Straujiem soļiem tuvojas trīs gadu slieksnis, kopš Krievija sāka karu Ukrainā. Līdz šim sarunas starp Krieviju un Ukrainu ir bijušas ierobežotas – iepriekš Katarā bija pārrunas par noteikumiem, lai pasargātu atomelektrostacijas un citus kodolobjektus no uzbrukumiem. Vēl ir notikušas sarunas starp Kijevu un Maskavu par ķīlnieku apmaiņu un krievu nolaupīto ukraiņu bērnu atgādāšanu atpakaļ dzimtenē. Lai arī Krievijas dzīvā spēka zaudējumi tuvojas miljonam un karā agresorvalstij palīgā jau nākuši ziemeļkorejieši, miera sarunas ir atstātas vidutāja – Trampa rokās.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītā gada novembrī mīkstināja savu nostāju jautājumā par iespējamo pamieru, sakot, ka Kijivai jāpaļaujas uz diplomātiju, lai atgūtu Maskavas sagrābtās teritorijas.
ASV medija Bloomberg analītiķi noskaidrojuši, kādas prasības sarunās ar Trampu izvirzīs Putins pamiera noslēgšanai. Zināms, ka pirmais un galvenais nosacījums būs Ukrainas un NATO militāro saišu saraušana. Ukrainai būs jākļūst par neitrālu valsti ar ierobežotu armiju un militāro aprīkojumu. Putins, visticamāk, pieprasīs Ukrainai noslēgt vienošanos, kurā tiks solīts nekad nepievienoties Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai un tiks noteikti militāri ierobežojumi, tostarp, būs kategoriski aizliegts pret Krieviju un, lai atgūtu okupētās teritorijas, izmantot NATO ieročus. Ukrainai būtu liegums piedalīties kopīgās militārās apmācībās ar jebkuru citu valsti, liegums ņemt dalību ārējās militārās aliansēs, savukārt ārvalstīm būtu aizliegts ievest savu karaspēku Ukrainā.
Krievija varētu lūgt būtiski samazināt Ukrainas bruņoto spēku apjomu un reducēt to līdz 85 000 cilvēkiem, aptuveni 342 tankiem un samazināt ukraiņu raķešu darbības rādiusu līdz 40 kilometriem.
Krievijas nosacījumi ietver arī de facto kontroles saglabāšanu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, tostarp 2014. gadā anektētajā Krimas pussalā.
Tāpat Krievija pieprasīs apturēt arī NATO paplašināšanos bijušajās Padomju Savienības republikās un pieprasīs stingrus ierobežojumus Ukrainas militārpesonām,
uzskata Kremļa politikas analītiķis Pāvels Daņiļins.
Līdz šim nav zināms, kādas drošības garantijas saņems Ukraina un, kas būs galvenais visu turpmāko sarunu elements.