Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš norādīja, ka iepriekšējos divos gados apdrošināšanas nozarē Latvijā bija vērojama ļoti strauja, ar divciparu skaitli raksturojama attīstība, taču 2019.gadā izaugsme sabremzējās, tirgus pieaugumam esot apmēram 7% līmenī.
«Mazāku pieaugumu nosaka galvenokārt dažādi transporta apdrošināšanas veidi. Salīdzinājumā ar citiem apdrošināšanas veidiem te konkurence ir ļoti liela, un Latvijas tirgū katrs apdrošinātājs cīnās par klientu. Otrs aspekts, kas ietekmē pieauguma samazinājumu, ir lēnākie būvniecības tempi, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma otrās kārtas noslēgumu nākamajos divos gados. Šai jomā ir nedaudz paradoksāla situācija: Latvijā trūkst darbaspēka, bet vietējie lielie būvniecības uzņēmumi aktīvi eksportē darbiniekus uz citām valstīm, galvenokārt Skandināviju un Vāciju,» minēja Hartmanis.
Viņš skaidroja, ka straujo attīstību bremzē arī norises banku sfērā un ne tikai saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvijā, bet arī ikdienas biznesa operācijās – bankas ir no viena grāvja iebraukušas otrā grāvī.
«Regulējums ir tik strikts, ka to izjūtam arī mēs kā apdrošinātāji, tātad – finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuriem bieži jāveic, piemēram, ceļojumu apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas atlīdzību maksājumi uz ārvalstu kontiem, kas atrodas sankciju skartajos reģionos, tostarp Krievijā, Krimā, Turcijā. Šobrīd to praktiski nav iespējams izdarīt bez papildu skaidrojuma sniegšanas bankā, un tas attiecas uz visiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar šīm valstīm,» pauda Hartmanis.
Runājot par 2020.gadu BTA valdes priekšsēdētāja vietnieks, pauda cerību, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jaunā vadītāja spēs skaidrāk noteikt robežas šīm finanšu transakcijām, lai Latvijai būtu vienota nostāja un uzņēmēji nebūtu spiesti izraudzīties citu ES valstu banku pakalpojumus. «Mazinoties vispārējiem finanšu darījumiem, mazinās arī apdrošināšanas nozares izaugsme,» viņš uzsvēra.
Tāpat Hartmanis norādīja, ka starp klientiem vērojama tendence neizvēlēties tikai pamata apdrošināšanas paketi, bet, piemēram, īpašuma apdrošināšanā iekļaut arī papildu risku apdrošināšanu, kas agrāk nebija tik izteikti vērojama: mobilos tālruņus, datorus, sadzīves elektroniku, citas ierīces, kas pirms gadiem desmit vispār nebija iedomājams.
Tādējādi konkurence izpaužas kā polišu seguma paplašināšana, piedāvājot klientiem lielākas iespējas saņemt apdrošināšanas atlīdzību bojājumu vai zādzību gadījumā. Turklāt šīs ierīces var ņemt līdzi ceļojumos ne tikai Latvijas teritorijā.
«Jauni seguma veidi pastāvīgi tiek ieviesti arī transporta apdrošināšanā, lai klienti ciestu mazākus finansiālos zaudējumus un izjustu mazākas neērtības, tostarp automašīnas aizvietošana, taksometra pakalpojumu segšana un citi,» piebilda Hartmanis.
Viņš arī atzina, ka 2020.gadā viens no izaicinājumiem ir turpināt īstenot inovācijas interneta vidē, tostarp padarīt ērtākus un pieejamus mobilos risinājumus.
«Esam novērojuši tendenci, ka klienti, gatavojoties veikt apdrošināšanu par lielākām summām, vispirms izpēta tās veidus un iespējas internetā, bet galīgo lēmumu tomēr pieņem sarunā ar konsultantu pa tālruni vai klātienē. Mazākas, regulāri veicamas apdrošināšanas prēmijas bez šaubīšanās tiek apmaksātas tiešsaistē, un šai praksei ir tendence pieaugt,» sacīja Hartmanis.
Tāpat viņš norādīja, ka veselības apdrošināšanā viens no nākotnes jautājumiem būs nepieciešamība pārskatīt nodokļu atvieglojumu griestus valsts uzņēmumos strādājošajiem.
«Pašreizējie griesti 215 eiro apmērā tika noteikti pirms 11 gadiem, bet veselības aprūpes pakalpojumu cenas kopš tā laika būtiski augušas, tādējādi šie atvieglojumi uzņēmumiem sen vairs neatbilst reālajai situācijai. Savukārt veselības apdrošināšanas polise kā darbinieku piesaistīšanas instruments kļuvusi par ierastu bonusu paketes daļu,» teica Hartmanis.
Jau vēstīts, ka bruto apdrošināšanas prēmijās BTA pērn deviņos mēnešos parakstīja kopumā 162,381 miljonu eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos, bet bruto atlīdzībās kompānija izmaksāja 106,602 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 20,2%. Savukārt peļņa pirms nodokļu nomaksas 2019.gada deviņos mēnešos bija 7,59 miljoni eiro, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.
