Auto datorizācija ļauj panākt to, kas nebija iedomājami pat pirms desmit gadiem. Tiek radīti arī jauni termini to apzīmēšanai. Agrāk, kad pieminēja atjaunināšanu, runa labākajā gadījumā bija par jaunāko karšu uzstādīšanu navigācijas sistēmā, savukārt tagad tiek atjaunināta visa programmatūra – gluži kā datoriem un viedierīcēm.
Labā ziņa ir tā, ka šo atjauninājumu uzstādīšana nekādā veidā neapgrūtina mašīnu īpašniekus. Viss notiek kā datorā – arī mūsdienu spēkratos atjauninājumi tiek lejupielādēti attālinātā režīmā, un tas var notikt, kamēr auto atrodas stāvvietā. Šādu funkciju savos modeļos jau ieviesuši «Mercedes-Benz» un BMW, bet «Hyundai» pirmo reizi šādu iespēju piedāvā jaunākajā modelī Ioniq 6.
Ražotāji pastāvīgi uzlabo transportlīdzekļos esošās sistēmas, kā arī ievieš jaunas funkcijas jau pārdotajos auto, tāpēc attālinātā atjaunināšana ir ļoti nepieciešama. Visplašāk šai ziņā ir izskanējis amerikāņu ražotāja «Tesla» vārds, jo pēc atjaunināšanas to mašīnas ne reizi vien tikušas arī pie kādas jaunas interesantas funkcijas.
Tā 2022. gadā šie elektroauto ieguva skaņas signālu, kas ziņo par zaļās gaismas iedegšanos luksoforā, un papildu valodas operētājsistēmā. Līdzās noderīgām funkcijām ir arī izklaide, piemēram, «Disney+» servisa atbalsts un Sonic spēle, lai pasažieriem garos braucienos nebūtu garlaicīgi.
Gan ērtības, gan draudi
Latvijas vadošā tehnoloģiju bloga Kursors.lv auto apskatnieks Māris Gaugers stāsta, ka attālinātā auto atjaunināšana ir saistīta ar tādiem pašiem draudiem, kādi rodas jebkurai citai datortehnikai.
«Klasiskie draudi ir saistīti ar to, ka serveri, kurā tiek izvietoti atjauninājumi, var pārņemt hakeri. Šāda iespēja pastāv, jo pakalpojumu sniedzēji ne vienmēr pievērš pietiekamu uzmanību servera aizsardzībai,» saka Māris.
Kursors.lv autors stāsta, ka hakeri var mēģināt izmantot arī tā saucamo «man in the middle» taktiku, proti – uzlauzt tīklu, kas tiek izmantots atjauninājumu pārraidei, un aizvietot programmatūras failu ar citu. Esot gadījumi, kad kiberkrāpnieki šādus uzbrukumus organizē sportiskas intereses pēc, tomēr parasti mērķis esot kaut ko izspiest no upura.
Ražotāji dara visu iespējamo, lai šādus gadījumus nepieļautu un arvien vairāk domā par dažādiem kiberdrošības pasākumiem.
Māris Gaugers stāsta, ka pirmā aizsardzības metode ir failu digitālā parakstīšana: mašīna var apstrādāt šo parakstu un pārliecināties, ka atjauninājumi nākuši no uzticama avota. Ko līdzīgu mēs izmantojam ikdienā, kad digitāli parakstām dokumentus.
«Ražotāji izmanto arī VPN, pretvīrusu sistēmas, digitālos ugunsmūrus un citus līdzekļus, taču no sacensības ar potenciālajiem ļaundariem neizbēgt,» piebilst Māris.
Iespējamās programmatūras kļūdas
Kā vēl vienu apdraudējumu Māris min pašus atjauninājumus, kas var izrādīties kļūmīgi.
«Piemēram, atjauninājums var būt nekvalitatīvs. Tādēļ pēc tā instalēšanas mašīna var vienkārši nedarboties līdz brīdim, līdz kļūs pieejams cits atjauninājums. Dažkārt nekvalitatīvi atjauninājumi salauž mašīnas datoru tiktāl, ka nākas doties uz servisa centru, lai uzstādītu programmatūru pa jaunam. Un došanās notiek ar auto uz piekabes, jo mašīna nespēj pabraukt – tā pāriet «ķieģeļa režīmā». Šis termins attiecas arī uz mobilajiem tālruņiem un datoriem, kas pēc slikta atjauninājuma vairs nedara vispār neko,» stāsta Kursors.lv autors.
Tomēr šie riski neattiecas uz visiem atjauninājumiem. Daži, piemēram, tikai izlabo gramatikas kļūdas vai veic citus nelielus uzlabojumus. Lielāks risks ir saistīts ar tiem atjauninājumiem, kas ietekmē akumulatoru, pārnesumkārbu un citas būtiskas sistēmas, kā arī galveno datoru, kas atbild par visu pārējo bloku vadību.
Māra ieteikums tiem, kas vēlas samazināt iespēju tikt pie nekvalitatīva atjauninājuma, – nesteidzieties to uzstādīt tūlīt.
Datoru pasaulē pastāv šāda likumsakarība – pēc lielu atjauninājumu iznākšanas drīz parādās mazāki. Tas notiek tāpēc, ka, atjauninājumus uzstādot lielā skaitā datoru, drīz tiek piefiksētas kļūdas. Programmētāji cenšas uz tām reaģēt pēc iespējas ātrāk un publicē atjauninājumus, kas kļūmes novērš.
Tas pats princips ir spēkā arī automašīnu pasaulē. Piemēram, Hyundai atjauninājumu vietnes attiecīgā apakšsadaļā ir teikts, ka autovadītājam tiks paziņots par jaunāko operētājsistēmas versiju mašīnas centrālajā displejā, bet viņš varēs izvēlēties, vai to instalēt uzreiz vai vēlāk.
Nav vajadzīgas datorzināšanas
Cilvēkam, kas nav datoru eksperts, var šķist, ka attālinātie atjauninājumi būs vienas lielas galvassāpes, taču tā nebūt nav. Pēc Māra Gaugera teiktā, lietotājam vienkārši jāievēro ierastā interneta lietošanas higiēna – kā ar jebkuru ierīci, kura pieslēgta internetam: jāvairās no neaizsargātiem publiskiem bezvadu tīkliem, jāvairās no aizdomīgām un nezināmām programmām un tamlīdzīgi.
Auto ražotāji saprot, ka ne visi šoferi ir datoru lietpratēji, tāpēc cenšas iespējami vienkāršot savas sistēmas. Piemēram, lai atjauninātu savu mašīnu, BMW īpašniekam ilgu laiku programmatūru vajadzēja lejupielādēt no datora, iekopēt USB atmiņā un pārnest uz mašīnu.
Tomēr daudzi ražotāji, tostarp iepriekš minētais «Hyundai» savā jaunajā «Ioniq 6», ir ļoti vienkāršojuši šo procedūru. Atjauninājums tiks instalēts, kad autovadītājs nolems to darīt. Lejupielāde sāksies, kad mašīna stāvēs uz vietas un process tiks palaists, nospiežot attiecīgu pogu. Kad viss būs pabeigts, uz «Hyundai» vadītāja mobilo tālruni tiks nosūtīts paziņojums.
Šādā veidā mašīnā vienmēr būs jaunākās funkcijas un efektīvākās drošības un komforta sistēmas.