Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viena no jomām, kur tas izpaužas īpaši, ir saskarne, savienojamība un attālinātā vadība. Tipisks piemērs ir skārienekrāns, kas tagad ir pilnīgi visās viedierīcēs. Automobiļos tas pirmoreiz parādījās 1986. gadā, taču ievērības cienīgu izplatību izpelnījās šajā tūkstošgadē. Tagad tas ir standarta aprīkojums vairumā jauno auto, un drīz vien par tikpat ikdienišķu parādību kļūs lietotnes attālinātai automobiļa pārvaldīšanai.
Viedtālrunis savienojas ar auto
Auto un viedtālruņu integrācija ir kļuvusi par modernu modeļu iezīmi, un daudziem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi.
«Paraugieties apkārt – mūsu dzīve lielā mērā norit viedtālruņos. Mēs tos izmantojam ne tikai zvaniem, īsziņām un sociālajiem tīkliem, bet arī lai klausītos mūziku, pētītu kartes, skatītos laika prognozes utt. Tāpēc ir tik svarīgi, lai tālruni varētu savienot ar automašīnu un viss nepieciešamais būtu pa rokai. Jāatzīst gan, ka nereti cilvēki daudzas no šādas savienojamības iespējām neizmanto. Piemēram, es pats straumēju mūziku, izmantoju navigāciju un šad tad arī zvanu, bet pagaidām tas arī viss,» saka Guntars Pulss, žurnāla Profi Latvija galvenais redaktors un ilggadējs Latvijas Gada auto žūrijas tiesnesis.
Dažos auto iestrādātās inovācijas paver ļoti daudzveidīgas iespējas, un dažas no tām var izmantot, pat neesot automašīnā. Piemēram, ar FordPass sistēmu, ko Ford ir ieviesis jaunajos modeļos, automobiļa īpašnieks var ar viedtālruni pieslēgties savam auto un pārbaudīt degvielas atlikumu un akumulatora uzlādes līmeni, atslēgt un aizslēgt automašīnu, kā arī aplūkot, kur tā atrodas. Tam, protams, ir nepieciešams internets, bet to Ford nodrošina, visos modeļos uzstādot modemu.
Autobraucēju ikdienu atvieglo arī IT uzņēmumu un autoražotāju kopīgi izstrādātā programmatūra, piemēram, Apple CarPlay un Android Auto. Tā, spoguļojot telefona ekrānu infoizklaides displejā, ļauj izmantot populāras lietotnes, padarot braukšanu gan ērtāku, gan drošāku.
Taču nozīme ir ne vien savienojamībai, bet arī tam, cik labi darbojas dažādas sistēmas.
«Vēl salīdzinoši nesen tirgū bija automašīnas, no kurām varēja piezvanīt brīvroku režīmā, taču skaņas kvalitāte bija, maigi sakot, necila. Dažreiz bija sajūta, ka cilvēkam, otrā galā runājot, galvā ir spainis. Tagad kas tāds ir izņēmums. Taču lielākā daļa cilvēku automašīnu izmanto vairākus gadus, un ir svarīgi pārliecināties, ka tajā viss strādā, kā nākas,» uzsver Guntars Pulss.
Iespējas paplašinās ne tikai transportā
Bez auto braukšanas jaunās savienojamības sistēmas paver vēl kādu noderīgu iespēju – maršrutu plānošanu. Plānojot laikus, var rūpīgāk izvērtēt dažādas ceļojuma detaļas. Kad cilvēks ar šādi sagatavotu maršrutu iesēžas savā spēkratā, tas uzreiz ir pieejams infoizklaides ekrānā. Šādu bonusu piedāvā, piemēram, jau pieminētā lietotne FordPass.
Tāpat ir iespējams attālināti ieslēgt dzinēju, lai uzsildītu vai atdzesētu salonu. Elektroauto īpašniekiem priekšrocību ir pat vēl vairāk. Piemēram, iestatot brauciena sākuma laiku, automašīna akumulatora temperatūru pielāgos laikapstākļiem un tādējādi nodrošinās maksimāli efektīvu brauciena sākumu. Ford gadījumā šādi sadarbojas FordPass un Mustang Mach-E.
Guntars Pulss atklāj, ka šīs jaunās funkcijas ir kļuvušas par atsevišķu spēkratu vērtēšanas lauku, un velk paralēles ar viedierīcēm, ko aizvien vairāk izmanto attālinātai pārvaldībai.
Tā ar viedtālruņiem tagad var apskatīties elektrības patēriņu, regulēt mājokļa apgaismojumu un klimatu, pieslēgties novērošanas videokamerām utt. Tāpat ar tālruni var attālināti mācīties, piedalīties konferencēs un TV raidījumos.
«Mēs vienkārši vēl neesam pieraduši automašīnu lietotnes izmantot telefonā. Man, piemēram, patiktu lietotnē saņemt ziņu, ka drīzumā veicama tehniskā apkope. Var jau, protams, paļauties uz savu atmiņu, bet tad eļļas maiņu var nokavēt arī par vairākiem tūkstošiem kilometru,» spriež Guntars.
Starp citu, no FordPass šādu atgādinājumu jūs saņemsiet. Kad lietotni sasaista ar auto VIN numuru, tā informē par veiktajām apkopēm un, ņemt vērā nobraukumu, ziņo, ka vajadzētu pieteikties nākamajai apkopei. Turklāt automobiļa īpašnieks reāllaikā saņem informāciju par jebkādām izmaiņām, kas saistītas ar automobiļa tehnisko stāvokli, tostarp par iekšdedzes modeļu akumulatora kapacitātes samazināšanos ziemā.
Starp citu, termins «lietu internets» (Internet of Things jeb IoT) parādījās 1999. gadā. Ar to saprata pilnīgu pieslēgšanos internetam, un tas ir attiecināms uz jebko – ražošanas vai tehnisku procesu attālinātu vadību, preču plūsmas izsekošanu un darbinieku uzraudzību. Lai arī daudzu autobraucēju ikdienā attālinātā spēkratu pārvaldība vēl tikai ienāk, tehniski auto jau ir kļuvuši par daļu lietu interneta, nodrošinot daudzas jaunas funkcijas un līdz ar to bagātinot automobiļa izmantošanu ikdienā.
