Veselības ministrijai sabiedriskajai apspriešanai nodevusi jaunu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumu, kas noteiks veselības aprūpes finansēšanas avotus, finansējumu izmantošanas un administrēšanas kārtību un Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) bāzes, kas īstenos valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, veiks veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un citus ar šo pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus.
Paredzēts, ka likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Likumprojektā paredzēts ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu «grozu» principa īstenošanas.
Lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, dzīvesvietas deklarēšana Latvijā būs jāveic vismaz vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas, paredz likumprojekts.
Ministrijā skaidro, ka ar «deklarēšanas principa» ieviešanu tiks liegta iespēja ārzemēs dzīvojošajiem turpināt saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ap 214 000 Latvijas valstpiederīgo savu dzīvesvietu deklarējuši ārzemēs. Tas nozīmē, ka ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo vai strādā citā valstī, šobrīd var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, informē ministrijā.
Pēc NVD datiem, 2024.gadā līdz septembrim 12 805 personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu ārzemēs, Latvijā saņēmušas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, uzsver ministrijā.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) uzsver, ka šis risinājums veselības aprūpi padarīs pieejamāku arī tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zemāki par minimālo algu vai sezonāli. Situācija, ka cilvēki, kas dzīvo un strādā citās valstīs, ierodas Latvijā, lai saņemtu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, nav godīga pret tiem, kuri strādā un dzīvo Latvijā, veicot regulārus nodokļu maksājumus, norāda biedrībā.
LĀB ieskatā šī iecere vērtējama kā sen nepieciešama «sistēmas sakārtošana» un tā stiprinās veselības aprūpes solidaritātes principu.