Abonē SANTA+ un saņem individuālu astrologa prognozi šim gadam! 50% atlaide līdz 20. janvārim
ABONĒT!
  • Bloomberg: Zināmas Putina iespējamās prasības pamiera noslēgšanai Ukrainā

    Karš
    Estere Jansone
    Šodien
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Jau nākamajā pirmdienā, 20. janvārī notiks Donalda Trampa inaugurācija. Viens no pirmajiem nopietnajiem uzdevumiem, kuru Tramps ir vairākkārt solījis visai pasaule ir atrisināt militāros konfliktus Ukrainā un Izraēlā. Šonedēļ tika noslēgts pamiers starp palestīniešu teroristisko grupējumu «Hamās» un Izraēlu, kas nozīmē, ka Trampa rokās atliek vest sarunas starp Ukrainu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

    Straujiem soļiem tuvojas trīs gadu slieksnis, kopš Krievija sāka karu Ukrainā. Līdz šim sarunas starp Krieviju un Ukrainu ir bijušas ierobežotas – iepriekš Katarā  bija pārrunas par noteikumiem, lai pasargātu atomelektrostacijas un citus kodolobjektus no uzbrukumiem. Vēl ir notikušas sarunas starp Kijevu un Maskavu par ķīlnieku apmaiņu un krievu nolaupīto ukraiņu bērnu atgādāšanu atpakaļ dzimtenē. Lai arī Krievijas dzīvā spēka zaudējumi tuvojas miljonam un karā agresorvalstij palīgā jau nākuši ziemeļkorejieši, miera sarunas ir atstātas vidutāja – Trampa rokās.

    Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītā gada novembrī mīkstināja savu nostāju jautājumā par iespējamo pamieru, sakot, ka Kijivai jāpaļaujas uz diplomātiju, lai atgūtu Maskavas sagrābtās teritorijas.

    ASV medija Bloomberg analītiķi noskaidrojuši, kādas prasības sarunās ar Trampu izvirzīs Putins pamiera noslēgšanai. Zināms, ka pirmais un galvenais nosacījums būs Ukrainas un NATO militāro saišu saraušana. Ukrainai būs jākļūst par neitrālu valsti ar ierobežotu armiju un militāro aprīkojumu. Putins, visticamāk, pieprasīs Ukrainai noslēgt vienošanos, kurā tiks solīts nekad nepievienoties Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai un tiks noteikti militāri ierobežojumi, tostarp, būs kategoriski aizliegts pret Krieviju un, lai atgūtu okupētās teritorijas, izmantot NATO ieročus. Ukrainai būtu liegums piedalīties kopīgās militārās apmācībās ar jebkuru citu valsti, liegums ņemt dalību ārējās militārās aliansēs, savukārt ārvalstīm būtu aizliegts ievest savu karaspēku Ukrainā.

    Krievija varētu lūgt būtiski samazināt Ukrainas bruņoto spēku apjomu un reducēt to līdz 85 000 cilvēkiem, aptuveni 342 tankiem un samazināt ukraiņu raķešu darbības rādiusu līdz 40 kilometriem.

    Krievijas nosacījumi ietver arī de facto kontroles saglabāšanu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, tostarp 2014. gadā anektētajā Krimas pussalā.

    Tāpat Krievija pieprasīs apturēt arī NATO paplašināšanos bijušajās Padomju Savienības republikās un pieprasīs stingrus ierobežojumus Ukrainas militārpesonām,

    uzskata Kremļa politikas analītiķis Pāvels Daņiļins.

    Līdz šim nav zināms, kādas drošības garantijas saņems Ukraina un, kas būs galvenais visu turpmāko sarunu elements.  

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē