Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tradicionālie benzīna un dīzeļdegvielas motori tik drīz nekur nepazudīs, taču tuvākajā laikā alternatīvie spēka agregātu veidi, visticamāk, aizņems arvien lielāku tirgus daļu. Kā šajā abreviatūru burtu jūrā saprast, kas ir kas? Un vēl svarīgāk – kā izlemt, kuru piedziņu pirkt?
Elektroauto var ļoti daudz
Sāksim ar elektrisko segmentu, jo Latvijas ielās tas ir pārstāvēts aizvien plašāk. Uz šiem auto attiecas divi saīsinājumi. EV (Electric Vehicle) apzīmē automašīnu, kuras riteņus piedzen elektrība, bet šī elektrība var tikt iegūta arī no kāda cita enerģijas avota. Otrs ir BEV (Battery Electric Vehicle). Tas attiecas uz automašīnu, kuru darbina tikai akumulatorā glabātā elektrība un kura neizmanto citus enerģijas avotus, respektīvi – simtprocentīgs elektroauto.
Ja šodien cilvēks grib pirkt elektrisku modeli, izvēles iespējas ir ļoti plašas. Ir pieejamas dažādu tipu virsbūves, dažādas jaudas elektromotori, arī dažādas ietilpības akumulatori, kas ar pilnu uzlādi spēj veikt 200–500 kilometrus.
Vēl ne tik senās raizes par sniedzamību kliedē jaunākie modeļi. Piemēram, tādi SUV kā Audi Q6 e-tron un jaunās paaudzes Opel Grandland ir aprīkoti ar 100 kWh akumulatoru, un ražotāji sola, ka ar pilnu uzlādi tie nobrauks attiecīgi 625 un 700 kilometrus (saskaņā ar WLTP ciklu).
«Citiem vārdiem – jau šobrīd tiek piedāvāti elektroauto, kas sniedzamības ziņā ir līdzvērtīgi benzīna automašīnām. Ja ir pieejama ērta uzlāde – vai nu mājās, vai darbā – tie būs lieliska izvēle daudzos aspektos, tostarp ekonomiskajā,» saka Toms Timoško, žurnāla Klubs auto apskatnieks un Latvijas Gada auto žūrijas tiesnesis.
Daži ražotāji piedāvā modeļus ar vairākām piedziņas opcijām, dodot cilvēkam iespēju izvēlēties sev visizdevīgāko.
Viens no piemēriem ir populārais kompaktauto Opel Astra. Tā 156 ZS elektromotors, kas darbojas pārī ar 54 kWh akumulatoru, ar pilnu uzlādi ļauj nobraukt pat 412 kilometrus. Taču var izvēlēties arī vieglo hibrīdu, lādējamo hibrīdu vai veco labo benzīna vai dīzeļa sistēmu (ja ticam nozares profesionāļiem, pēdējie divi tuvākajā laikā nekur nepazudīs).
Visstraujāk augošais segments ir hibrīdi. Tie ir EV apakšgrupa, kuras modeļi apvieno iekšdedzes dzinēju ar elektrisko piedziņu. Tirgū tiem tiek iedāvāti trīs galvenie veidi: lādējamais hibrīds (PHEV jeb Plug-in Hybrid Electric Vehicle), pašuzlādes hibrīds (HEV jeb Hybrid Electric Vehicle) un vieglais jeb daļējais hibrīds (MHEV jeb Mild Hybrid Electric Vehicle).
Universālais PHEV
Lādējamā hibrīda modeļos tiek uzstādīti akumulatori ar vairāku kilovatstundu ietilpību, kas simtprocentīgi elektriskajā režīmā ļauj veikt 30–60 km un nodrošina ievērojamu degvielas ekonomiju.
Piemēram, iepriekš minētais Opel Astra piedāvā uzlādējamo hibrīdu ar 225 ZS vai 180 ZS jaudu, bet tam palīdz 12,4 kWh akumulators.
