Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aizrāva īstā dzīve
Ilgai Sūnai 11. janvārī apritēja 90 gadu, un liela daļa viņas dzīves bija saistīta ar fotogrāfiju. Kad pagājušā gadsimta 70. gados viņa nonāca žurnālā Rīgas Modes, sākās aizraujošais ceļš modes pasaulē. Tolaik Latvijā veidotais izdevums tika sūtīts arī ārpus Padomju Savienības, un to šķirstīja ar tādu pašu apbrīnu, kā tagad skata glancēto Vogue.
Tajos laikos žurnāla fotogrāfam bija jābildē tā, lai varētu saskatīt katru apģērba kabatiņu, krociņu un podziņu, un modelēm bija jāsastingst vienā pozā. Turpretim Sūnai labpaticis iemūžināt, kā viņa pati izteikusies, patieso dzīvi aiz kadra. Viņai patika fotografēt nemanot. Žurnālā Rīgas Modes redzamo fotogrāfiju autors lielākoties bijis viņas skolotājs un iedvesmotājs Jānis Kreicbergs, bet Sūna uzstādīja kadru fotogrāfam un blakus ar savu aparātu klusām klikšķināja.
Šī pieeja arī padarīja viņu tik īpašu. Modes dizainere un savulaik populāra žurnāla Rīgas Modes modele Asnāte Smeltere sarunā ar PDz atceras:
«Savā salona A es 2002. gadā uztaisīju viņas fotogrāfiju izstādi, un kāds ārzemnieks apbrīnoja tehniku, kādā Ilga Sūna uzņēmusi melnbaltās fotogrāfijas. Viņa pati tās attīstīja savā fotodarbnīcā.»
Sūnas izstādes Tuvplāns aiz kadra, Sieviete un mode un Mode tuvplānā, kas atklāj modes tapšanas aizkulises Latvijā padomju gados, bija plaši apmeklētas. Viņa piedalījusies arī vairāk nekā piecdesmit fotogrāfiju izstādēs Latvijā un ārzemēs. Tagad lielākā daļa viņas bilžu ir Rīgas Fotogrāfijas muzeja īpašums, daudzas glabājas arī privātās kolekcijās Latvijā un ārpus tās.
No Sibīrijas saliem līdz prožektoru gaismai
«Atcerēšos viņu kā personību, kas izdzīvojusi plašu dzīves diapazonu – no sasalušiem matiem Sibīrijas skarbajās ziemās līdz prožektoru gaismām un to izgaismotajām niansēm viņas smalkajās modes fotogrāfijās. Tajās atspoguļojās Ilgas skaistā un daudz piedzīvojusī dvēsele. Viņa bija lielisks ģimenes cilvēks, kas izaudzinājusi divas meitas un piedalījusies mazbērnu audzināšanā. Laikā, kad beidza eksistēt žurnāls Rīgas Modes, bijām ar kolēģēm ciemos pie viņas jubilejā. Ilga dzīvoja daudzdzīvokļu mājā aiz Mežaparka, un no viņas dzīvokļa varēja vērot brīnišķīgu saulrietu,» par modes fotogrāfi stāsta Asnāte Smeltere.
«Mums bija ļoti tuvas attiecības. Man bija kādi 15 gadi, kad viņa vēl strādāja Rīgas Modeļu nama Bērnu apģērbu modelēšanas nodaļā. Mani izvēlējās par modeli sociālistisko valstu modes kongresam Varšavā. Tas bija pagājušā gadsimta 60. gadu sākums, un mēs ar Ilgu Sūnu nakts vilcienā devāmies uz Maskavu, pēc tam uz Varšavu. Atceros, kā klausījos viņas stāstos par Sibīriju,» iepazīšanos ar Ilgu atminas dizainere.
Arī grāmatā Asnāte Smeltere. Piecdesmit gadi Rīgas modēs viņa Sūnai veltījusi siltus vārdus: «Es Ilgu zinu, pazīstu un jūtu. Ilgai bija uzticēts gluži vai guvernantes uzdevums mani, vēl nepilngadīgu meiteni, pavadīt ceļojumos, būt man blakus vilcienos, viesnīcās un uzlikt uz mēles. Ilga ir neparasta personība. Sibīrijas bērns.
Meitene, kas uzaugusi Sibīrijas mežos, iepazinusi netaisnību, badu, visas svešo zemju sēnes, koku mizas un sūnas.
Pēc atgriešanās Rīgā iestājusies Lietišķās mākslas vidusskolā, ar teicamām sekmēm to beigusi, apliecinot izcilas zīmētājas spējas, ienākusi modes pasaulē un bijusi tik stipra garā, ka varējusi piedot nežēlīgās dzīves pārestības, strādāt, izjust skaisto un interesanto cilvēku attiecībās, detaļās un mākslas meklējumos.»
Fotogrāfes laikabiedri stāsta – Ilgai bijušas labas manieres un skaidra izpratne par dzīves vērtībām. Viņa bijusi ārkārtīgi sirsnīgs cilvēks, kas izgājis cauri lielām dzīves grūtībām, un vienlaikus spēja būt dāma ar lielo burtu.
Pēdējā izstāde bērnības pilsētā
Ilga Sūna bija Ainažu jūrskolas absolventa, tālbraucēja kapteiņa un pirmā Ainažu pilsētas mēra Jāņa Asara meita. Agrā bērnībā Ilga dzīvoja skaistā savrupnamā, taču 10 gadu vecumā kopā ar ģimeni tika izsūtīta uz Sibīriju. Vēlāk Ilga Sūna uz Ainažiem braukusi bieži, un ik pa laikam tēva celtajā kultūras namā notikušas arī viņas personālizstādes.
Ilgas meita ķīmijas skolotāja Andra Reinholde PDz stāsta: «Beidzamos gadus pēc insulta mammas dzīve bija vairāk gultas režīmā. Taču vadāju viņu visur, kur vien vēlējās. Uz modes skatēm gan mamma negāja, toties bija uz Asnātes Smelteres grāmatas atvēršanu un uz pašas izstāžu atklāšanām.» Ilga pieredzējusi arī savu pēdējo izstādi Zieda dvēsele Ainažos.
Tolaik Sūna spēja pārvietoties vairs tikai ratiņkrēslā.
«Kad viņa vairs nevarēja staigāt pa dārzu un fotografēt, es nesu ziedus viņai klāt,» atceras mākslinieces meita. Andra atklāj – vairāk par visu viņas mammai paticis mežsarga mājiņā pašā meža vidū, netālu no Gaiziņkalna, kur abas vēl pavadījušas visu pagājušo vasaru. «Tajā nebija pat elektrības, darbinājām ģeneratoru,» atceras fotogrāfes meita.
Ainažu Jūrskolas muzejam Sūna uzdāvinājusi sava tēva Jāņa Asara krēslu un citas sadzīviskas lietas, kas raksturo pirmās brīvvalsts laikus. Savukārt mantoto zemes gabalu māksliniece atdāvinājusi pilsētai kultūras dzīves vajadzībām. 10. februārī Ilga uz visiem laikiem atgriezās savā bērnības pilsētā – tika guldīta Ainažu kapos.
