Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Spocīgās acteku svilpes daudziem pētniekiem ir bijusi baisa mistērija – līdz šim nav rastas konkrētas atbildes, kādiem mērķiem senās civilizācijas pārstāvji izmantoja galvaskausam līdzīgos instrumentus, taču skaidrs ir viens – tie spēj radīt asinsstindzinošu troksni. Šveices un Norvēģijas pētnieki atklāja, ka cilvēkam šī skaņa ne tikai liekas baisa, bet patiesi aktivizē vairākus centrus smadzenēs, kas liecina par svilpes izdotās skaņas sarežģītību.
Cīrihes universitātes neirozinātnieki veica apjomīgu psihoakustikas eksperimentu, kurā piedalījās 70 brīvprātīgie. Pētījuma dalībniekiem vajadzēja gulties uz magnētiskās rezonanses galda, klausīties piecos dažādos šausminošās svilpes trokšņos un jāinterpretē dzirdētais.
«Mēs konstatējām, ka galvaskausa svilpes skaņas cilvēkiem šķiet tik biedējošas, jo tām piemīt gan mākslīgi, gan dabiski radītas skaņas elementi,»
zinātnes portālam ScienceAlert klāstīja neirozinātnieks Saša Fruholcs. Pētnieki skaidro, ka dabiski un mākslīgi radušos skaņu mikslis apgrūtina burtiski apgrūtina cilvēka smadzenes, kuras izmisīgi cenšas tās kategorizēt un izprast, kas tā varētu būt par skaņu. Taču nāves svilpes sauciens ir tik neparasts, ka smadzenes to nevar ielikt nevienā kategorijā – tā neizklausās pēc dabā dzirdēta trokšņa, mūzikas instrumenta, putna sauciena vai dziedāšanas.
Izdzirdot svilpes skaņu, brīvprātīgā smadzenēs aktivizējās zemas pakāpes dzirdes garozas apgabali, kuri parasti aktivizējas nepatīkamu skaņu iespaidā, piemēram, kliedzienu vai mazuļu raudāšanas. Salīdzinājumā ar citām skaņām, kuras atskaņoja brīvprātīgajiem, starp kuriem bija cilvēku un dzīvnieku radīti trokšņi, dabas, mūzikas un instrumentu radītas skaņas, galvaskausa svilpe īpaši aktivizēja apakšējo frontālo garozu, kas nodarbojas ar sarežģītu signālu apstrādi. Pētnieki ievēroja, ka cilvēki svilpes skaņu uztver tāpat kā sirēnas vai trauksmes signālus.
Pastāv uzskats, ka acteki galvaskausiem līdzīgās svilpes izmantojuši reliģiskos vai upurēšanas rituālos, kur svilpes skaņa radījusi biedējošu atmosfēru. Tā kā svilpes parasti atrastas kopā ar upurētiem cilvēkiem, ir ļoti ticams, ka šīs svilpes skaņas bijušas daļa no rituāla. Savukārt citi avoti uzsver, ka nāves svilpes acteki pūtuši, lai aizbiedētu ienaidniekus vai izmantojuši rituālos, lai sasauktu vētru. Lai arī kāds bija acteku mērķis, viens sīkums gan ir skaidrs – viņi to radījuši, lai liktu skriet šermuļiem pār kauliem. Nāves svilpes arheologiem izdevies atrast acteku kapenēs un tās datējamas no 1250. līdz 1521. gadam.
