«Mums mājmācība īsti nestrādāja,» PDz atzīst bijusī Saeimas deputāte, 6. klases skolēna mamma, kura atradusi citu variantu.
«Izvēlējāmies nelaist bērnu uz skolu divu iemeslu dēļ,» atklāj 6. klases skolēna mamma Elīna.
«Pirmkārt, esam liela mājsaimniecība, kurā dzīvo arī vecvecāki. Saslimstot vienam, pārējie automātiski kļūtu par kontaktpersonām, un tādas būtu uz nezināmi ilgu laiku. Otrkārt, dzīvojam tālu no centra – lai paspētu uz stundu sākumu astoņos, bērnam ir jāceļas vēlākais 6.30 no rīta.
Bērns paralēli skolai arī četrreiz nedēļā sporto, tāpēc no mājas iziet septiņos no rīta un pārrodas ap pusdeviņiem vakarā. Tad ir vakariņas, sarunas ar ģimeni, vēl jāpaspēj izpildīt mājasdarbus, un ātrāk par vienpadsmitiem divpadsmitiem vakarā viņš gulēt neaiziet.
Tāpēc neizguļas un pēc nedēļas šādā ritmā vairs nespēj visam pieslēgties,» stāsta Elīna. Sākumā viņa centusies nodrošināt bērnam mācīšanos no mājām. «Neatrodot e-klasē nekādas norādes par to, kādi uzdevumi un no kuras grāmatas stundā apgūti, jautāju skolotājiem.
Pirmā atbilde – lai bērns interesējas pie klasesbiedriem – mani ļoti sadusmoja. Tik daudz kā apgūto mācību vielu skolotāji e-klasē varētu ierakstīt.
Vēlāk tas tika darīts, taču atklāju, ka stundās tiek izmantoti citi materiāli, ne tie, kas skolēniem ir mājās. Sapratu, ka šāda mājmācība, kas balstīta uz vecāku pašu iniciatīvu, mums īsti nestrādā. Tādēļ izšķīrāmies par bērna izņemšanu no skolas un mācību turpināšanu tālmācībā. Virtuāli izgājām cauri šai videi, un tā šķiet labi saprotama mācību sistēma.
Skaidrs, ka arī tā prasa lielu pašdisciplīnu, turklāt šādas mācības ir par gana lielu maksu. Šobrīd esam to izvēlējušies uz vienu mācību gadu, lai labāk sagatavotos iestājeksāmeniem ģimnāzijā. Pēc tam bērns varēs turpināt mācības normālā režīmā,» plāno Elīna.