Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konkursa ietvaros norisinājās ekspertu diskusija «Drošas satiksmes ABC – Auto, Bizness, Cilvēks 2022», kurā īpaša uzmanība tika pievērsta cilvēciskā faktora un automātisko drošības sistēmu lomai ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, un ar īpašām Desmitgades Dimanta balvām tika godināti izcilākie autoparki konkursa desmit gadu pastāvēšanas vēsturē.
Kā secina eksperti, vidējo Latvijas autovadītāju raksturo neapzināta braukšana, pārkāpumi kā norma un “es” kā vissvarīgākais satiksmes dalībnieks, un sabiedrībai kopumā vēl tāls ceļš ejams, lai braukšanas kultūra uz Latvijas ceļiem ievērojami uzlabotos.
«Šodien, konkursa «Drošākais uzņēmuma autoparks» desmitgadē, es jūtos patiesi priecīgs un gandarīts par paveikto. Visi autoparki, kas piedalījušies konkursā, sevišķi mūsu ilggadējie dalībnieki, ir lieliski strādājuši, pastāvīgi veikuši uzlabojumus – daži pat 10 gadu garumā, un gribas ticēt, ka visi kopā mēs esam snieguši būtisku ieguldījumu satiksmes drošības uzlabošanā. Mēdz teikt – pastāvēs, kas pārvērtīsies, un domāju, ka desmit gadu pieredze ļaus mums izdarīt vērtīgus secinājumus un kopā ar konkursa dalībniekiem, partneriem un draugiem paveikt vēl vairāk, lai kopējā braukšanas kultūra Latvijā ar katru gadu uzlabotos," saka konkursa ilggadējs žūrijas priekšsēdētājs, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Pirmajā diskusijas blokā «Automātiskās drošības sistēmas: akla uzticēšanās vai gudrs papildinājums?» Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» Tehniskās daļas vadītājs Sarmis Svilis, SIA «Kreiss» autovadīšanas instruktors Didzis Dzelzkalējs, AS «Mapon» produkta attīstības vadītājs Kalvis Šēnbergs un VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» Biķernieku kompleksās sporta bāzes vadītājs un drošas braukšanas eksperts Normunds Lagzdiņš runāja par automātisko drošības sistēmu jeb ADAS (Advanced Driver Assistance Systems) nozīmi satiksmes drošībā.
Kopumā eksperti uzsvēra, ka ADAS ir ļoti svarīgas un nākotnē tām būs arvien būtiskāka loma – jo labāk aprīkots auto, jo lielāka iespēja izvairīties no sadursmēm, kas citādi rezultētos ar lielām apdrošināšanas summām un automašīnas remonta izmaksām. ADAS ir attīstītas tiktāl, ka bīstamas situācijas un riska faktorus, piemēram, miglā uz ceļa izskrējušus dzīvniekus, fiksē daudz ātrāk un precīzāk nekā autovadītājs, tomēr daudzi, sevišķi vecāka gadagājuma autovadītāji nereti neuzticas šīm sistēmām – līdz brīdim, kad tās viņus glābj no satiksmes negadījuma.
«Ar ADAS aprīkotas automašīnas arvien vairāk ienāk ne tikai profesionālajos autoparkos, bet arī privātajā sektorā. Mēs ejam laikam līdzi un, apzinoties, ka Latvijas autoparkā ir ļoti dažāda vecuma automašīnas, meklējam risinājumus, kā ADAS nodrošināt arī vecākām automašīnām. Ja agrāk klientu interese bija drīzāk vispārīga, tagad jau cilvēki nāk ar konkrētām vēlmēm, interesējoties galvenokārt par aklo zonu, joslu līniju šķērsošanas un distances kontroles asistentiem,» saka AS «Mapon» produkta attīstības vadītājs Kalvis Šēnbergs.
