Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šī teritorija jauno tehnoloģiju aprobēšanai netika izvēlēta nejauši. Skarbo apstākļu, garo darba stundu, dažādu risku un citu faktoru dēļ aizvien mazāk šoferu ir gatavi uzņemties smago darbu šajā vietā. Tāpēc par glābiņu nozarei, kur efektivitātei ir ļoti liela nozīme, kļūst kravas automašīnas, kas bez paguruma spēj braukt bez atpūtas pauzēm un ir aprīkoti ar sensoriem, kuri palīdz izvairīties no šķēršļiem.
Attīstības bāze
Viens no lielākajiem šķēršļiem pašbraucošo transportlīdzekļu ieviešanai joprojām ir tiesiskā regulējuma trūkums. Tomēr arī šajā jomā ir vērojami pārmaiņu aizmetņi. Vācija 2021. gada jūlijā pieņēma Autonomās braukšanas likumu un kļuva par pirmo valsti pasaulē, kurai ir īpašs tiesību akts šīs jomas regulēšanai. Likums pašbraucošās mašīnas ļauj izmantot noteiktās jomās, piemēram, satiksmē starp loģistikas termināļiem. Tādējādi Vācijas likumdevēji ir izveidojuši drošus nosacījumus šīs tehnoloģijas praktiskiem izmēģinājumiem, tostarp cilvēka uzraudzībā arī uz valsts ceļiem.
Pēdējos gados dažādas braukšanas palīgsistēmas, piemēram, avārijas bremzēšana un GPS uzraudzīta kruīza kontrole, ir pierādījušas, ka tehnoloģijas, jo īpaši datorizētas, ne tikai atvieglo transportlīdzekļa vadību, bet arī paaugstina drošību un uzlabo ekonomiju. Turklāt eksperti lēš, ka 94% ceļu satiksmes negadījumu mūsdienās joprojām ir cilvēku kļūdas dēļ. Mazāki bojājumi, mazāk ievainoto un bojāgājušo ir neapstrīdams arguments, lai paātrinātu pašbraucošo auto attīstību.
Galvenie ieguvēji – pārvadātāji
Starptautiskajā kravas auto ražošanas uzņēmumu grupā «TRATON», kurā ir iekļauti zīmoli «Scania» un MAN, uzskata, ka nākotne pieder pašbraucošām mašīnām. Šo pārliecību vislabāk ilustrē grupas nesen pieņemtā globālā stratēģija autonomas braukšanas risinājumu izstrādei. Tā attiecas uz visiem grupas pārvaldītajiem zīmoliem.
«Pašlaik mēs testējam tehnoloģijas un koncentrējamies uz daudzsološākajiem rezultātiem un risinājumiem, jo autonomo kravas auto sērijveida ražošanu vēlamies sākt jau līdz 2030. gadam,» saka Katarīna Modāla-Nilsone, «TRATON» tehniskās attīstības direktore.
Pašbraucošajiem auto ir daudz priekšrocību. Piemēram, tie spēj veikt lielus attālumus bez pārtraukuma. Tas nozīmē, ka tie spēj darboties 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, taču ar drošāku un degvielu taupīgāku braukšanas ātrumu. Turklāt iebūvētie sensori ļauj šiem auto ātrāk reaģēt uz briesmām, piemēram, dzīvniekiem uz ceļa. Automatizētā braukšana samazina arī degvielas patēriņu un attiecīgi negatīvo ietekmi uz vidi.
Nav mazsvarīgs arī tāds aspekts, ka, izslēdzot cilvēka pieļautas kļūdas, bojājumi notiek retāk, tāpēc sarūk remonta izmaksas un dīkstāves laiks. Tādējādi pašbraucošie transportlīdzekļi sniedz arī lielāku drošības izjūtu to pārvaldītājiem un uzlabo darbības efektivitāti.
Visbeidzot šādas mašīnas samazina personāla izmaksas, kas veido otro lielāko pozīciju mašīnu ekspluatācijas izdevumu tāmē pēc degvielas tēriņiem. Autonomas kravas mašīnas ir arī risinājums, iespējams, lielākajai problēmai transporta nozarē – dramatiskajam šoferu trūkumam.