Izmantojot uzkrāto enerģiju, automobilis elektriski var veikt 65 kilometrus, kas ir pietiekami vairumam ikdienas pilsētas braucienu. Kad elektrības krājums ir izsmelts, benzīna dzinējs nemanāmi pārņem vadību, un cilvēks mierīgi brauc tālāk savās gaitās. Astra degvielas tvertnes tilpums ir 42 litri, un, izmantojot 7,4 kW sienas lādētāju, akumulatoru var pilnībā uzlādēt tikai divās stundās.
Pašuzlādes hibrīda priekšrocības atklājas pilsētā, bet uzlādējamais, pateicoties jaudīgākiem elektromotoram un lielākam griezes momentam, ir patīkami ņiprs, arī braucot pa šoseju.
«Izlādējoties akumulatoram, degvielas patēriņš pieaug, tas ir tiesa. Patēriņu nedaudz ietekmē arī tas, ka uzlādējamais hibrīds akumulatora dēļ ir smagāks. Tomēr cilvēki, kas pārsvarā brauc pa pilsētu, tik un tā lielu daļu ceļa varēs veikt elektriski, jo akumulators ir salīdzinoši neliels, tāpēc tā uzlāde daudz laika neprasa,» skaidro Toms Timoško.
Izpalīdzīgais MHEV
Vieglajā hibrīdā iekšdedzes dzinējs ir papildināts ar 48 voltu elektrosistēmu, kurā ietilpst starteris-ģenerators vai neliels elektromotors un neliels akumulators. Saskaņā ar dažādu ražotāju datiem šāda sistēma uz 100 kilometriem ietaupa aptuveni 0,8 litrus degvielas, īpaši braucot nelielā ātrumā.
Piemēram, Opel Astra ir pieejama 136 ZS vieglā hibrīda sistēma. Tam ir 1,2 litru benzīna dzinējs, un sešu pakāpju divsajūgu automātiskajā pārnesumkārbā iebūvēts elektromotors.
Šim tandēmam uz 100 km nepieciešami vidēji 4,9 litri degvielas.
Salīdzinājumam – Astra ar tradicionālu 1,2 litru 130 ZS benzīna dzinēju patērē 5,5 litrus uz 100 km.
Šajā sistēmā riteņus piedzen tikai iekšdedzes dzinējs, taču tas saņem nelielu elektrisko palīdzību mirklī, kad palielinās slodze, piemēram, kad sākat braukt un uzņemat braukšanas ātrumu. Tāpēc šis tips būs piemērots cilvēkiem, kuri joprojām nespēj atteikties no tradicionālajiem iekšdedzes dzinēja auto, tomēr vēlas iet laikam līdzi un rūpēties par vidi kaut nedaudz vairāk nekā līdz šim,” piebilst Toms.
Efektīvais HEV
Pašuzlādes hibrīdi ir pazīstami ar savu degvielas ekonomiju un zemo CO2 emisiju. Tiem ir neliels akumulators ar ietilpību līdz 2 kWh, un tajā glabājas automašīnas pašas saražotā elektrība, kas rodas palēnināšanās un bremzēšanas laikā – to sauc par bremžu enerģijas rekuperāciju.
Šī enerģija palīdz iekšdedzes dzinējam, jo īpaši uzsākot kustību un paātrinoties.
Piemēram, Toyota modeļiem Corolla un Yaris, kuru hibrīdiekārtā ir 1,5 vai 1,8 litru benzīna dzinējs, 100 kilometriem nepieciešami vien 3,9–4,9 litri benzīna.
Taču šīs hibrīdsistēmas nav paredzētas tikai maziem modeļiem – ar šī tipa spēka agregāti tiek piedāvāti arī lielāki SUV, piemēram, Ford Kuga, kuram hibrīdajā modelī izmantots 2,5 litru benzīna dzinējs.
«“Hibrīds ir uz ekonomiju orientēts spēka agregāts, kas īpaši piemērots pilsētas satiksmei, kur bieži jāpaātrinās un jāsabremzējas. Ja vēlas braukt taupīgi, bet nav parocīgas uzlādes iespēju, pašuzlādes hibrīdi būs pareizā izvēle, jo to akumulatori uzlādējas braukšanas laikā,» skaidro Toms.