Diskusijas otrais bloks bija veltīts tēmai «Kā ārstēt autovadītāju deficītu?», sarunā piedaloties AS «Aldaris» valdes loceklei Elīnai Aščukai, AS «Delta LV» valdes priekšsēdētājam Aigaram Freibergam, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājam Kristiānam Godiņam un Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietniekam, konkursa ilggadējam žūrijas loceklim Jānim Kalniņam.
Eksperti atzina, ka šoferu pagaidām pietiek, bet satraucoša tendence ir profesionālo autovadītāju vecums – lielākā daļa ir vecāki par 45 gadiem. Jaunajiem šis amats nešķiet saistošs, un būtu jādomā arī par to, kā ieinteresēt sievietes par profesionālajām autovadīšanas kategorijām.
Kā norādīja Satiksmes ministrijas pārstāvis Jānis Kalniņš, lai kādi maldīgi stereotipi veidotos sabiedrībā par sievietēm kā sliktākām autovadītājām, sievietes nereti ir apdomīgākās un mazāk iesaistās riskantās situācijās, ko apliecina ceļu satiksmes negadījumu statistikas dati. Savukārt AS «Aldaris» valdes locekle Elīna Aščuka uzsvēra nepilna darba laika nozīmi autovadītāju piesaistīšanā: «Darba devējiem ir jāapzinās, ka uz katru gadījumu jāskatās individuāli, jābūt lielākai elastībai. Protams, iespēja strādāt nepilnu darba laiku neatrisinās visas problēmas, bet vismaz daļēji autovadītāju trūkumu šādi varētu novērst.»
Eksperti ieteica šoferu trūkumu risināt valstiski, piemēram, vienkāršojot attiecīgās autovadītāja kategorijas iegūšanas iespējas, tās, piemēram, subsidējot (pagaidām to dara daudzi uzņēmumi paši, bet cik ilgi?), pārskatot vecuma robežu, no kuras iegūstama attiecīgā kategorija, veicinot konkurētspējīgu atalgojumu un jauniešu interesi par darbu ar jauniem, moderniem, ar ADAS aprīkotiem transportlīdzekļiem.
Savukārt trešajā diskusiju blokā BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieks Arturs Smilga, sertificēta psiholoģe Natālija Dauberga un autosportists Ralfs Sirmacis sarunājās par tēmu «Kā izraisīt ceļu satiksmes negadījumu: autovadītāju kļūdas vai ieraduma spēks?».
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu Eiropas Savienības (ES) valstīs Latvija regulāri ierindojas augstās vietās: 2019. gadā ieņēma 5. vietu, 2020. uzstādīja antirekordu, ierindojoties 2. vietā, savukārt 2021. gadā bija 3. vietā.
«Diemžēl daudzi autovadītāji daudzus pārkāpumus uzskata par normu, brauc neapzināti, nepievēršot visu uzmanību ceļam, un neizjūt sevi kā pārējās satiksmes elementu. Katram šķiet – es esmu pats svarīgākais, tikai man ir jāsteidzas, tikai es protu braukt. Taču mūsu uzvedību uz ceļa ietekmē ne tikai infrastruktūra, bet arī šie cilvēkfaktori – kādi esam kā cilvēki, cik stresa noturīgi esam, kāda ir mūsu kopējā saskarsmes kultūra, kas ļoti spilgti atspoguļojas arī satiksmē,» atzina psiholoģe Natālija Dauberga.
Tāpat eksperti uzsvēra, ka liela nozīme ir braukšanas instruktoriem, jo tieši jaunajiem autovadītājiem mēdz būt nihilistiska attieksme, apzināti neievērojot ceļu satiksmes noteikumus. Profesionālajos autoparkos šādas problēmas varētu risināt ar tehniskiem autovadītāju uzraudzības līdzekļiem, bet kopumā būtu jādomā par bargāku sodu sistēmu, vienlaikus izglītojot sabiedrību un uzsverot emocionālās inteliģences nozīmi. Būtiska loma ir arī ģimenes piemēram, jo bērni vēro, kā brauc vecāki.
