Par to, ka 85 gadu vecumā šo pasauli pametis dzejnieks Knuts Skujenieks, paziņoja viņa dēls Jānis Skujenieks. Sarunā ar PDz viņš atklāj: «Tēvam trausla veselība bijusi vienmēr pēdējos gados, visas krāsas sabiezinājās… Savas pēdējās dienas viņš pavadīja mājās ģimenes lokā, atvadījāmies, viņš aizmiga un nepamodās.
Domāju, tā bija ļoti cienīga aiziešana.»
Savulaik vaicāts, vai nebaidās no nāves, dzejnieks Knuts Skujenieks atbildēja: «Īpaši ne… Bet to, ka man jātaisās pie smilšu Mārtiņa, es uzzināšu kādu laiciņu iepriekš.» Knuts jau bija nolēmis – viņš atdusēsies blakus savai mātei un tantei Zentai Raiņa kapos.
Viņa Salaspils mājā Knuts ir ik uz soļa. Par viņu atgādinās suvenīri grāmatplauktā, kurus kopā ar sievu azartiski medījuši ārzemju ceļojumos, Romāna Džilinska lēģerī gleznotais dzejnieka jaunības dienu portrets pie sienas, rakstāmmašīna, ar kuru viņa sieva pārrakstīja no lēģera sūtītos dzejoļus. Knuts ir visos savos dzejoļos, kas tik daudziem kļuvuši tuvi sirdij.
Šajā vasarā viņš vēl paguva papriecāties par skaisti iekopto dārzu, bet pārziedēs tas jau bez viņa… «Mamma ir agronome, viņa visu apzināto mūžu strādājusi Salaspilī, Nacionālajā botāniskajā dārzā. Viņa cenšas joprojām dārzā rosīties, bet veselības dēļ tik daudz spēka vairs tam nepietiek. Dzīvoju pavisam netālu, un mūsu ģimene esam pie mammas vismaz piecas reizes dienā. Savulaik vecāki palīdzēja pieskatīt mazbērnus, tagad mēs palīdzējām viņiem,» teic dēls Jānis.
Vairāk lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā.