Ar elka svētību
Pēc zaudējuma Arkanzasas Universitātei Franča Lāča telefons bija karsts. Tāds tas bija visu martu, kad viņa basketbola ziņā necilā universitāte bija sasniegusi studentu sporta meku – Marta trakumu. Gan televīzijas reitingu, gan klātienes apmeklētības ziņā Marta trakums Ziemeļamerikā allaž bijis populārāks basketbola notikums pat par NBA.
68 labākās universitāšu komandas izslēgšanas spēlēs sacentās par NCAA (Nacionālā Koledžu sporta asociācija) čempiones godu. Šajā elitārajā kompānijā Lāča pārstāvētā universitāte nokļuva, kad spēlē pret Ziemeļdakotas universitāti tieši viņa bloķētais metiens pašās pēdējās sekundēs ļāva Oral Roberts izcīnīt uzvaru un sasniegt Marta trakumu.
Tur ņiprais Dāvids pirmajā kārtā sensacionāli uz lāpstiņām nolika ar otro numuru izsēto Goliātu – Ohaio štata universitāti. Nākamajā kārtā pieveicot arī Floridas Gators, Lācis ar komandas biedriem attapās jau 16 labāko komandu pulkā. Zaudējums ar trešo numuru izsētajai Arkanzasai bija divtik sāpīgs – ne tikai sīvā rezultāta (70:72), bet arī Lāča spilgtā snieguma dēļ – 11 punkti, 6 atlēkušās bumbas, 3 rezultatīvas piespēles, 3 bloķēti metieni.
Starp daudzajām uzslavu un mierinājuma ziņām viena izcēlās īpaši. Tā bija no Andra Biedriņa.
Latvijas basketbola celmlauzis kādā intervijā bija izlasījis, ka Francis basketbolu savulaik sācis spēlēt viņa iespaidā, tāpēc upurēja savu miegu, lai vērotu jaunieša sniegumu pret Arkanzasu. Telepātija vai ne, bet, tieši Biedriņa vērīgās acs uzmanīts, Lācis aizvadīja savu produktīvāko spēli Marta trakumā.
«Kad sāku spēlēt basketbolu, Andris Biedriņš spēlēja NBA, un tas likās kas nesasniedzams. Tas bija mans sapnis – spēlēt basketbolu Amerikā. Tad es vispār neko par Ameriku nezināju, zināju tikai NBA, bet visiem teicu, ka spēlēšu basketbolu Amerikā. Laikam ejot, sapratu, ka tas nav tik nereāli. Uzzināju par koledžu basketbolu. Tas likās forši. Nekādas citas opcijas pat neizvērtēju, gribēju tikt uz Ameriku,» sarunā ar žurnālu KLUBS stāsta Francis Lācis.
Andra Biedriņa nozīme Latvijas jaunāko laiku basketbolā nav pienācīgi novērtēta. Tieši Biedriņš 2004. gadā kļuva par pirmo latvieti, kuru izraudzījās NBA draftā. Savā debijas sezonā viņš izcēlās ar unikālu faktu – spēlēšanu NBA apvienoja ar mācībām Rīgas 64. vidusskolas 12. klasē. 2007. gadā 21 gadu vecais Biedriņš kopā ar Goldensteitas Warriors NBA izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā sensacionāli no tālākas dalības izslēdza regulārās sezonas uzvarētāju Dalasas Mavericks. Tā laika Warriors kļuva par kulta komandu, ko vēl tagad atceras pēc We Believe saukļa. Un tieši tas bija laiks, kad par viņu uzzināja un uz Ameriku notēmēja Francis Lācis.
Biedriņš kļuva par pirmo elku atjaunotās Latvijas basketbola vēsturē, daudziem spējīgiem puišiem ļaujot noticēt, ka NBA ir sasniedzama arī latviešiem.