Turklāt šo problēmu saasina fakts, ka pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem turpina augt. Saskaņā ar Vācijas Kravu autopārvadājumu, loģistikas un utilizācijas asociācijas datiem šajā valstī vien katru gadu pensionējas aptuveni 30 000 kravas auto vadītāju, bet viņu vietā nāk tikai 17 000 jaunu. ASV 2021. gadā trūka 80 000 šoferu, un paredzams, ka līdz 2030. gadam šis skaits dubultosies.
Pirmie izmēģinājumi
Uzskaitītie bonusi ir iespaidīgs arguments, lai liktu ražotājiem autonomās braukšanas tehnoloģijas attīstīt īpaši centīgi. Piemēram, «TRATON» grupas uzņēmumi jau kādu laiku veic attiecīgus testus.
«Scania» 2018. gadā sāka testēt pašbraucošus kravas auto Austrālijas kalnrūpniecības grupai Rio Tinto piederošās sāls raktuvēs. Lēmumam izmēģinājumus veikt prom no jebkādas ceļu satiksmes bija pamatots iemesls.
«Ieguves vietas ir ideāli piemērotas šādu tehnoloģiju testēšanai, jo tajās transportlīdzekļi tiek izmantoti ārkārtīgi intensīvi. Automatizācijas sniegtās drošības un produktivitātes priekšrocības raktuvju īpašniekiem ir liels ieguvums. Turklāt uzdevumi, kas šeit jāveic, nav tik sarežģīti kā, piemēram, pilsētas satiksmē,» skaidro «Scania Mining» vadītājs Bjerns Vinblads.
Citā projektā «Scania» spērusi pat soli tālāk. Piemēram, Austrālijas raktuvēs šoferis uzrauga autonomās vadības darbību un nepieciešamības gadījumā var iejaukties, bet 2019. gadā prezentētajam «Scania AXL» konceptuālajam pašizgāzējam vadītājs nav nepieciešams – tam pat nav kabīnes.
Iežogotā teritorijā šāds pašizgāzējs lieliski demonstrē, kādas iespējas nākotnē pavērs 5. līmeņa autonomo transportlīdzekļu ieviešana sērijveida ražošanā. Tas būs vissvarīgākais posms pašbraucošo transportlīdzekļu attīstībā.
Uz publiskajiem ceļiem jau tagad
Līdzīgus projektus īsteno arī citi «TRATON» grupas uzņēmumi. To testa modeļi pārvietojas starp ostām un termināļiem. Vislielāko potenciālu grupa saskata regulārajos kravu pārvadājumos, kur auto kursē, piemēram, starp diviem loģistikas centriem. Transporta autonomijas risinājumus «TRATON» gatavojas ieviest jau tuvākajā nākotnē, bet 2030. gadā tiks sākta to sērijveida ražošana.
«Satiksme starp diviem loģistikas centriem parasti notiek pa lielceļiem. Salīdzinot ar pilsētas satiksmi, kravas mašīnām šeit ir vieglāk, jo ir mazāk sarežģītu situāciju. Turklāt nozarē, kā zināms, intensīvā darba un smago apstākļu dēļ ir liels autovadītāju trūkums un augstas personāla izmaksas. Tāpēc pašbraucošās kravas mašīnas, kas pārvadā preces no viena mezgla uz otru, visticamāk, kļūs par pirmo pašbraucošo transporta veidu uz publiskajiem ceļiem,» saka Katarīna Modāla-Nilsone.
«TRATON» grupa ir kļuvusi par pirmo kravas auto ražotāju Eiropā, kas izmēģina autonomos pārvadājumus starp diviem loģistikas mezgliem pa publiskajiem ceļiem. Divas testa mašīnas regulāri veic aptuveni 300 kilometrus pa Zviedrijas E4 šoseju starp Scania rūpnīcām Sēderteljē un Jenšēpingā.
Šo testu dati ļaus «Scania» attīstīt mašīnmācīšanos un sagatavoties visdažādākajiem gadījumiem, kādos var nonākt autonomie transportlīdzekļi. Nav tālu arī tas brīdis, kad uzņēmuma pirmās pašbraucošās kravas mašīnas sāks testēt uz Vācijas autoceļiem – galu galā 2030. gads nav aiz kalniem.
