Viktorija Jansone, kas par ieguldījumu baleta mākslā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni, sastapta baleta Gulbju ezers jauniestudējuma pirmizrādē kopā ar galvenās lomas atveidotāju Jūliju Braueri, PDz atzīst, ka no skatuves šķiras bez skumjām.
«Es taču turpinu savu dzīvi šeit, teātrī, tikai citā lomā,» tā Viktorija. «Rit jau piektais gads, kopš esmu arī repetitore, baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis man uzticēja strādāt ar galveno lomu izpildītājām. Pirmā bija tieši Jūlija – sagatavoju viņu dzīves pirmajai galvenajai lomai izrādē Romeo un Džuljeta.»
Baleta soliste atzīst, ka darbs ar jaunajām balerīnām viņai sagādā tikpat lielu baudu kā pašai dejot.
«Arī pēc Gulbju ezera pirmizrādes man bija liels gandarījums, esmu lepna par savu godam padarīto darbiņu. Ikdienā strādāju arī ar citām dejotājām, vadu rīta klasisko stundu, tāpēc mans repetitores darba apjoms ir palielinājies.»
Viktorija ir viena no retajām solistēm, kura darbu apvieno ar triju bērnu audzināšanu.
«Dēls Artēmijs labi mācās. Viņam ir 14 gadu, puikam vairāk interesē inženiertehniskās zināšanas, arhitektūra. Annai ir 10 gadu, un viņa šogad iestājusies baletskolā. Veronikai vēl tikai gads un deviņi mēneši,» stāsta Viktorija.
Vecākie bērni dzimuši iepriekšējās attiecībās ar Jevgeņiju Kalašņikovu, bet Veronikas tēvs ir baleta solists Aleksandrs Osadčijs, ar kuru balerīna darbā iepazinās pirms deviņiem gadiem.
«To var just, ka Veronika ir baletdejotāju bērns – viņai patīk kustēties, klausīties klasisko mūziku. Meita ir ļoti aktīva, varbūt arī kaut kas sanāks baletam,» tā Viktorija Jansone.