Viņš acumirklī kļuva par Latvijas populārāko sportistu, izbeidzot Irbes un Ozoliņa 15 gadu ilgušo dominanci un krietni uzspodrinot basketbola mundieri Latvijā. Padarot to iekārojamāku gan skatītājiem, gan reklāmdevējiem, gan arī – bērnu vecākiem.
Laikā, kad Biedriņš aizvadīja savas labākās sezonas NBA, sporta skolās basketbola prasmes slīpēja Kristaps Porziņģis, Dāvis Bertāns, Jānis Strēlnieks, Rodions Kurucs un visa pārējā plejāde. Nekorekti būtu domāt, ka Biedriņa veiksmes (un vēlāk sekojošās neveiksmes) nav pielikušas roku šo spēlētāju karjeras vezuma vilkšanā. Latvijas basketbols tikai pēdējos gados tā pa īstam sāk ievākt Biedriņa iesēto ražu.
Pelnrušķītes stāsts
Pirms marta varoņdarbiem Oral Roberts universitāte Oklahomas štatā ar basketbolu netika asociēta. Iepriekšējā reize, kad NCAA Marta trakumā bija izdevies pārvarēt kādu izslēgšanas spēļu kārtu, bija fiksēta tālajā 1974. gadā.
«Mūsu universitāte iepriekš nevarēja lepoties ar tik spēcīgu basketbola komandu. Uz mūsu spēlēm nāca labi ja
1000–2000 cilvēku, arēna netika piepildīta. Kad sākās panākumi, tā uzreiz bija liela ažiotāža. Cilvēki rakstīja, prasīja biļetes, bija gatavi mērot 9–10 stundu ceļu līdz Indiānai. Arī mūsu universitātes arēnā bija uzrīkots kārtīgs watch party, uz ko ieradās teju visa skola,» vietējo ažiotāžu raksturo Lācis.
Viņš pats studē kinematogrāfiju. «Viss, kas saistīts ar kamerām, sociālajiem medijiem. Viss, ko var uzfilmēt,» viņš paskaidro vienkāršotā valodā. «Sākotnēji pat īsti nezināju, ko gribēšu mācīties, bet zināju, ka Amerikas diploms kotēsies labi. Domāju, ka izvēlēšos komunikācijas studijas vai sabiedriskās attiecības. Kad atbraucu vizītē, pilnīgi nejauši ieraudzīju, ka universitātei ir sava TV studija. Izrādījās, viņiem ir viena no labākajām kinematogrāfijas programmām valstī. Tā kā man jau pirms Amerikas patika montēt dažādus video, es izvēlējos tieši šo ceļu. Ja varu spēlēt basketbolu un vēl mācīties to, kas patīk, tad ir izvilkta pilnā loze.»
Pēc vidusskolas absolvēšanas interese par Lāci bija vairākām universitātēm, turklāt – krietni skanīgākām. «Man bija piedāvājumi arī no citām universitātēm, kas ir lielākas un prestižākas, bet man jau visi bija sastāstījuši, ka es kā baltais džeks no Eiropas tur visu laiku varēšu sildīt beņķi. Man bija svarīgi, lai varu spēlēt,» pēc savas trešās sezonas Oral Roberts rindās skaidro 22 gadus vecais basketbolists.
Amerikas sapni Lācim pilnībā apmaksā universitāte. Ja šie izdevumi būtu jāsedz no ģimenes budžeta, viens mācību gads izmaksātu 50 tūkstošus dolāru.
Nākamais mācību gads Lācim universitātē būs noslēdzošais. Pēc tā ņemt plecos kameru viņš gan pagaidām neplāno. «Mans mērķis ir profesionāli spēlēt basketbolu, skola man vienmēr bijusi plāns B, lai ir, uz ko atkrist. Basketbols man tik ļoti patīk, es gribētu to spēlēt arī profesionāli,» apņēmīgi bilst Lācis.
Pagaidām gan nākotnes perspektīvas profesionālajā basketbolā ir neskaidras. Piedāvājumi vai pat mājieni no attiecīgajām aprindām vēl nav izteikti. Galu galā vēl viena sezona būs jāpavada esošajā komandā.
