Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No 16.septembra sāksies Pifa Latvijas ceļojums: izrāde «Un atkal Pifs…» būs skatāma 16.septembrī Ulbrokā, 17.septembrī Jaunolainē, 20.septembrī Daugavpilī, 21.septembrī Rēzeknē, 24.septembrī Siguldā, 28.septembrī Kuldīgā, 12.oktobrī Aizkrauklē un 15.oktobrī Cēsīs.
Īstajā pirmizrādes gadadienā – 1.oktobrī – vērienīgas svinības plānotas «Hanzas peronā» – jubilejas izrādēs plkst.12 un 16 skatītājiem teātris būs sagatavojis pārsteigumu – stundu garas radošas un atraktīvas «stacijas» pirms izrādes, kuru laikā būs iespēja gan apgūt iestudējuma dziesmas, gan spēkoties cīsiņu vilkšanas sacensībās, gan zīmēt lielo Pifa komiksu.
Pifa tēla radītājs – spāņu mākslinieks Žozē Arnāls – savu komiksa varoni pirmo reizi publikai prezentēja 1948.gadā Francijā. Arnāls kara, bēgļu gaitu un pat gūsta laikā koncentrācijas nometnē bija spējis izdzīvot, lielā mērā pateicoties savam karikatūrista talantam, ko bija attīstījis un veiksmīgi realizējis Spānijā pavadītajos jaunības gados. Francijā Arnāls publicējās dažādos komunistiskas ievirzes laikrakstos, tostarp ar Pifa tēla palīdzību pievēršot uzmanību sociālās netaisnības jautājumiem.
Divus gadus pēc Pifa dzimšanas viņam pievienojās arī antagonists – runcis Herkuless.
Vēlākos gados Pifs kļuva tik populārs, ka viņa vārdā tika pārsaukts bērniem domāts žurnāls, par Pifu sāka rakstīt stāstus, veidot izrādes un multfilmas, Pifu zīmēja, tulkoja un interpretēja jau citi mākslinieki gan Francijā, gan ārpus tās.
Latvijā «Pifa piedzīvojumi» pirmo reizi tika izdoti 1963.gadā, un jau 1964.gadā Tīnas Hercbergas režijā tapa pirmais Latvijas Leļļu teātra iestudējums par Pifa gaitām. Pēc pieklājīga skatuves mūža tas tika noņemts no repertuāra, lai jau 1983.gadā mākslinieks Pāvils Šenhofs kopā ar Arnoldu Skutulu iejustos režisora ādā un radītu izrādi, kas kļūs par Latvijas teātra leģendu un aktrises Vijas Blūzmas mūža lomu.
Par godu 40.dzimšanas dienai, teātris ir izdevis atjaunotu izrādes mūzikas albumu, kurā iekļautas ne vien visiem zināmās dziesmas par krustmāmiņu Agati, krusttētiņu Tontonu, Pifu un Herkulesu, bet arī izrādes instrumentālie muzikālie numuri, kuros pie klavierēm dzirdams pats izrādes komponists.
