Reizē komisijas sēdes diskusijās atkārtoti izskanēja līdzīgi izteikumi par Dombravu.
Dombrava komisijā bija vērsies par Bondara izteikumiem intervijā televīzijā, ka par kolēģa priekšlikumu varētu būt jautājums, vai tas «nerobežojas ar antisemītismu». Dombrava bija iesniedzis priekšlikumu likumprojekta nosaukumā un visā tekstā aizvietot vārdu salikumu «Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai» ar vārdu salikumu «Līdzekļu izmaksa Dmitrija Krupņikova, Vladimira Fogela un Leonīda Kiļa vadītajam nodibinājumam».
Politiķis uzsvēra, ka absolūti noraida vārda «antisemītisks» lietošanu attiecībā uz viņu un ka viņa priekšlikumā nekas nav saistīts ar antisemītismu. Priekšlikums ticis sagatavots atbilstoši Saeimas Kārtības rullim un, ņemot vērā līdzšinējo praksi, ka Saeimas pieņemto lēmumu nosaukumos ir minēti konkrēti uzvārdi, skaidroja parlamentārietis.
Dombrava uzsvēra, ka neprasa Bondara sodīšanu ar komisijas «skaļu paziņojumu» vai kolēģa izslēgšanu no kādas Saeimas sēdes. Taču deputāts pauda, ka sagaida no kolēģa atvainošanos par raidījuma laikā «emocijās neprecīzi pateiktajām domām».
Komisijas sēdē pēc tam izteicās Bondars, kurš savas atbildes noslēgumā pauda, ka «ja, kolēģi Dombrava, jūs neesat antisemīts un šis priekšlikums nerobežojas ar antisemītismu, es no sirds jums atvainojos».
Reizē vēl pirms tam Bondars aicināja ņemt vērā fonu, ka debašu laikā par likumprojektu trīs komisijas sēdēs un divās Saeimas sēdes «man radās iespaids, ka mūsu kolēģis Jānis Dombrava ir antisemīts – vistiešākajā šī vārda nozīmē». Tomēr, lai nāktu klajā ar šādu vērtējumu, būtu nepieciešams ekspertu konsīlijs, tāpēc Bondars televīzijā lietojis vārdu «robežojas», nevis teicis, ka priekšlikums ir antisemītisks, skaidroja pats politiķis.
Dombrava savā atbildē atkārtoti noraidīja jebkuras šādas apsūdzības un norādīja, ka pieņem, ka no Bondara sagaidītā atvainošanās «jau ir daudz» un pauda cerību, ka šādi izteikumi vairs netiks izmantoti.
Deputāts Vitālijs Orlovs (S) norādīja, ka sarunās ar atsevišķiem ebreju tautības cilvēkiem esot uzzinājis, ka viņi uzskatot, ka Dombrava esot ne tikai antisemīts, bet ka deputāta pozīcija esot negatīva arī pret dažām citām cilvēku grupām.
Dombrava gan norādīja, ka nevajadzētu iet uz tādu līmeni, kā atsaukšanās uz anonīmiem izteikumiem, un ka Saeima deputāta «latiņu» vajadzētu celt augstāk.
Komentējot Dombravas un Bondara «strīdu», Ētikas komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) uzsvēra, ka dzīvojam laikā, kad katrs pat neitrāli izteikts vārds var izsaukt asu, dažkārt pat ļoti pārspīlētu reakciju. Savukārt tāds vārds kā «antisemītisks» var ļoti sāpīgi ietekmēt tos, uz kuriem tas tiek nepamatoti izteikts, secināms no komisijas vadītājas paustā.
Politiķe uzsvēra, ka ilgu gadu laikā kopš viņa pazīst kolēģi, viņa nekad nav dzirdējusi kādu antisemītisku izteikumu no Dombravas puses. Komisijas priekšsēdētājas ieskatā Dombrava pārliecinoši noraidījis aizdomas, ka viņa iesniegtais priekšlikums, vārdi vai rīcībā būtu antisemītiska.
Ņemot vērā, ka Dombrava neprasīja ierosināt lietu un sodīt Bondaru, komisijas konsultante norādīja, ka šādā situācijā politiķa iesniegums atbilstoši noteiktajai kārtībai ir jāatsauc, ko deputāts arī izdarīja.
Kā ziņots, Dombravas skatījumā Bondars bija «aizskaroši un nepatiesi» izteicies par kolēģi, šādā veidā izdarot spiedienu uz citas frakcijas deputātu. Abi deputāti ir valdošajā koalīcijā.