Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Daļai cilvēku apņemšanās un labā griba pēc dažiem mēnešiem izplēn kā ezītim migla, citi apņēmīgi turpina realizēt nosprausto mērķi un pēc laika bauda rezultātus. Tomēr, kā izrādās, ne visi cilvēki drīkst maksimāli izlikt savu varēšanu un gribu sporta zālē, un iemesls tam ir pavisam prozaisks – tas var novest pie bēdīgām sekām jeb klīniskās nāves.
Tāpēc, lai nesabeigtu sirdi, pirms sākt regulāri apmeklēt sporta zāli, svarīgi doties pie ārsta. Andris Skride skaidro: «Jebkurā vecumā – vai tas būtu bērns vai 20, 30, 40, 50 vai 60 gadus vecs cilvēks – sākot sportot, minimums būtu veikt elektrokardiogrammu un ehokardiogrammu.
Ja šajos izmeklējumos un – nepieciešamības gadījumā arī veloergometrijā – viss ir kārtībā, tiek dota zaļā gaisma veselīgai sportošanai. Un tad nekas slikts nevar notikt.»
Profesors piebilst, ka katram vajadzētu zināt arī savu submaksimālo pulsu, kuru slodzes laikā nevajadzētu pārsniegt.
«Skaidrs, ka jebkurš sports ir veselīgs, arī vieglas pastaigas, bet, ja mēs gribam tā nedaudz vairāk, tad speciālista izmeklējumi ir ļoti svarīgi.» Viņš atsauc atmiņā gadījumus, kad aizsaulē pēkšņi aizgājuši sportisti spēles laikā uz laukuma.
«Liela slodze ir risks, ka sirdij var attīstīties dažādas bīstamas aritmijas. Un to var profilaktiski pateikt. Man ir bijuši pacienti, kuriem es veicu izmeklējumus un diemžēl pasaku: «Jūs nevarat tik daudz sportot, jo ir risks kambaru fibrilācijai, kas ir klīniskā nāve. Taču – to var iepriekš noteikt, tāpēc izmeklējumi ir ļoti būtiski." Ārsts arī norāda, ka katrā sporta zālē pēc likuma jābūt defibrilatoram. «Bet vispirms, protams, pārbaudes un profilakse!» Tad arī sportot varēs mierīgu sirdi.
