Vai tikai valsts un pašvaldību institūciju pārpratums?
Plašu rezonansi pagājušajā nedēļā raisīja PDz publikācija par advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus kapavietu. PDz vēstīja, ka noslepkavotais advokāts apbedīts ekskluzīvā vietā Rīgas 1. Meža kapos, netālu no pieminekļa Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem.
Četrvietīgu kapavietu Bunkus ģimenei daļēji slēgtajā kapsētā piešķīrusi Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde. Un tas noticis, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas, kuru tolaik vadīja Nacionālās apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs, valsts sekretāra Raivja Kronberga parakstītu vēstuli. Tajā tiek lūgts izskatīt iespēju piešķirt kapavietu Rīgas 1. Meža kapsētā Mārtiņa Bunkus mirstīgo atlieku apbedīšanai.
Kapsētu pārvaldes priekšnieks Gints Zēla pirms nedēļas skaidroja: «No Tieslietu ministrijas saņēmām iesniegumu ar lūgumu piešķirt Bunkum kapavietu 1. Meža kapos, ņemot vērā viņa nopelnus valsts labā. Uz šī iesnieguma pamata kapavietu arī piešķīrām.» Savukārt Kronbergs taisnojās, ka ministrija Kapsētu pārvaldei nav uzstājusi, ka jāpiešķir kapavieta Rīgas 1. Meža kapos un netālu no Čakstes pieminekļa. «Viņi varēja arī nepiešķirt vietu šajā kapsētā, ja uzskatītu, ka institūcijas izvērtējums nav pārliecinošs. Tā nebija pavēle no ministrijas.»
Publikācijas iznākšanas dienā bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš par ministrēšanas laikā notikušo iepriekš no komentāriem atteicās, bija pamatīgi satraucies un tviterī pauda: «Ministriju valsts sekretāri kā konkrēto resoru augstākās administratīvās amatpersonas absolūto vairākumu savu lēmumu pieņem patstāvīgi. Arī šajā gadījumā. Tādējādi tam nav nekāda tieša vai netieša sakara ar mani.»
Apbrīno, kā var cīnīties par kapavietu pie Čakstes
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns PDz tagad teic, ka pēc publikācijas žurnālā Privātā Dzīve un tai sekojošiem citu mediju materiāliem par Bunkus ģimenei piešķirto kapavietu veicis pārrunas ar ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu. «Šīs pārrunas gan plašāk nekomentēšu, lai tās paliek starp mums. Publiski nevienu nomelnot negribu,» atzina Bordāns. Viņš uzreiz piebilda, ka tagad ministrijā viss ir skaidrs. Taujāts, kāda būs ministrijas rīcība saistībā ar šo lietu, bilda: «Kādu tagad manu rīcību sagaidāt? Ko es varu darīt vairākus mēnešus pēc apbedījuma? Vienīgais, ko es tagad varu pateikt, – manā ministrēšanas laikā nekas tāds nebūtu varējis notikt!»
Vērtējot notikušo, Bordāns uzsvēra: «Es apbrīnoju cilvēkus, kuri var ņemties ar tādām lietām – izdomāt, ka, lūk, vajag kapavietu pie Čakstes pieminekļa… Izdomāt, ka tur būs labāk… Tāpat apbrīnoju, ka tagad var ņemties un pētīt, kurš vainīgs. Droši vien to, kurš vainojams, vispār nebūs iespējams noskaidrot. Es arī neloloju ilūzijas, ka pilnībā tiks noskaidrots, kas, ko un kam teica. Tas viss ir ministrijas iepriekšējās vadības atbildība. Ne es tur klāt biju, nekā. Skaidrs ir tas, ka kapavieta ir piešķirta. Nezinu, aiz žēlastības vai citu iemeslu dēļ. Viss, ko varu pateikt par šādām lietām, emocijas droši vien ir nepatīkamas visiem – gan lietā iesaistītajiem, gan neiesaistītajiem. Un ar nelaiķiem es tiešām šajā brīdī nenodarbošos!»
Ko par notikušo saka Bunkus ģimene, lasi jaunajā žurnālā Privātā Dzīve.