Redzot uz ielām klīstošos vīrus turbānos vai iereibušus cittautiešu strādniekus, mūziķis ir pārliecināts, ka viņi nebūs tie, kas mācīsies latviešu valodu un maksās valstij nodokļus.
«No sākuma vajag apzināt – no kurienes, kas un cik daudz viņu pie mums ir, vajag konstatēt problēmu, bet neviens neko nedara! Atcerieties! 2027. gadā būs ziepes, jo jebkura etniskā grupa, kura noteiktā areālā sasniedz 3000 un plus cilvēku, kļūst pašpietiekama. Viņiem ir savs reliģiskais līderis un visas pārējās lietas.
Nebūs nekādas integrācijas, nekādas valodas mācīšanās!
To zina jebkurš cilvēks, kurš ir izbraucis uz ārzemēm. 2027. gadā mums Rīgas centrā būs jātaisa klubi, kur klusiņām dziedāt dziesmas, Aiz jūriņas zili dūmi…» izsakās Bukums. «Mums stāsta, ka brauc iekšā neiroķirurgi, augstas klases speciālisti, kuri tūlīt maksās nodokļus. Nu, beidziet ākstīties! Es Rīgas centrā redzu četrdesmitgadīgus vīrus turbānos, panodzērušos moldāvu celtniekus, kuri staigā baros ar maisiņiem rokā un veikalā mēģina nopirkt lētāko aliņu. Nu, beidziet! Valsts sektoram ir vēlamais, bet es diendienā saduros ar esošo situāciju…»