Lāča plāns nākamajai sezonai ir uzlabot savu statistiku uzbrukumā, kas, domājot par NBA perspektīvām, amerikāņu acīs ir ļoti no svara. Viens no Lāča bijušajiem treneriem Raimonds Feldmanis uzskata, ka viņa audzēknis uzbrukumā var būt krietni produktīvāks, tikai jābūt nekaunīgākam. Francis viņam neiebilst: «Domāju, ka tas vairāk ir mentāls jautājums. Jābūt agresīvākam, vairāk jāgrib uzbrukt grozam.»
Aizvadītajā sezonā Lācis laukumā pavadīja vidēji 21,1 minūti un atzīmējās ar 4,1 punktu, kā arī 3,7 atlēkušajām bumbām. Grozam no visām pozīcijām uzbrukts ar ne to labāko precizitāti (metieni no spēles – 37%, soda metieni – 50%, tālmetieni – 26,2%), līdz ar to augstākā līmeņa talantu meklētājus līdzšinējā statistika, visticamāk, pagaidām diez vai uzrunā.
Apstākļi, lai veiktu kvalitatīvu lēcienu savā izaugsmē, Oral Roberts universitātē ir pasakaini. Atliek vien uzsist ziņu menedžerim, un privātais treneris jau pēc brīža ir spēlētāja rīcībā. «Tie resursi, kādi tiek atvēlēti koledžu sportistiem, ir nereāli! Es nezinu, kur vēl tādi ir. Vienīgi NBA. Tas ir kas tāds, ko nevarēju iztēloties, pirms atbraucu uz Ameriku, – cik profesionāli te viss ir. Daudzi amerikāņi to pat neapzinās, viņi ir pieraduši. Viņi domā: ja sāks spēlēt profesionāli Eiropā, viss būs tieši tāpat. Bet es, nākot no Eiropas, zinu, ka tā nav. Tāpēc ļoti novērtēju to, kas man ir dots te.»
Ameriku naskāk iekaro meitenes
Latvijas vīriešu basketbola vēsturē Marta trakums dziļus nospiedumus nav atstājis. Talantīgākie puiši pēc vidusskolas absolvēšanas basketbola gaitas ļoti reti nolemj apvienot ar mācībām kādā no ASV universitātēm.
Iepriekš ievērojamu ažiotāžu par spēlēšanu NCAA raisīja Rihards Kuksiks. Arizonas universitātē Kuksiks spēlēja kopā ar tagadējo NBA spīdekli Džeimsu Hārdenu. Uz Ameriku devies jau vidusskolas posmā, Kuksiks bija gana produktīvs spēlētājs NCAA čempionātā un pēc universitātes absolvēšanas 2011. gadā parakstīja līgumu ar spēcīgo spāņu klubu Valencia. Karjera Eiropā gan nav izdevusies, 10 gadu vēlāk Kuksiks spēlē Ogrē.
Šābrīža Latvijas spēlētāju diasporu NBA veido basketbolisti, kuri savas prasmes slīpējuši Eiropā un izšķirīgajam lēcienam lielajā līgā sagatavojušies Spānijā.
Pretēja situācija ir sieviešu basketbolā. Talantīgāko pašmāju spēlētāju studijas Amerikā būtībā notur pie dzīvības profesionālo dāmu basketbolu Latvijā. Valsts izlases lielākos panākumus savulaik kaldināja Amerikā studējušās Gunta Baško, Liene Jansone, Zane Teilāne, Ieva Kubliņa. Arī tagadējā izlases modeļa līderes Anete Šteinberga un Kitija Laksa gāja Amerikas ceļu.
