu līdz 1,5 °C virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa. Ja cilvēce nemainīs kursu, paātrinot pāreju no fosilā kurināmā un veidojot pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni jau līdz 2050. gadam, tiks palaista garām iespēja ierobežot globālo sasilšanu. Jau šobrīd pasaulē 3,3–3,6 miljardi cilvēku ir neaizsargāti pret klimata pārmaiņu ietekmēm, un šis skaits strauji pieaugs, paaugstinoties temperatūrai, vēsta Pasaules Dabas fonds.
«Ir izveidots tāds kā intelektuāls eksperiments – modelēta situācija, lai atainotu, kas notiktu, ja jau šobrīd pilnīgi visa cilvēce pārtrauktu jebkuru darbību, kas veicina klimata pārmaiņas. Aprēķini liecina, ka klimata pārmaiņas aptuveni gadus 10 vēl turpinātos tādā tempā kā līdz šim, taču laika gaitā tās kļūtu mazāk intensīvas un vēl ilgākā periodā – pēc 100 līdz 200 gadiem – temperatūras varētu kristies un klimats atgriezties tuvāk tādiem apstākļiem, kādi bija pirmsindustriālajā laikmetā. Pilnībā sasniegt tos nebūtu iespējams, jo atmosfērā atrodas pārāk daudz izmešu, kuri rada klimata pārmaiņas. Jo mēs vairāk limitējam šo klimatam nedraudzīgo gāzu izplūšanu atmosfērā, jo ilgtermiņa klimata pārmaiņas būs mazāk intensīvas. Šie zinātniskie aprēķini un prognožu modelēšana ir nepieciešami, lai valstis varētu veidot klimata politiku un plānot savu rīcību, gan lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, gan lai cilvēki spētu pielāgoties tam, kas mūs sagaida,» uzsver LVĢMC eksperts.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild izdevniecība «Žurnāls Santa».
