Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mani tautieši, puiši desantnieku krekliņos (..) pašlaik sēž mežā pie Ukrainas robežas, un izskatās, ka tuvākajā laikā gatavojas piedalīties ļoti sliktā pasākumā, kam var būt katastrofālas sekas mūsu valstij (..), un, iespējams arī, ka nepavisam ne visi atgriezīsies dzimtenē dzīvi,» viņš sacījis.
«Krievijas armija, kurai ir milzīga kaujas pieredze, jau trīs dienas atrodas ellē. Nogalināto skaits jau mērāms tūkstošos, gūstā krituši simti, hospitāļi un civilās slimnīcas pierobežas zonā ir pārpildītas ar ievainotajiem,» turpinājis Sahaščiks.
«Neviens no operācijas mērķiem nav sasniegts. Nav izdevies ieņemt ne Kijevu, ne kādu no apgabalu centriem. Krievijas armija jau stipri novārdzināta, bet ukraiņi izturējuši visgrūtākās pirmās 72 stundas, veiksmīgi tikuši galā ar mobilizāciju, saorganizējušies, noslīpējuši loģistiku, saņēmuši no visas pasaules gan morālu, gan militāri tehnisku atbalstu, un, galvenais, ieraudzījuši, ka tie, kas viņiem uzbrūk, ir parastie mirstīgie, pārstājuši baidīties, sajutuši uzvaras garšu. Šī armija neatkāpsies un nepadosies.»
«Krievijas karavīri vienkārši kļuvuši par propagandistu upuriem, kuri viņiem solīja, ka viņus sagaidīs kā uzvarētājus, – turpretī jūs taču visu jau zināt. Lai gan jums atņemti telefoni, jūs taču vēl atrodaties savā zemē, esat sazinājušies ar tuviniekiem un draugiem, jums bijis laiks visu novērtēt un pārdomāt,» viņš sacījis.
«Informācijas karš ir briesmīgs, propagandisti iemanījušies pataisīt baltu par melnu – un otrādi. Negribu līst politikā, bet katram domājošam cilvēkam būtu jāsaprot vismaz trīs lietas. Pirmkārt, Ukraina Baltkrievijai nekad nav draudējusi un nedara to arī patlaban. Otrkārt, nekādu nacionālistu vai narkomānu Ukrainas valdībā nav, bet, ja arī būtu, tad viņi būtu ievēlēti brīvās, demokrātiskās vēlēšanās.»
«Treškārt, Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem nav nekāda tiesiska pamata iebrukt Ukrainas teritorijā – jo vairāk tāpēc, ka to aizliedz spēkā esošā konstitūcija,» uzsvēris atvaļinātais Brestas desanta brigādes komandieris.
«Tas nav jūsu karš. Jūs neaizstāvēsiet savu dzimteni, savu māju, savu ģimeni, jūs šai konfliktā neiemantosiet slavu, bet vienīgi kaunu, pazemojumu, asinis, nāvi un atstumtības zīmogu visai baltkrievu tautai uz gadu desmitiem. Brāļi, atrodiet iespēju nepiedalīties šai netīrajā pasākumā! Komandieri, kā jūs spēsiet sadzīvot ar apziņu, ka sūtījāt savus puišus nāvē ne par ko? (..) Īpaši vēršos pie augstākajiem karavadoņiem, no kuriem daudz kas atkarīgs. (..)
Atceros jūs kā krietnus un atbildīgus komandierus, kas spēj dziļi analizēt situāciju un izvērtēt tādu vai citādu lēmumu sekas. (..) Lai kādu spiedienu uz jums neizdarītu, izšķirieties par patiesi pilsonisku un vīrišķīgu soli, (..) nesūtiet puišus uz lopkautuvi. Dažkārt augstākais varoņdarbs ir vienkārši pateikt »nē", paliekot vēsturē kā cilvēkam, kas izglābis simtiem vai pat tūkstošiem dzīvību un arī attiecības ar brāļu tautu," savu aicinājumu nobeidzis Sahaščiks.
