Rīga +10°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Shahed» tipa krievu ražotais drons «Geraņ 2», kas ir aprīkots ar sprāgstvielām, kaujas laukā, visticamāk, ticis dezorientēts un 7.septembra rītā bija nonācis līdz Latvijai un, spriežot pēc aculiecinieka video, neilgi pirms pusdeviņiem rītā nokritis. Gaigalavas pagasta iedzīvotājs plkst.9.57 par nezināmo, nokritušo objektu zvanīja uz vienoto tālruni 112.
Pēc Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas LTV raidījumam «Kas notiek Latvijā?» zvana saturs bijis šāds: «Sākumā izdzirdēja skaņu līdzīgu motociklam, tad skaņa kļuva pavisam skaļa, ieraudzīja aptuveni 50 m augstumā nezināmu objektu bez spārniem, aptuveni 3 m garumā, garenas formas. Kritiena brīdī no abām pusēm bija redzama dūmu strūklaka, tad ātri pazuda. Objekts nokrita kaut kur pļavā netālu no iedzīvotāja minētās adreses.»
Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par incidentu informēja bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš ap pusdienlaiku, tātad – brīdī, kad drons jau bija nokritis, precizē raidījums.
Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti «de facto» apliecinājuši, ka tieši aprakstītais zvans uz 112 bijusi pirmā informācija par Latvijā ielidojušo dronu.
Tā ceļš iespēju robežās izsekots jau tikai pēc notikušā fakta, pārskatot radaru ierakstus.
Kā ziņots, kopš 7.septembra incidenta, kad Latvijas gaisa telpā ielidoja un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nogāzās Krievijas militārais drons, aizsardzības nozare ir veikusi konkrētus uzlabojumus visos Latvijas gaisa telpas uzraudzības līmeņos, kā arī izstrādājusi mehānismu ātrākai un precīzākai sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu apziņošanai līdzīgās apdraudējuma situācijās, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).
Ministrijas izplatītā paziņojumā apgalvots, ka nozares eksperti ir veikuši padziļinātu incidenta un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reaģēšanas izvērtējumu, skaidri identificējot nepieciešamās izmaiņas sistēmā.
Pirmkārt, kopš incidenta ir stiprinātas Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas.
Tika pieņemts lēmums uz Latgales reģionu nosūtīt Gaisa spēku mobilās kaujas grupas, kas bruņotas ar novērošanas radariem un tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķetēm. Tā ir nepārtraukta operācija, kurā iesaistīti gan profesionālā dienesta, gan valsts aizsardzības dienesta karavīri, skaidro AM. Vienlaikus tiek attīstīti dažādi citi risinājumi, kas spētu dronus neitralizēt gan kinētiski, gan nekinētiski, proti, ar elektromagnētiskām un citām spējām.
Otrkārt, Latvijas austrumu robeža ir daļa no NATO ārējās robežas, tāpēc notiek dialogs, lai nodrošinātu aktīvāku NATO spēku klātbūtni. Ir noteiktas skaidrākas procedūras NATO gaisa patrulēšanas misijai Baltijas valstīs, ļaujot Vācijas iznīcinātājiem nepieciešamības gadījumā iznīcināt Latvijas gaisa telpā ielidojušus agresorvalstu dronus.
Tāpat NATO un Bukarestes devītnieka formātos jau ir aktualizēta nepieciešamība ieviest pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli, informē AM.
Treškārt, lai krīzes situācijās nodrošinātu operatīvu un precīzu lēmumu pieņemšanu, ir veikti uzlabojumi NBS, kā arī Latvijas starpinstitūciju sadarbības informācijas apmaiņas algoritmos, saīsinot lēmumu pieņemšanas ķēdi reaģēšanai uz līdzīgiem incidentiem jau miera laikā.Ceturtkārt, AM atzīst, ka sabiedrības apziņošanai apdraudējuma situācijās ir jābūt ātrākai un precīzākai, tālab ir izstrādāts mehānisms informācijas apritei starp NBS, iekšlietu operatīvajiem dienestiem un sabiedrību.
Apdraudējuma gadījumā operatīvi tiks apziņoti masu mediji, un informācija publicēta oficiālajos AM un Latvijas armijas kontos. Iedzīvotāji tiks apziņoti ar 112 mobilās aplikācijas palīdzību, savukārt pašvaldību vadītājus apdraudējuma gadījumā informēs reģionālās Zemessardzes vienības, tostarp par situācijām, kad būs nepieciešams pašvaldību vadītāju atbalsts vietējo iedzīvotāju apziņošanā konkrētajās teritorijās.
Mobilās aplikācijas izmantošana iedzīvotāju apziņošanai ir tikai pagaidu risinājums līdz brīdim, kad Latvijā darbosies agrīnās brīdināšanas šūnu apraides sistēma, piebilst AM.
Kā ziņots, 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas «Shahed» tipa drons. Latvijas NBS situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījās daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Pēc notikušā AM sāka konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kolektīvus risinājumus. Aizsardzības resorā arī tika sāktas izvērtēšana par atbildīgo personu rīcību incidenta laikā.