Pa priekšteču iemīto taciņu droši turpina soļot arī nākotnes Latvijas izlases līderes. Šogad Marta trakumā latviešu meitenes trokšņoja kā nevienu gadu. Cēsnieces Māras Motes pārstāvētā Arizonas Universitāte sasniedza pat NCAA finālu, kur ar 53:54 piekāpās Stenforda Universitātes komandai. Pati latviete gan finālā laukumā nedevās, taču viņas sasniegums Latvijas basketbolā ir nepieredzēts. Labāko astoņu komandu pulkā NCAA dāmu Marta trakumā iekļuva arī Aleksas Gulbes pārstāvētā Indiānas Hoosiers.
Kopumā piecu Latvijas basketbolistu pārstāvētās universitātes šogad piedalījās Marta trakumā, arī tā ir iepriekš nebijusi situācija Latvijas basketbolā.
Tikmēr Francis Lācis šajās dienās aktīvi strādā pie savas pirmās īsfilmas. Top komēdija. Neatkarīgi no viņa karjeras tālākās attīstības Latvijas basketbola fani šo spēlētāju ir piefiksējuši un gaidīs turpinājumu. Lielais sports Lācim tagad ir sācies pa īstam.
Kas zina, varbūt tieši viņu pavadošās rezonanses iespaidā kāds jaunietis ir notēmējis uz Ameriku. Gluži tāpat kā, Biedriņa piemēra mudināts, savulaik to apņēmās pats Francis.
Viedoklis
Raimonds Feldmanis, bijušais treneris
«Francim noteikti piemīt darba ētika, vēlme strādāt, pilnveidoties. Tās ir pirmās iemaņas, kas liek domāt, ka viņš varētu spēlēt augstā līmenī. Viņš spēj pieņemt noteiktu lomu komandā, vienmēr komandu uzmundrina, to kā plusu ir uzsvēruši arī viņa treneri universitātē. Viņam ir labs metiens, savai – spēka uzbrucēja – pozīcijai arī labs caurgājiens un atlētiskums. Tiesa, lai spēlētu ļoti augstā līmenī, būtu jāpārkvalificējas par vieglo uzbrucēju, kas būtu viņa īstā pozīcija. Tad vajadzētu vēl vairāk uzlabot gan caurgājienu, gan metienu. NBA perspektīvas? Noteikti jāmaina pozīcija
MARTA TRAKUMS SKAITĻOS
- Pēc Challenger, Grey & Christmas Inc. aprēķiniem, Marta trakuma spēļu laikā ASV uzņēmumi ik stundu cieš 2,1 miljardu lielus zaudējumus, jo studentu basketbols novērš darbinieku uzmanību. Pēc WalletHub aplēsēm, 56% mileniāļu ir gatavi neizpildīt darbu norunātajā laikā Marta trakuma dēļ.
Picas pasūtījumu skaits ASV ik martu pieaug par 19%, savukārt alus patēriņš no 14 miljoniem mucu mēnesī palielinās līdz 17–18 miljoniem mucu.
- Sporta derību apgrozījums uz vīriešu turnīru pārsniedz 10 miljardus dolāru.
- 2011. gadā TV translāciju tiesības vīriešu turnīram par 10,8 miljardiem dolāru uz 14 gadiem tika pārdotas Turner un CBS raidorganizācijām. 2016. gadā, piemaksājot vēl 8,8 miljardus, translāciju tiesības tika pagarinātas līdz 2032. gadam. Kanālu ieņēmumi no reklāmām Marta trakuma laikā pārsniedz 1,3 miljardus dolāru, un šajā rādītājā priekšā ir tikai NFL izslēgšanas spēles amerikāņu futbolā (ap 1,7 miljardiem).
- 2020. gadā Marta trakums nenotika Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma dēļ. NCAA cieta 600 miljonu dolāru lielus zaudējumus. Apdrošinātāji par atcelto turnīru samaksāja 270 miljonu dolāru lielu kompensāciju.
- 2019. gadā NCAA pirmās divīzijas universitātēm izdalīja kopsummā 611 miljonu dolāru. Jāatzīmē, ka paši spēlētāji par spēlēšanu oficiāli nedrīkst saņemt ne centa.