Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Borisa Tetereva dzīves ceļš aprāvās 2019. gada 21. septembrī. Būdams vienmēr enerģisks un dzīvespriecīgs, viņš par savām veselības likstām nerunāja – negribēja, lai viņu žēlotu un apraudātu. Par to, ka viņu piemeklējusi ļauna slimība, zināja vien retais. Tāpēc ziņa, ka Boriss miris, bija šokējoša un neticama. Mecenāta sirds pārstāja pukstēt nevis dzimtenē, bet gan ārzemēs. Publiskas atvadas no viņa netika rīkotas.
Sieva Ināra Tetereva ļoti smagi pārdzīvoja vīra zaudējumu. Viņi bija kopā jau no skolas laikiem, apprecējās agrā jaunībā, kopā realizēja savus sapņus un dibināja Borisa un Ināras Teterevu fondu, lai palīdzētu piepildīt daudzu talantīgu cilvēku ieceres. Vīra iesākto labdarības jomā Ināra turpina arī tagad, kad pasaulē plosās koronavīruss. Fonds piešķīra 50 000 eiro Latvijas zinātniekiem koronavīrusa izpētei.
«Manam vīram vienmēr bijis svarīgi, lai mūsu darbība padarītu pasauli par nedaudz labāku vietu.
Šodien, kad pandēmija skar pilnīgi ikvienu, ir pašsaprotami, ka fonds sniedz arī savu artavu cīņai pret bīstamo vīrusu. Boriss bija ārsts, un Rīgas Stradiņa universitāte bija viņa augstskola. Boriss veltījis daudz tās izaugsmes veicināšanai, un viņš būtu lepns, zinot, ka tur tiek meklēti līdzekļi, kā pasargāt Latvijas mediķus un iedzīvotājus no šī koronavīrusa,» pauda Ināra.
Ilgu laiku nebija zināms, kur uzņēmējs apglabāts. Decembrī PDz rīcībā nonāca informācija, ka Boriss atdusas tepat, Latvijā. Viņa sieva Ināra jau iepriekš pauda, ka vēlas informāciju par Borisa atdusas vietu atstāt tikai ģimenes ziņā, nepadarot to par publisku piemiņas vietu. Aculiecinieks ne reizi vien sastapis mecenāta sievu uzkopjam gaumīgi iekārtoto kapavietu nelielā kapsētā netālu no jūras, kur apbedīti vairāki izcili Latvijas zinātnes, mākslas un kultūras darbinieki. Borisa mūža mājas ir iespaidīgs, tūju ieskauts monuments, pie kura pieved svaigi bruģēts celiņš.
Teterevs 5. novembrī būtu atzīmējis 65. gadu jubileju. Viņa pieminekļa ansamblis ir kā sava veida dāvana Borisam. Pirms dažiem gadiem mecenāta sieva Ināra uz jautājumu, kā viņa mēdz iepriecināt vīru, teica: «Es cenšos atrast kādus skaistus vārdus.» Tos viņa arī atradusi, lai iegravētu vīra piemineklī:
«Tik liels tu būsi, cik aiz tevis paliks,
Un ne jau naudas maiss, bet kaut kas gluži cits,
Cik paliks roku, sirds un dvēsles skaisto rakstu
Šai zemītē no tevis ierakstīts.»
(J.Strēlis)
