Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tehnoloģijas ir uzlabojušās, taču riski pastāv joprojām
Pirmais sērijveida skārienekrāns debitēja 1986. gada modelī «Buick Riviera». Nepilnus četrus gadus vēlāk šī displeja ražošana tika pārtraukta, taču ne tāpēc, ka vecā katodstaru lampu tehnoloģija (CRT) nebija tam piemērota. Lēmumu noteica nelabvēlīgās lietotāju atsauksmes. Cilvēki sūdzējās, ka laikā, kad ekrānā kaut ko dara, uz šo procesu ir jākoncentrējas, bet tas savukārt novērš uzmanību no ceļa.
Bažas par drošību ir pilnīgi pamatotas. To apstiprināja arī, piemēram, negadījums Vācijā 2020. gadā, kad «Tesla Model 3» iekļuva avārijā, kamēr vadītājs skārienekrānā mēģināja nomainīt logu tīrītāju opcijas. Lieta tāda, ka, lai aktivizētu «Model 3» un «Model Y» logu tīrītājus, jānospiež taustiņš uz sviras blakus stūrei, tad galvenajā ekrānā parādās attiecīga izvēlne un tur jāsameklē un jānospiež uz vajadzīgā režīma. Pēc šīs avārijas Vācijā tāds logu tīrītāju vadības veids tika aizliegts.
Taču dažādu funkciju regulēšana skārienekrānā ražotājiem ļauj ietaupīt, jo katrs fiziskais taustiņš un slēdzis nozīmē papildu izmaksas, tāpēc kopš «Buick Riviera» laikiem skārienekrāni ir strauji izplatījušies visos auto segmentos un tiek izmantoti arvien plašāk.
«Sākotnēji gan ekrānu skārienjutīgā virsma nebija tik kvalitatīva kā viedtālruņiem. Atceros, ka 2012. gada Range Rover modelim sniegotas ziemas laikā sēdekļu apsildi nevarēju ieslēgt, jo ekrāns vienkārši nereaģēja uz mitru pirkstu,» atceras portāla «Delfi auto» apskatnieks Raimonds Zandovskis.
Tiesa, pēdējos gados vērojama pretēja tendence. Ražotāji svarīgākajām funkcijām atkal ierīko taustiņus.
Fiziskas pogas nav jāierauga, tās var sataustīt
Kā spilgtu piemēru šai tendencei Raimonds Zandovskis min «Opel» pirmās paaudzes Insignia – tur ražotājs fiziskus ciparu taustiņus bija ieviesis pat mobilā tālruņa vadībai.
«Pēc modeļa modernizācijas vairākums funkciju tika pārvietotas uz lielo skārienekrānu. Pat salona temperatūras regulēšana bija uz atsevišķas skārienjutīgas virsmas centrālajā konsolē. Taču nākamās paaudzes Insignia, kas debitēja pirms pieciem gadiem, atkal būtiskākajām funkcijām piedāvāja reālus taustiņus. Līdzīgi rīkojas arī citas kompānijas,» stāsta Raimonds.
Spilgta jaunās tendences pārstāve ir Mazda. Kompānija veica pētījumus un tā noskaidroja, ka autovadītājam skārienekrānā pārāk ilgi nākas meklēt vajadzīgo ikonu, tāpēc viņi nevelta pienācīgu uzmanību ceļam. Tieši satiksmes drošība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunās paaudzes «Mazda3» hečbeka centrā nav skārienekrāna.
Šajā un citos japāņu ražotāja modeļos atsevišķi fiziski taustiņi ir populārākajām funkcijām, tajā skaitā audio un klimata kontrolei, sēdekļu un logu apsildei.
«Arī «Peugeot» savulaik, līdz ar 2013. gada 308. modeli, sāka pārnest funkcijas uz skārienekrānu, bet trīs gadus vēlāk izveidoja «Peugeot i-Cockpit» interjera koncepciju, kas turpmāk atkal paredzēja vairāk fizisko taustiņu. Līdzīgus risinājumus savos mazākajos modeļos izmanto arī «Audi»,» stāsta Raimonds. Tāpat no taustiņiem neatsakās «Toyota», tie tiek izmantoti arī jaunās paaudzes elektroauto «bZ4X».
Svarīgi arī, ka reālās pogas bieži vien ir uzlabotas.
«VW grupa ne tikai ir saglabājusi diezgan daudz fizisko taustiņu, bet to piktogrammas ir skaidri izgaismotas. Tumsā tās spīd un ir viegli nolasāmas. Atceros, ka Latvijas Gada auto pasākumā, kad vienkopus bija apskatāmi visi konkursanti, rudens drēgnajā vakarā labi varēja redzēt, ka «VW» un «Audi» piktogrammas bija izgaismotas visspilgtāk, bet korejiešu mašīnās vajadzēja ieskatīties, lai saprastu, kas ir kas," stāsta Raimonds Zandovskis.
Taču ne visos modeļos ražotāji ievieš taustiņus, un ir arī skaidrs, kāpēc tā, – pasaulē ir daudzi reģioni, kuros mūsu platuma grādos noderīgas lietas, piemēram, sēdekļu apsilde, nemaz nav vajadzīgas. Droši vien ražotāji ir aptaujājuši fokusgrupas un noskaidrojuši, kam jābūt regulējamam skārienekrānā, kam – ar taustiņiem.
«Piemēram, audio sistēmas skaļumam, klimata kontrolei, sēdekļu apsildei. Savukārt retāk lietojamas funkcijas, ko var iestatīt pirms brauciena, var palikt skārienekrānā,» uzskata Raimonds.
Viņš ir pārliecināts, ka skārienekrānā salikt visu nav labs risinājums, jo, vadot auto, izvēļņu mudžeklī atrast nepieciešamo ikonu ir daudz sarežģītāk nekā piespiest reālu taustiņu. Turklāt, kamēr skatās skārienekrānā, novēršas no stūrēšanas, bet uz ceļa nav nekā svarīgāka par drošību.
